Ja agrāk bija vienkārši "sliktie", tad tagad jau ir "ļaunie"

2012. gadā notika tautas balsojums “par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē”. Vairāk pazīstams kā referendums par otru valsts valodu. Referendumā vairums Latvijas pilsoņu nobalsoja pret otras valsts valodas ieviešanu. Vai kāds vēl atceras, kāda bija šo balsotāju “pret” motivācija?
18.01.2021. Bens Latkovskis
 
©F64

Ja kāds to ir aizmirsis, tad tagad tviterī tiek atgādināts, kāda vispār var būt cilvēkiem motivācija balsot “pret”. Izrādās, ja balso pret kaut ko, kas citiem skaitās ļoti svarīgi, tad vienīgā iespējamā motivācija var būt naids, necilvēcība un ļaunums. Cita motivācija ir nesaprotama un vispār neiespējama.

Tieši tāds iespaids rodas, lasot tviterierakstus par ceturtdien Saeimā notikušo balsojumu par Nacionālās apvienības iesniegto Satversmes grozījumu nodošanu izskatīšanā komisijām. Lūk, jaunā, latvju revolucionāre - Selma Levrence labākajās kara propagandas tradīcijās cenšas dehumanizēt savus ideoloģiskos pretiniekus: “Vadot jaunatnes organizāciju, kurā ir daudzi queer pusaudži, šodien nāksies viņiem skaidrot, kā tas nākas, ka liela daļa parlamenta vēlas viņiem atņemt iespēju jebkad veidot ģimeni. Visgrūtākais ir tas, ka nav iespējams rast tam nekādu izskaidrojumu, izņemot naidu un necilvēcību.”

Viņai piebalso Igors Kļaviņš: Ir jāpieņem tas, ka daži deputāti ir vienkārši ļauni.

Kristaps @atheist_from_lv: Cita izskaidrojuma nemaz nav.

Ance Drīksne: Man fiziski sāp un gribas raudāt. Es visu dienu nespēju aptvert to naidu, ar kuru puse manas dzimtenes parlamenta AKTĪVI rīkojas, lai mani un manu ģimeni pazemotu. Nevis ignorējot manu esību, bet atņemot to mazumiņu, kas vēl bija. Kādēļ? Kas var paskaidrot?

Kā redzams no šiem ierakstiem, grozījumu pretinieki pat nemēģina saprast pretējās puses motivāciju un argumentāciju, kāpēc viņi ir pret. Tiek izvēlēta sev apmierinošā versija - tie otri ir ļauni, naidpilni, necilvēcīgi, un vairāk nekas arī nav jāzina. Tomēr, ja jau viņi tik aizrautīgi uzdod jautājumu - kā to izskaidrot, tad pamēģināšu to darīt, lai gan labi apzinos, ka ne jau šī motivācija šos cilvēkus interesē.

Tātad, kāds ir izskaidrojums ceturtdienas balsojumam? Nav runa par to, cik šis skaidrojums gudrs vai muļķīgs; pārliecinošs vai aiz matiem pievilkts; oriģināls vai varbūt pat absurds. Vienkārši tāds tas ir. Un tam nav nekāda sakara ar naidu, necilvēcību vai ļaunumu.

Cilvēkiem un sabiedrībai kopumā ir dažādas izdzīvošanas stratēģijas. Viena ir pieņemt, ka viss nezināmais un nepazīstamais nes labu un ir uz laimi, bet otra stratēģija balstās piesardzībā, jo no jaunā un nepazīstamā var nākt arī briesmas un nelaimes.

Ja tagad uz zemes nolaistos citplanētiešu kosmosa kuģis, tad neviens nevarētu paredzēt, vai tas atnesīs cilvēcei kaut kādus nebijušus atklājumus vai vienas nelaimes. Gribētos jau ticēt, ka tas atnestu cilvēcei jaunas iespējas, bet vēsture liecina, ka visādi var būt.

Maza ilustrācija. 1620. gada ziema mūsdienu Bostonas apkārtnē bija barga. Jaunajiem kolonistiem uz kuģa "Mayflawor" draudēja nāve no bada un aukstuma. Vietējiem indiāņiem bija izvēles iespējas. Uzskatīt, ka balto cilvēku ierašanās ir laba zīme, un viņus glābt, vai arī būt piesardzīgiem un ļaut, lai daba (dievi) izšķir viņu likteni. Indiāņi izvēlējās riska stratēģiju, aiznesa badā mirstošajiem tītaru gaļu un, ļoti iespējams, vēl savas dzīves laikā pārliecinājās, ka šī stratēģija bija kļūdaina. Balto ierašanās vietējiem atnesa tikai jaunas slimības, alkoholismu un masveida iznīcināšanas. Bija jau arī kādas labas lietas. Piemēram, tagad indiāņiem nav jāmaksā nekādi nodokļi. Arī mums latviešiem ir daudzi piemēri, kas liecina, ka ne vienmēr viss jaunais un no malas nākušais ir tas labākais. Viss, kas notika pēc 1940. gada, daudziem vēl svaigā atmiņā.

Konservatīvā pieeja balstās uz lielāku piesardzību. Labāk tā, kā ir, nevis steigties ieviest kaut ko jaunu, par ko vēl nevar zināt, kādas būs sekas. Nesaku, ka šāda pieeja ir pareizākā un nes labākus augļus. Vienkārši tāda pastāv, un nevajag šeit kabināt klāt ļaunumu, naidu un necilvēcību. Tā vienkārši ir cita pieeja.

Lūk, kā Jāzeps Benjamins Baško atbild uz deputāta Vjačeslava Dombrovska skaidrojumu, kāpēc viņš balsojis pret NA ierosinātajiem Satversmes grozījumiem: Arguments "es dzīvoju dabiskā ģimenē, bet ..." ir tikpat spēcīgs, cik "es braucu pa tiltiem, kas būvēti pēc paaudžu paaudzēs pārbaudīta plāna, bet man nav nekas pretī, ja mēs citiem sludinām braukšanu pa šo te pašdarbnieku aizvakar uzslieto inovatīvo laipu".

Diezgan bieži kā pretarguments šai piesardzībai izskan izteikums, ka viendzimumu laulību legalizācija citur pasaulē neko sliktu nav nodarījusi. Tā kā lieta jau ir pārbaudīta praksē. Nav ko baidīties. Šeit, protams, uzreiz prātā nāk Dena Sjaopina atbilde uz jautājumu - kā viņš vērtē Lielo franču revolūciju, kura aizsākās 1789. gadā. “Pārāk maz laika ir pagājis, lai to vērtētu,” Dens atbildēja. Tā arī vēl pāragri vērtēt ģimenes institūta atmiekšķēšanos un pakāpenisku noārdīšanos, ko šobrīd var vērot ļoti plašā pasaules daļā.

Arī tas, ka ģimenes institūts pārdzīvo zināmu krīzi, tiek izmantots kā arguments: sētai, kas brūk jāpalīdz sabrukt. Dr. Jana Simanovska: Dzirdu piesaucam tradicionālās ģimenes vērtības. Kas īsti ir tās ir? Nogalināt brāli? Pārgulēt ar tēvu? Tikt izvarotai un ieņemt no svešinieka, kas apgalvo, ka ir eņģelis? Starp citu, vārds "ģimene", ko konservatīvie piesauc, nav nekas konservatīvs, samērā jauns vārds.

Guntis P: Cilvēks ar Dr. grādu uzreiz skrien pie visgalējākajiem un konservatīvo starpā absolūti neatbalstītiem pieņēmumiem, izliekoties, ka konservatīvie tos atbalsta. Varbūt noņemiet to Dr. Jūsu vārda priekšā, neizskatās labi...

Dr. Jana Simanovska: Ne Jūs to piešķīrāt, ne Jums to apšaubīt.

Šī raksta mērķis nav iedziļināties NA iesniegto grozījumu juridiskajos smalkumos. Lai ar to nodarbojas juristi. Domāju, ka vairumam to, kuri ir par vai pret, ir skaidra pati jautājuma būtība. Tad par to arī jādiskutē, nevis jāmēģina pretējai pusei piekabināt kaut kādas “ļaunuma” un “necilvēcības” birkas. Šāda oponentu dehumanizācija tikai liecina par pašu argumentu vājumu, ja jau jālieto tādas kara propagandas metodes.