Birokrātijas trīs pamatprincipi, kurus nedrīkst neievērot

Šajās dienās kļuva zināms, ka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja, medicīnas doktore Elīna Dimiņa, iesniegusi atlūgumu.
05.02.2021. Bens Latkovskis
 
©F64

Atlūguma iemesls ir milzīgā pārslodze un neadekvātais atalgojums. Kādu atalgojumu saņēma tieši Dimiņa, nav zināms, taču algas SPKC svārstās no 940 līdz 1600 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Ņemot vērā viņas Zviedrijas Ūmeo universitātē gūtās zināšanas, ir pilnīgi skaidrs, ka šāds atalgojuma līmenis ir absolūti nepieņemams, un nav brīnums, ka pēdējā gada laikā SPKC atstājuši 14 augsti kvalificēti speciālisti.

Šis publiskotais medicīnas zinātņu doktores Dimiņas atalgojuma līmenis asi kontrastēja ar nesen apstiprinātajām “Vakcinācijas biroja” algām un spilgti izgaismoja vispārējo nejēdzību valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā. Šā gada 22. janvārī piedalījos Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”, un toreiz, atzīšos, izteicu atbalstu jaunveidojamā “Vakcinācijas biroja” lielajām algām. Ja reiz svarīgi uzdevumi un augsti mērķi, tad arī algai jābūt lielai, tobrīd domāju. Tiesa, tad vēl nebija zināms, ka par šī biroja vadītāju kļūs Eva Juhņeviča. Cilvēks, kuram ar medicīnu un veselības aprūpes sistēmu līdz šim nav bijušas nekādas saistības. Ja man šodien atkal būtu jārunā par šiem jautājumiem, tad noteikti vairs neatbalstītu tik lielas algu atšķirības vienā sistēmā, jo Dimiņas atlūgums, ļoti iespējams, saistīts tieši ar aizvainojumu par viņas darba nenovērtēšanu.

Dimiņa jau nav vienīgā. Atcerēsimies, ka pērn maijā Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora amatu pameta Edgars Labsvīrs. Kā viņš pats izteicās, viņa pacietībai punktu esot pielicis “masku emocionālais terors”. “Es atnācu ar zināšanu enerģijas principu un sapņu bagāžu. Droši vien esmu to iztērējis. Vairs negribu iet mājās astoņos katru dienu,” viņš skaidroja atkāpšanās iemeslus. Dimiņas, Labsvīra un citu spējīgu cilvēku aiziešana no sistēmas saistīta ar nespēju pieņemt birokrātiskās mašinērijas trīs pamatprincipus.

Pirmais - ja ir desmit pajūgi, tad papildu krava tiks uzkrauta nevis tam pajūgam, kuram vieglāka krava, bet tam, kuru attiecīgais zirgs var pavilkt. Respektīvi, jo vairāk un labāk tu strādā, jo vairāk tev krauj virsū papildu slogu. Rezultātā mājās sanāk iet “astoņos vakarā katru dienu”, neatkarīgi no darba organizācijas. Taču, ja šis princips “darbaholiķiem” ir vēl samērā pieņemams, tad daudz grūtāk pieņemams ir otrs birokrātijas pamatprincips - ja, kaut kas notiek ne tā, kā cerēts, tad pa galvu dabū tie, kas strādā. Ja tu neko nedari, tad vari savā krēslā sēdēt mierīgi. Vainīgi būs tie, kas būs izrādījuši iniciatīvu un kaut ko centušies darīt. Tomēr pilnīgi iznīcinošs radošam, iniciatīvas bagātam cilvēkam ir trešais birokrātijas pamatprincips - nav svarīgi, kā ir labāk patiesībā. Svarīgi, lai viss būtu “pareizi” pēc papīriem.

Tagad tieši pēc šīs shēmas notiek grēkāžu meklēšana “vakcīnu (ne)iepirkšanas” lietā. Par vainīgiem un centrālajā tirgus laukumā upurējamiem tiek pasludināti Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško un NVD iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks Ainārs Lācbergs. Kādi pārkāpumi viņiem tiek inkriminēti?

Dienesta pārbaudē konstatēts, ka neviena amatpersona nav rīkojusies prettiesiski un pārkāpusi savas pilnvaras, bet, vērtējot lēmumu pieņemšanas procesu, secināts, ka nav ievēroti labi pārvaldības principi. Citiem vārdiem, neko sliktu viņi nav izdarījuši, bet darba grupa par vakcīnu iepirkumu regulāri tikusies neformālās sapulcēs, kuras nav protokolētas un līdz ar to neatbilst labas pārvaldības (lasi: birokrātijas) principiem. Proti, šie cilvēki ārkārtas situācijas apstākļos bija aizmirsuši birokrātijas trešo pamatprincipu - nav svarīgi, kā labāk patiesībā. Svarīgi, lai viss būtu “pareizi” pēc papīriem.

Skaidrs, ka pašreizējais veselības ministrs Daniels Pavļuts birokrātiskajā sistēmā (kur galvenais ir nevis rezultāts, bet gan visu papīru “pareiza” būšana) jūtas daudz pārliecinošāk nekā iepriekšējā veselības ministre Ilzes Viņķele, kura nepiedodami maz rēķinājās ar minētajiem birokrātijas pamatprincipiem.

Paklausieties jebkuru Pavļuta runu pēc būtības. Neko neizsakošas, tukšas, noapaļotas frāzes, kuras aizmirstas tajā pašā mirklī, kad tās tiek dzirdētas. No birokrātijas viedokļa - ideāls ministrs. Gandrīz tikpat “ideāls” kā Jānis Reirs.

Atgriežoties pie sākumā minētā darba apjomam neadekvātā SPKC atalgojuma, nevar nepieminēt Viņķeles ierakstu tviterī, kad citi viņai sāka pārmest, ka tieši viņa vainīga pie šī neadekvātā atalgojuma. Lūk, Viņķeles atbilde: “Par VM un iestāžu, arī SPKC atalgojumu - šī gada budžetā 182 mlj papildus mediķu algām. Nozares konsultatīvā padome piekrita, ka pieaugumu atvēlētu arī nozares administrēšanā iesaistīto atalgojuma palielināšanai. MP kategoriski iebilda tam un ar uzkliedzienu lika šo pozīciju izņemt.”

Ņemot vērā visu pieejamo informācijas kopumu, man nav ne mazākā pamata neticēt Viņķelei un būt pilnīgi pārliecinātam, ka vaina par zemajām algām pārslogotajā SPKC un ne tikai tur pilnībā gulstas uz premjerministru Krišjāni Kariņu, finanšu ministru Jāni Reiru un partiju “Jaunā Vienotība”. Šajā situācijā Pētera Apiņa izteiktais Kariņa valdības vērtējums - “muļķu pulciņš”, nešķiet tik liels pārspīlējums. Savukārt nekritiskos šī “muļķu pulciņa” atbalstītājus uzskatu vienkārši par kaitniekiem, kuri politisku iedomu dēļ (baidoties, ka tikai kaut kur netiek gobzemieši, saskaņieši vai ZZS) ir gatavi pieciest šo acīmredzami vājo valdību.

Noslēgumā neliela replika it kā no pavisam citas operas. Vislabākie vakcinācijas rādītāji pasaulē ir Izraēlai. Vairāk nekā puse Izraēlas iedzīvotāju jau vakcinējušies. 23. martā tur paredzētas kneseta ārkārtas vēlēšanas, kuru rezultāts būs ārkārtīgi svarīgs korupcijā apsūdzētajam premjerministram Benjaminam Netanjahu. Šādos īpašos apstākļos visi birokrātijas pamatprincipi tiek uz laiku atcelti. Un uzreiz ir rezultāts.