Putinam ir goda lieta atriebties Baidenam

Čikāgas universitātes kodolfiziķi jau 1947. gadā izgudroja tā dēvēto pastardienas pulksteni (Doomsday Clock), kurš simboliski rāda, cik palicis līdz nosacītajam pasaules galam. Atkarībā no kodolkatastrofas draudu līmeņa, šī pulksteņa minūšu rādītājs, kurš tradicionāli atrodas tikai dažas iedaļas pirms pusnakts, tiek pārbīdīts par minūti uz priekšu vai atpakaļ. Tagad, pēc ASV prezidenta Džo Baidena apstiprinošās atbildes, ka viņš Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uzskata par slepkavu, šo pulksteņa rādītāju var pabīdīt par vēl kādu iedaļu tuvāk pusnakts atzīmei.
19.03.2021. Bens Latkovskis
 
Ar sakniebtām lūpām Baidens apstiprina, ka uzskata Putinu par slepkavu ©Ekrānšāviņš

Var diskutēt par to, cik lielā mērā Baidena atbilde uz telekompānijas ABC intervētāja Džordža Stefanopulosa izteikti provokatīvo jautājumu bija Putinam aizskaroša, bet jāatzīst, ka tā bija viennozīmīga. Baidena: “Mhm, I do”, tika pateikts ar tādu sejas izteiksmi un tādā tonī, kas vēl kādas interpretācijas ļauj izdarīt tikai tiem, kas to ļoti grib. Tikai tādiem varbūt var iestāstīt, ka “I do“ nozīmē kaut ko atšķirīgu no vienkārši - “yes”.

Atklāts paliek jautājums, kāpēc Baidens tā darīja, jo viņš uz šo Stefanopulosa jautājumu varēja atbildēt diplomātiski izvairīgi, kā jebkurš tāda līmeņa politiķis prot. Galu galā tāds ir mūsdienu politiķa ikdienas darbs - neatbildēt vispār vai atbildēt maksimāli izvairīgi uz jebkuriem asiem jautājumiem. Baidens uz intervētāja jautājumu, mirkli padomājis, atbildēja viennozīmīgi apstiprinoši. Tātad tieši to arī gribēja pateikt.

Nesen rakstīju, ka Putins mazu vērību pievērš vārdiem. Daudz lielāku nozīmi viņš pievērš darbiem. Baidena bez diskusijām pagarinātais stratēģisko ieroču ierobežošanas līgums un sankciju politikas mīkstināšana pret tām vācu kompānijām, kas piedalās “Nordstream-2” projektā, ļāva domāt, ka Baidens ir tāds pats kā Baraks Obama - vārdos nelokāms, darbos pielaidīgs. Iespējams, ka arī šoreiz Baidens, lietas saucot to īstajos vārdos, tikai gribēja verbāli nodemonstrēt savu stingro stāju, taču šim izteikumam var būt arī daudz nopietnākas sekas.

Tad, kad mēs sakām, ka Putinu vārdi maz uztrauc, tad ar to jāsaprot, ka viņu maz uztrauc vārdi, kurus viņš nesaprot; kuri viņa uztverē neko nenozīmē; kuri Putina ausīm ir kā tāda strauta burbuļošana - demokrātija, cilvēktiesības, brīvība, cilvēku dzīvības, tautu intereses un tamlīdzīgas abstrakcijas. Arī tas, ka kāds viņu nosauc sliktos vārdos, Putinam ir kā pīlei ūdens, taču šoreiz nav runa par abstraktu apsaukāšanos. Slepkava ir ļoti smags vārds.

Tiesa, Krievijas propaganda jau cenšas šo konkrēto apsūdzību pārvērst abstrakcijā, pārbīdot fokusu vispārējā plānā - sak, tad jau jebkuras valsts, īpaši lielvalsts, prezidentu var nosaukt par slepkavu. Problēma tikai tā, ka nevienas citas vērā ņemamas valsts (tai skaitā ASV un pat Ķīnas) vadītājus citu valstu līderi par slepkavām ne tikai nesauc, bet arī neuzskata. Toties Krievijas prezidentu par tādu uzskata, un Baidens to pateicis skaļi.

Kāpēc šis Baidena “mhm, I do” var izraisīt nopietnas sekas? Tieši tāpēc, ka tā ir taisnība. Citās valstīs režīma oponentus ar varas nerakstītu sankciju neslepkavo. Ja cilvēkam ir klasisks deguns un kāds saka, vai cik viņam šķībs deguns, tad tas viņu īpaši neuztrauc. Taču, ja cilvēkam, kuram patiesi ir neglīts deguns, kāds norāda uz viņa defektu, tas aizskar daudz dziļāk. Tā arī šajā gadījumā. To, ka Baidens ir atļāvies (kaut pastarpināti) Putinu nosaukt par slepkavu, pēdējais, visticamāk, uztvers kā personīgu apvainojumu.

Ņemot vērā, ka Putina režīms ir uzbūvēts pēc 90. gadu Krievijas bandītu brigāžu principiem, varētu domāt, ka “citas brigādes” līdera paziņojums, ka viņš Putinu uzskata par slepkavu, varētu tikt uztverts gandrīz kā kompliments.

Šajā gadījumā problēma ir tā, ka Putins negrib sevi uzskatīt par bandītu brigādes līderi. Viņš sevi patiesi redz kā lielās, diženās Krievzemes caru, kurš gluži kā Eiropas Koncerta laikos (pasaules kārtība 19. gadsimtā pēc Vīnes kongresa 1815. gadā) kopā ar citiem pasaules valdniekiem uztur ģeopolitisko līdzsvaru.

Šādā kontekstā citas valsts vadītāja nosaukšana par slepkavu iegūst nevis komplimentāru, bet gan izteikti negatīvu nozīmi. Putinam grūž degunā, ka tu jau vari sevi uzskatīt par dižu stratēģi un globālā līmeņa politiķi, bet mēs tevi par tādu neturam. Uzskatām par prastu Ļeņingradas pavārtes bandītu. Tā kā arī pats Putins savā dziļākajā būtībā, ļoti iespējams, domā līdzīgi, tad šo Baidena “I do” Putins ne tikai neaizmirsīs, bet atbilstoši saviem priekšstatiem par labo un ļauno, būs spiests atriebt. Turklāt atriebt tā, lai arī visi pārējie brigādes locekļi redz - Akela savu tvērienu nav zaudējis un upurim garām neaizlec. Kādā veidā Putins to pierādīs, tas jau ir cits jautājums, bet diez vai tas būs pasaulei kas patīkams.