Komentāri: Maz cerību, ka 20. gadsimta mācības kāds būs ņēmis vērā

12.04.2021. Bens Latkovskis
 
VValērijs
Atkal muļķības un propaganda, Bens.
Ukrainai ir jāizpilda Minsku un punkts. Pat Eurupā tagad raksta- lai aizkustinat status quo, tas , pispirms, ir jāatzīst! Lasi Welt , kas nav Kremļa rupors.
12.aprīlis, 7:59 Atbildēt
AAllahs
Ja ukraina parkapj Minskas miera dokumentu un fraud Krievijas drosibai, kapec Krievija nevar vienkarsi parvietot savu armiju savaa teritorija? Kapec yada isterija latvijas propogandas lidzeklos? Nepatik pat doma Ka krievi bar uzvaret un piekerties valstim kur valstsgriba nospljaujas 40 procentiem krievu ? Vispar jay valstsgribai ir jaatceras Ka sarkana armija izglaba vinja tautieshus no koncentracijas nometneem.
12.aprīlis, 10:47 Atbildēt
SSkolnieciņš
Kopš kura laika pareizticīgie Kremļa troļļi slēpjas aiz Allāha vārda? Vispār jau troļļi kalpo viltības Dievam Lokijam nevis ebreju cilts Dievam Jahvem!
12.aprīlis, 15:26 Atbildēt
AAllaham
Pat, ja krievi ieņemtu Ukrainu, viņi to nenoturēs. Sāksies partizānu karš. Krievijas ekonomika sabruks, līdz ar to sabruks arī pati Krievija.
12.aprīlis, 10:58 Atbildēt
ddoma
Tas būtu tas labākais risinājums.Ja tas notiks tad Ķīna okupēs visu krieviju līdz Urāliem.
12.aprīlis, 11:34 Atbildēt
ĶĶīna
Naivais! Ķīna ies tieši līdz Liepājai, lai tai būtu osta, no kuras nosūtīt gadžetus uz Roterdamu.
12.aprīlis, 14:10 Atbildēt
GGregs Valērijam un Allaham
Ukraina ir neatkarīga valsts un droši aizstāvēs sevi pret krievu imperiālistu uzbrukumu.
Jau tagad lielākā daļa ukraiņu uztver Krieviju kā ienaidnieku valsti. Par kādu vienu tautu murgo Vova? Labi, ka ir NATO, kas var dot pienācīgu pretsparu Ļeņingradas huligānam.
Paldies Benam par labo rakstu!
No komentāriem redzu, ka arī pie mums ir daudz krievu tanku potenciālo skūpstītāju (hmm, ha ha, Valērijs, Allahs....)
Latvijā iegūtā izglītība un latviešu valodas zināšanas viņu imperiālistisko mentalitāti nav mainījusi. Proti, vēlmi uzbrukt kaimiņiem tos iekarot un aplaupīt. Jo savu milzu zemi nemāk apsaimniekot.
12.aprīlis, 13:40 Atbildēt
VVaļera
Sākumā, krieviem, jeņķiem un britiem jāizpilda 1994.gada 05.decembrī, Budapeštas memarandumā uzņemtās saistības attiecībā pret Ukrainu. Ja viens nepilda, tad citiem jāgarantē un jānodrošina saistību izpilde. Nevajadzēs nekādas Minskas vienošanās pildīt.
12.aprīlis, 14:59 Atbildēt
AASV agresiju īsais kopsavilkums
1946.g.-1949.g.: Ķīnas pilsoņu karā ASV sniedz militāru palīdzību Čankaiši (1887-1975) režīmam (tai skaitā bombardējot komunistu pozīcijas), kurš varu spēja saglabāt tikai Taivānas salā.
1947.g.- 1948.g.: ASV ieved savu 6. floti Itālijas ostās, lai iespaidotu vēlēšanu
rezultātus un novērstu komunistu nākšanu pie varas. CIP organizē masveida komunistu nogalināšanu.
1946.g.- 1949.g.: ASV (kopā ar Lielbritāniju) izraisa pilsoņu karu Grieķijā un nodibina monarhistisku režīmu.
1945.g.- 1953.g.: ASV apkaro patriotiskos spēkus Filipīnās, kas pretojās Japānas okupācijai. 1946.gadā Filipīnas pasludina neatkarību no ASV, bet reāla amerikāņu ietekme saglabājas (tāpat kā ASV kara bāzes, kuras tur ir joprojām) caur vairākām marionešu valdībām, ieskaitot diktatoru Markosu (1917-1989).
1945.g.- 1953.g.: PSRS un Ķīnas atbalstītās Ziemeļkorejas un ASV izveidotās Dienvidkorejas karš, kurš izceļas ar īpašu nežēlību no abām korejiešu pusēm un kurā tiek nogalināti apmēram 1,3 miljoni korejiešu un Korejas infrastruktūra tiek pilnībā iznīcināta. Karš beidzas ar pamieru un Korejas sadalīšanu Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā, kurā joprojām atrodas ASV kara bāzes.
1948.g.: ASV organizē militāru apvērsumu Peru un atbalsta militāru apvērsumu Kostarikā.
1949.g.- 1953.g.: ASV un Lielbritānija vairākkārtīgi bez panākumiem mēģina gāzt Albānijas valdību un atjaunot monarhiju.
1950.g.: ASV karaspēks apspiež sacelšanos Pueortoriko.
1952.g.: ASV atbalsta Fulhensio Batistas (1901-1973) apvērsumu Kubā un viņa kļūšanu par diktatoru.
1953.g.: ASV un Lielbritānija organizē sev neizdevīgā Irānas premjera Muhameda Mosadeka (1882-1967) gāšanu. Nogalināti apmēram 70 000 cilvēku.
1953.g.-1954.g.: ASV specdienesti gāž nepaklausīgo Gvatemalas prezidentu Hakobo Arbensu (1913-1971), kurš atteicās sūtīt savu kontingentu karot Korejā un nacionalizēja ASV kompānijai „United Fruit Company”” agrāk atdotās zemes. Amerikāņi ieceļ sev paklausīgu diktatoru, kurš atdod „United Fruit” nacionalizētās zemes un veic represijas, izmantojot „nāves eskadronus” un iznīcinot apmēram 120 000 cilvēku. 1957.gadā diktators tika nogalināts, bet 1960.gadā Gvatemalā sākās pilsoņu karš, kurš ilga līdz pat 1996.gadam.
1953.g. – 1964.g.: Britu Gvineja (pašreiz Gvineja). ASV un Lielbritānija dažādiem veidiem (organizējot streikus, teroristiskas akcijas) mēģina panākt valsts varas maiņu. Tam par iemeslu bija prezidenta Džegana (demokrātiski ievēlēta) realizētā neitralitātes politika un mēģinājumi radīt kapitālismam alternatīvu sabiedrisku iekārtu.
1955.g. – 1973.g.: Kambodža. ASV mēģina panākt sev nevēlamā prinča Sianuka (1922-2012) valdības gāšanu, tai skaitā arī militāriem līdzekļiem. Pēc tam, kad tas izdodas, valstī sākas jukas un pilsoņu karš, kurā militāri iejaucas arī ASV. Pilsoņu karā uzvar „sarkanie khmeri” un 1975.gadā izveidojas Polpota režīms, kurš veic vēl neredzētu genocīdu pret valsts iedzīvotājiem (bojā pēc dažādiem datiem iet 1-3 miljoni cilvēku). Ir pamats uzskatīt, ka „sarkano khmeru” terors notika ar kapitālistiskās pasaules atbalstu, lai diskreditētu sociālismu. „Sarkano khmeru” režīmu 1979.gadā likvidēja sociālistiskā Vjetnama.
1956.g.- 1958.g.: Balstoties uz t.s. „Eizenhauera doktrīnu” (1. Jebkura valsts, kuras neatkarība ir apdraudēta, var lūgt ekonomisku un militāru ASV palīdzību; 2. Sociālistiskās sistēmas un Padomju draudu prioritizācija; 3. Tuvie Austrumi kā tobrīdējais vājākais punkts cīņā pret sociālistisko sistēmu) ASV nostiprinās Tuvajos Austrumos, demonstrējot spēku un iejaucoties Sīrijas, Jordānijas un Libānas iekšējās lietās.
1957.g. – 1965.g.: Ar ASV un Nīderlandes atbalstu tiek gāzts patriotiskais Indonēzijas līderis Sukarno (1901-1970; Indonēzijas brīvības cīnītājs un pirmais valsts vadītājs), kurš sāka realizēt sociālistisku politiku, un viņa vietā par diktatoru kļūst ģenerālis Suharto (1921-2008), kurš turpmāko gadu laikā veic tīrīšanas un represijas, kuru rezultātā pēc dažādiem datiem tiek nogalināti 0,5-2 miljoni cilvēku.
1959.g.: ASV ieved karaspēku Laosā. Sākas pirmās militārās sadursmes ar Vjetnamu.
1959.g.: ASV armija apspiež dumpi pret proamerikānisko Haiti valdību.
1960.g.- 1965.g.: Ar ASV atbalstu tiek gāzts Kongo patriotiskais līderis Patris Lumumba (1925-1961) un par diktatoru kļūst ar CIP saistītais Mobutu (1930-1997).
1961.g.: ASV mēģina gāzt Kubas valdību. Pēc neveiksmes ASV piespiež citas valstis ieviest Kubas ekonomisko blokādi. 1962.gadā, atbildot uz ASV raķešu izvietošanu Eiropā un Turcijā, PSRS mēģina izvietot kodolraķetes Kubā, kas noved līdz t.s. ”karību krīzei”, kad pasaule ir par mata tiesu no kodolkara.
1961.g. – 1973.g.: ASV karo Vjetnamā, izceļoties ar īpašu nežēlību, nometot 14 miljonus tonnu aviobumbu, izmantojot napalmu, ķīmiskos un bakterioloģiskos ieročus. Nogalināti vairāk nekā 4 miljoni vjetnamiešu.
1961.g.- 1964.g.: ASV atbalsta apvērsumu pret Brazīlijas tautā populāro prezidentu Gulartu (1918-1976), kurš ierobežoja kapitāla izvešanu no valsts un grasījās veikt fundamentālas valsts reformas. Pēc Gulartu gāšanas 15 gadus Brazīlijā valda militāra hunta.
1961.g.: ASV specdienesti nogalina Dominikas republikas prezidentu Rafaelu Truhiljo (1891-1961), kuram paši 1930. gadā palīdzēja nonākt pie varas.
1963.g.- 1966.g.: Ar ASV palīdzību tiek gāzts demokrātiski ievēlētais Dominikas prezidents Huans Bošs (1909-2001). 1965.gadā ASV veic intervenci Dominikā un okupē to, lai nepieļautu Boša varas atjaunošanu. Nogalināti apmēram 3000 cilvēku.
1964.g.- 1973.g.: Pēc ilgām destabilizācijas akcijām pret demokrātiski ievēlēto
Čīles prezidentu Salvadoru Aljendi (1908-1973) ASV izdodas organizēt asiņainu militāro apvērsumu. Nogalināti apmēram 30 000 cilvēku. Nodibinās Pinočeta diktatūra, kurš iztirgo valsti ārzemniekiem un nežēlīgi apspiež ar to neapmierinātos.
1965.g.- 1974.g.: Vjetnamas kara ietvaros ASV bombardē Laosu, bruņo un finansē algotņus karam Laosā.
1967.g.- 1974.g.: Divas dienas pirms vēlēšanām ASV armijai un CIP izdodas gāzt Grieķijas premjerministru Papandreu (1919-1996), un varu pārņem t.s. „melnie pulkveži”. Nogalināti apmēram 8000 grieķu.
1968.g.: Amerikā nogalināts cīnītājs par cilvēktiesībām Martins Luters Kings. Neilgi pirms nāves viņš teica: „Mana valdība ir pasaulē lielākā vardarbības izplatītāja”
1975.g.: Ar ASV atbalstu Indonēzijas diktators Suharto iebrūk Austrumtimorā. Nogalināti 250 000 cilvēku.
1975.g.: ASV veicina pilsoņu karu Angolā pret Kubas un PSRS atbalstīto sociālistu valdību un pēc tam arī Kongo un DĀR militāro intervenci. Nogalināts vairāk nekā miljons cilvēku.
1978.g.-1989.g.: ASV finansiāli, tehnoloģiski un organizatoriski atbalsta „contras” partizānus pret sandīnistu valdību un izraisa pilsoņu karu Nikaragvā, kurā tiek nogalināti apmēram 30 000 cilvēku.
1979.g.- 1992.g.: ASV un Saūdu Arābija finansiāli, tehnoloģiski un organizatoriski atbalsta karu Afganistānā pret PSRS spēkiem. Šiem nolūkiem tiek izveidots islāmistu teroristu starptautiskais tīkls.
1980.g.-1988.g.: ASV veicina, atbalsta un pat tieši piedalās Sadama Huseina vadītā Irākas iebrukumā Irānā, kurā Irāka izmanto ķīmiskos ieročus un kopsummā iet bojā vairāk kā miljons cilvēku.
1980.g.-1992.g.: ASV piedalās pilsoņu karā Salvadorā valdības pusē pret Nikaragvas atbalstītajiem sandīnistu spēkiem. Nogalināti apmēram 80 000 cilvēku. Karš sākās pēc tam, kad Salvadoras valdības „nāves eskadroni” nogalināja piecus sandīnistu līderus.
1981.g.- 1989.g.: ASV flote un aviācija veic vairākus uzbrukumus Lībijai.
1981.g.: ASV specdienesti organizē aviokatastrofu, kurā iet bojā faktiskais Panamas vadītājs ģenerālis Omārs Herera (1929-1981), kurš nepagarināja līgumu par ASV karabāzes saglabāšanu un panāca vienošanās parakstīšanu par Panamas kanāla nodošanu valdības rīcībā 1999.gadā.
1982.g.: Izraēla un ASV iebrūk Libānā. Vismaz 20 000 cilvēku nogalināti.
1983.g.: ASV karaspēks iebrūk Grenādā un gāž sociālistu valdību.
1988.g.: Saziņā ar ASV Irāka izmanto ķīmiskos ieročus pret kurdiem un apvaino tajā Irānu (ASV atbalsta un propagandē šo versiju). Pēc dažādiem datiem tiek nogalināti 100-180 tūkstoši cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotāji.
1989.g.: ASV iebrūk Panamā, kur veic intensīvu bombardēšanu, un gāž ģenerāli Nortjegu (1934). Nogalināti apmēram 8000 cilvēku.
1989.g.: ASV prezidents Bušs Maltā tiekas ar PSRS prezidentu Gorbačovu, kur vienojas par jauno pasaules arhitektūru, kura paredz arī abu militāro bloku („Varšavas pakta” un NATO) izformēšanu. Kā ierasts, amerikāņi savas saistības neizpildīja.
1987.g.- 1994.g.: Pēc 30 gadus ilgušās diktatora Duvaljē atbalstīšanas ASV ar militāriem līdzekļiem atbalsta mācītāja eksmarksista Aristīda (1953) nākšanu pie varas Haiti, kurš veic valstī „tirgus reformas”, izpārdodot visu ārvalstniekiem (amerikāņiem).

ASV agresijas akti pēc „aukstā kara” beigām

1991.gadā ar pilnīgu PSRS sagrāvi noslēdzas pēc Staļina nāves (1953.g.) sāktais specdiversiju kopums, kurā ievērojama loma ir arī ASV struktūrām. PSRS sadalās un tiek izlaupīta. Milzu resursi aizplūst uz ārzemēm (ASV kontrolētajām Rietumvalstīm), sociālā sistēma tiek iznīcināta, liels daudzums cilvēku paliek bez darba un tiek izmesti uz ielas. Strauji palielinās mirstība un katastrofāli samazinās dzimstība (Latvija no šī trieciena demogrāfiski vēl joprojām nav atguvusies un, iespējams, neatgūsies vairs nekad), cilvēki izdara pašnāvības, nodzeras un emigrē (kopsummā iet bojā miljoniem cilvēku). Lai gan ideoloģiskais pretinieks ir iznīcināts, ASV agresīvā politika tādēļ nemainās.

1991.g.: ASV uzbrukums Irākai (risinot naftas konfliktu, Irāka okupēja Kuveitu, pirms tam saņemot neformālu ASV piekrišanu iebrukumam). Irākas ekonomiskā blokāde un bombardēšanas turpinās līdz pat Sadama Huseina režīma gāšanai. Tā rezultātā iet bojā simtiem tūkstošu cilvēku.
1992.g.: ASV iebrukums Somālijā
1992.g.-1995.g.: ASV veicina Dienvidslāvijas sadalīšanos un pilsoņu kara sākšanos, atbalstot musulmaņus un horvātus finansiāli, tehniski, organizatoriski un ar tiešiem militāriem uzbrukumiem serbiem.
1994.g.: ASV iebrukums Haiti, atjaunojot amatā militāristu gāzto proamerikānisko prezidentu Aristīdu.
1996.g. – 1999.g.: ASV atbalsta Kosovas mafiozos grupējumus (specializācija narkotiku un cilvēku tirdzniecība, prostitūcijas organizēšana) cīņā pret Dienvidslāviju. Nogalināti vairāk kā 1000 cilvēku.
1998.g.: Atbildot uz teroristiskiem aktiem pret ASV vēstniecībām Tanzānijā un Kenijā, ASV dod raķešu triecienus pa Afganistānu un Sudānu.
1999.g.: ASV militārs iebrukums Dienvidslāvijā, veicot tās bombardēšanu, infrastruktūras iznīcināšanu un vadības maiņu. Nogalināti apmēram 2000 cilvēku.
2001.g.: Ar ASV specdienestu līdzdalību tiek veikts ārēji „krāšņs” teroristisks akts, uzspridzinot divus Ņujorkas debesskrāpjus un vienu blakus ēku. Bojā gāja vairāk kā 2500 cilvēku. Aizsedzoties ar teroraktu, ASV valdība izsludināja „karu pret terorismu”, ar ko attaisnoja iekšējās vajāšanas, Amerikas pilsoņu brīvību ierobežojošu likumu pieņemšanu un ārēju agresiju.
2001.g.: ASV iebrūk Afganistānā, apvainojot to teroristu slēpšanā, un okupē to.
2002.g.: ASV sāk bezpilotu lidmašīnu preventīvus uzbrukumus objektiem Jemenā, Pakistānā, Somālijā un Afganistānā, kuri ik pa brīdim turpinās visus šos gadus līdz pat šodienai. Oficiāls uzbrukumu pamatojums – cīņa ar terorismu, praktiski – viss kas pēc nepieciešamības. Ir ziņas, ka šajos uzbrukumos iet bojā daudz civiliedzīvotāju.
2003.g.: Aizbildinoties ar „cīņu pret terorismu” un ķīmisko ieroču esamību, ASV iebrūk Irākā un okupē to. Vēlāk noskaidrojas, ka Irāka ķīmiskos ieročus bija jau iznīcinājusi un ASV vadībai nebija pierādījumu par to esamību. Irākā sākas iekšējas jukas, kā rezultātā iet bojā simtiem tūkstoši cilvēku.
2003.g.: ASV organizē „rožu revolūciju” Gruzijā, apšaubot parlamenta vēlēšanu rezultātus, atbalstot cilvēku masu iziešanu ielās un gāžot līdzšinējo prezidentu Eduardu Ševardnadzi. Par jauno Gruzijas vadītāju kļūst ar ASV specdienestiem saistītais Mihails Saakašvili, kurš veic nežēlīgas represijas pret saviem politiskajiem un biznesa pretiniekiem, kā arī personīgajiem ienaidniekiem.
2004.g.: ASV organizē „oranžo revolūciju” Ukrainā, apšaubot prezidenta vēlēšanu rezultātus, kā rezultātā par prezidentu kļūst ar CIP saistītais galīcietis Viktors Juščenko.
2005.g.: ASV organizē „tulpju revolūciju” Kirgīzijā, apšaubot parlamenta vēlēšanu rezultātus un gāžot esošo prezidentu Askaru Akajevu.
2006.g.: Izgāžas ASV mēģinājums organizēt kārtējo „krāsaino” revolūciju Baltkrievijā, apšaubot vēlēšanu rezultātus.
2008.g.: ASV veicina un atbalsta Gruzijas iebrukumu Dienvidosetijā. Iejaucas Krievija, Gruzijas spēki tiek sakauti. Strauji pasliktinās ASV- Krievijas attiecības, abu valstu atomkuģi „satiekas” Vidusjūrā, kas pats par sevi jau ir potenciāls atomkara drauds.
2010.g. – 2011.g.: ASV kopā ar Saūda Arābiju organizē t.s. „arābu pavasari”, kura rezultātā notiek valsts apvērsumi Tunisijā, Jemenā un Ēģiptē, pie varas nākot radikālajiem islāmistiem un notiek plaši protesti lielākajā daļā musulmaņu valstu. Apvērsumu sērija iesprūst Lībijā, bet apstājas Sīrijā.
2011.g.: ASV atbalstītā „arābu pavasara” ietvaros tiek mēģināts gāzt Muamara Kadafi (1942-2011) režīmu Lībijā. Valdības spēki uzvar dumpiniekus. Pēc dumpja apspiešanas, aizsedzoties ar „civiliedzīvotāju aizsardzību”, ASV veic regulāru Lībijas bombardēšanu un Lībijā karo NATO specvienības. Virknes nodevību rezultātā Kadafi spēki tiek sakauti, bet viņš pats sagūstīts, spīdzināts, nogalināts, publiski izkropļojot viņa mirstīgās atliekas. Iebrukuma rezultātā ir cietusi Lībijas infrastruktūra, naftas atradnes pārņem ASV kompānijas, bet valstī sākas haoss.
12.aprīlis, 17:34 Atbildēt
NNikolajs
Dīvaini...Psihiski slims, bet raksta pareizā latviešu valodā.
15.aprīlis, 9:28 Atbildēt
RRolands
Bērniņ. zīdainīt, nenovirzies no tēmas, šoreiz tiek runāts pavisam par citām lietām!
12.aprīlis, 19:21 Atbildēt
sskrepanosec
Par garu tavs feikotais palags....raksti īsāk!
12.aprīlis, 17:58 Atbildēt
aasv agresiju īsais kurs
1946.g.-1949.g.: Ķīnas pilsoņu karā ASV sniedz militāru palīdzību Čankaiši (1887-1975) režīmam (tai skaitā bombardējot komunistu pozīcijas), kurš varu spēja saglabāt tikai Taivānas salā.
1947.g.- 1948.g.: ASV ieved savu 6. floti Itālijas ostās, lai iespaidotu vēlēšanu
rezultātus un novērstu komunistu nākšanu pie varas. CIP organizē masveida komunistu nogalināšanu.
1946.g.- 1949.g.: ASV (kopā ar Lielbritāniju) izraisa pilsoņu karu Grieķijā un nodibina monarhistisku režīmu.
1945.g.- 1953.g.: ASV apkaro patriotiskos spēkus Filipīnās, kas pretojās Japānas okupācijai. 1946.gadā Filipīnas pasludina neatkarību no ASV, bet reāla amerikāņu ietekme saglabājas (tāpat kā ASV kara bāzes, kuras tur ir joprojām) caur vairākām marionešu valdībām, ieskaitot diktatoru Markosu (1917-1989).
1945.g.- 1953.g.: PSRS un Ķīnas atbalstītās Ziemeļkorejas un ASV izveidotās Dienvidkorejas karš, kurš izceļas ar īpašu nežēlību no abām korejiešu pusēm un kurā tiek nogalināti apmēram 1,3 miljoni korejiešu un Korejas infrastruktūra tiek pilnībā iznīcināta. Karš beidzas ar pamieru un Korejas sadalīšanu Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā, kurā joprojām atrodas ASV kara bāzes.
1948.g.: ASV organizē militāru apvērsumu Peru un atbalsta militāru apvērsumu Kostarikā.
1949.g.- 1953.g.: ASV un Lielbritānija vairākkārtīgi bez panākumiem mēģina gāzt Albānijas valdību un atjaunot monarhiju.
1950.g.: ASV karaspēks apspiež sacelšanos Pueortoriko.
1952.g.: ASV atbalsta Fulhensio Batistas (1901-1973) apvērsumu Kubā un viņa kļūšanu par diktatoru.
1953.g.: ASV un Lielbritānija organizē sev neizdevīgā Irānas premjera Muhameda Mosadeka (1882-1967) gāšanu. Nogalināti apmēram 70 000 cilvēku.
1953.g.-1954.g.: ASV specdienesti gāž nepaklausīgo Gvatemalas prezidentu Hakobo Arbensu (1913-1971), kurš atteicās sūtīt savu kontingentu karot Korejā un nacionalizēja ASV kompānijai „United Fruit Company”” agrāk atdotās zemes. Amerikāņi ieceļ sev paklausīgu diktatoru, kurš atdod „United Fruit” nacionalizētās zemes un veic represijas, izmantojot „nāves eskadronus” un iznīcinot apmēram 120 000 cilvēku. 1957.gadā diktators tika nogalināts, bet 1960.gadā Gvatemalā sākās pilsoņu karš, kurš ilga līdz pat 1996.gadam.
1953.g. – 1964.g.: Britu Gvineja (pašreiz Gvineja). ASV un Lielbritānija dažādiem veidiem (organizējot streikus, teroristiskas akcijas) mēģina panākt valsts varas maiņu. Tam par iemeslu bija prezidenta Džegana (demokrātiski ievēlēta) realizētā neitralitātes politika un mēģinājumi radīt kapitālismam alternatīvu sabiedrisku iekārtu.
1955.g. – 1973.g.: Kambodža. ASV mēģina panākt sev nevēlamā prinča Sianuka (1922-2012) valdības gāšanu, tai skaitā arī militāriem līdzekļiem. Pēc tam, kad tas izdodas, valstī sākas jukas un pilsoņu karš, kurā militāri iejaucas arī ASV. Pilsoņu karā uzvar „sarkanie khmeri” un 1975.gadā izveidojas Polpota režīms, kurš veic vēl neredzētu genocīdu pret valsts iedzīvotājiem (bojā pēc dažādiem datiem iet 1-3 miljoni cilvēku). Ir pamats uzskatīt, ka „sarkano khmeru” terors notika ar kapitālistiskās pasaules atbalstu, lai diskreditētu sociālismu. „Sarkano khmeru” režīmu 1979.gadā likvidēja sociālistiskā Vjetnama.
1956.g.- 1958.g.: Balstoties uz t.s. „Eizenhauera doktrīnu” (1. Jebkura valsts, kuras neatkarība ir apdraudēta, var lūgt ekonomisku un militāru ASV palīdzību; 2. Sociālistiskās sistēmas un Padomju draudu prioritizācija; 3. Tuvie Austrumi kā tobrīdējais vājākais punkts cīņā pret sociālistisko sistēmu) ASV nostiprinās Tuvajos Austrumos, demonstrējot spēku un iejaucoties Sīrijas, Jordānijas un Libānas iekšējās lietās.
1957.g. – 1965.g.: Ar ASV un Nīderlandes atbalstu tiek gāzts patriotiskais Indonēzijas līderis Sukarno (1901-1970; Indonēzijas brīvības cīnītājs un pirmais valsts vadītājs), kurš sāka realizēt sociālistisku politiku, un viņa vietā par diktatoru kļūst ģenerālis Suharto (1921-2008), kurš turpmāko gadu laikā veic tīrīšanas un represijas, kuru rezultātā pēc dažādiem datiem tiek nogalināti 0,5-2 miljoni cilvēku.
1959.g.: ASV ieved karaspēku Laosā. Sākas pirmās militārās sadursmes ar Vjetnamu.
1959.g.: ASV armija apspiež dumpi pret proamerikānisko Haiti valdību.
1960.g.- 1965.g.: Ar ASV atbalstu tiek gāzts Kongo patriotiskais līderis Patris Lumumba (1925-1961) un par diktatoru kļūst ar CIP saistītais Mobutu (1930-1997).
1961.g.: ASV mēģina gāzt Kubas valdību. Pēc neveiksmes ASV piespiež citas valstis ieviest Kubas ekonomisko blokādi. 1962.gadā, atbildot uz ASV raķešu izvietošanu Eiropā un Turcijā, PSRS mēģina izvietot kodolraķetes Kubā, kas noved līdz t.s. ”karību krīzei”, kad pasaule ir par mata tiesu no kodolkara.
1961.g. – 1973.g.: ASV karo Vjetnamā, izceļoties ar īpašu nežēlību, nometot 14 miljonus tonnu aviobumbu, izmantojot napalmu, ķīmiskos un bakterioloģiskos ieročus. Nogalināti vairāk nekā 4 miljoni vjetnamiešu.
1961.g.- 1964.g.: ASV atbalsta apvērsumu pret Brazīlijas tautā populāro prezidentu Gulartu (1918-1976), kurš ierobežoja kapitāla izvešanu no valsts un grasījās veikt fundamentālas valsts reformas. Pēc Gulartu gāšanas 15 gadus Brazīlijā valda militāra hunta.
1961.g.: ASV specdienesti nogalina Dominikas republikas prezidentu Rafaelu Truhiljo (1891-1961), kuram paši 1930. gadā palīdzēja nonākt pie varas.
1963.g.- 1966.g.: Ar ASV palīdzību tiek gāzts demokrātiski ievēlētais Dominikas prezidents Huans Bošs (1909-2001). 1965.gadā ASV veic intervenci Dominikā un okupē to, lai nepieļautu Boša varas atjaunošanu. Nogalināti apmēram 3000 cilvēku.
1964.g.- 1973.g.: Pēc ilgām destabilizācijas akcijām pret demokrātiski ievēlēto
Čīles prezidentu Salvadoru Aljendi (1908-1973) ASV izdodas organizēt asiņainu militāro apvērsumu. Nogalināti apmēram 30 000 cilvēku. Nodibinās Pinočeta diktatūra, kurš iztirgo valsti ārzemniekiem un nežēlīgi apspiež ar to neapmierinātos.
1965.g.- 1974.g.: Vjetnamas kara ietvaros ASV bombardē Laosu, bruņo un finansē algotņus karam Laosā.
1967.g.- 1974.g.: Divas dienas pirms vēlēšanām ASV armijai un CIP izdodas gāzt Grieķijas premjerministru Papandreu (1919-1996), un varu pārņem t.s. „melnie pulkveži”. Nogalināti apmēram 8000 grieķu.
1968.g.: Amerikā nogalināts cīnītājs par cilvēktiesībām Martins Luters Kings. Neilgi pirms nāves viņš teica: „Mana valdība ir pasaulē lielākā vardarbības izplatītāja”
1975.g.: Ar ASV atbalstu Indonēzijas diktators Suharto iebrūk Austrumtimorā. Nogalināti 250 000 cilvēku.
1975.g.: ASV veicina pilsoņu karu Angolā pret Kubas un PSRS atbalstīto sociālistu valdību un pēc tam arī Kongo un DĀR militāro intervenci. Nogalināts vairāk nekā miljons cilvēku.
1978.g.-1989.g.: ASV finansiāli, tehnoloģiski un organizatoriski atbalsta „contras” partizānus pret sandīnistu valdību un izraisa pilsoņu karu Nikaragvā, kurā tiek nogalināti apmēram 30 000 cilvēku.
1979.g.- 1992.g.: ASV un Saūdu Arābija finansiāli, tehnoloģiski un organizatoriski atbalsta karu Afganistānā pret PSRS spēkiem. Šiem nolūkiem tiek izveidots islāmistu teroristu starptautiskais tīkls.
1980.g.-1988.g.: ASV veicina, atbalsta un pat tieši piedalās Sadama Huseina vadītā Irākas iebrukumā Irānā, kurā Irāka izmanto ķīmiskos ieročus un kopsummā iet bojā vairāk kā miljons cilvēku.
1980.g.-1992.g.: ASV piedalās pilsoņu karā Salvadorā valdības pusē pret Nikaragvas atbalstītajiem sandīnistu spēkiem. Nogalināti apmēram 80 000 cilvēku. Karš sākās pēc tam, kad Salvadoras valdības „nāves eskadroni” nogalināja piecus sandīnistu līderus.
1981.g.- 1989.g.: ASV flote un aviācija veic vairākus uzbrukumus Lībijai.
1981.g.: ASV specdienesti organizē aviokatastrofu, kurā iet bojā faktiskais Panamas vadītājs ģenerālis Omārs Herera (1929-1981), kurš nepagarināja līgumu par ASV karabāzes saglabāšanu un panāca vienošanās parakstīšanu par Panamas kanāla nodošanu valdības rīcībā 1999.gadā.
1982.g.: Izraēla un ASV iebrūk Libānā. Vismaz 20 000 cilvēku nogalināti.
1983.g.: ASV karaspēks iebrūk Grenādā un gāž sociālistu valdību.
1988.g.: Saziņā ar ASV Irāka izmanto ķīmiskos ieročus pret kurdiem un apvaino tajā Irānu (ASV atbalsta un propagandē šo versiju). Pēc dažādiem datiem tiek nogalināti 100-180 tūkstoši cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotāji.
1989.g.: ASV iebrūk Panamā, kur veic intensīvu bombardēšanu, un gāž ģenerāli Nortjegu (1934). Nogalināti apmēram 8000 cilvēku.
1989.g.: ASV prezidents Bušs Maltā tiekas ar PSRS prezidentu Gorbačovu, kur vienojas par jauno pasaules arhitektūru, kura paredz arī abu militāro bloku („Varšavas pakta” un NATO) izformēšanu. Kā ierasts, amerikāņi savas saistības neizpildīja.
1987.g.- 1994.g.: Pēc 30 gadus ilgušās diktatora Duvaljē atbalstīšanas ASV ar militāriem līdzekļiem atbalsta mācītāja eksmarksista Aristīda (1953) nākšanu pie varas Haiti, kurš veic valstī „tirgus reformas”, izpārdodot visu ārvalstniekiem (amerikāņiem).

ASV agresijas akti pēc „aukstā kara” beigām

1991.gadā ar pilnīgu PSRS sagrāvi noslēdzas pēc Staļina nāves (1953.g.) sāktais specdiversiju kopums, kurā ievērojama loma ir arī ASV struktūrām. PSRS sadalās un tiek izlaupīta. Milzu resursi aizplūst uz ārzemēm (ASV kontrolētajām Rietumvalstīm), sociālā sistēma tiek iznīcināta, liels daudzums cilvēku paliek bez darba un tiek izmesti uz ielas. Strauji palielinās mirstība un katastrofāli samazinās dzimstība (Latvija no šī trieciena demogrāfiski vēl joprojām nav atguvusies un, iespējams, neatgūsies vairs nekad), cilvēki izdara pašnāvības, nodzeras un emigrē (kopsummā iet bojā miljoniem cilvēku). Lai gan ideoloģiskais pretinieks ir iznīcināts, ASV agresīvā politika tādēļ nemainās.

1991.g.: ASV uzbrukums Irākai (risinot naftas konfliktu, Irāka okupēja Kuveitu, pirms tam saņemot neformālu ASV piekrišanu iebrukumam). Irākas ekonomiskā blokāde un bombardēšanas turpinās līdz pat Sadama Huseina režīma gāšanai. Tā rezultātā iet bojā simtiem tūkstošu cilvēku.
1992.g.: ASV iebrukums Somālijā
1992.g.-1995.g.: ASV veicina Dienvidslāvijas sadalīšanos un pilsoņu kara sākšanos, atbalstot musulmaņus un horvātus finansiāli, tehniski, organizatoriski un ar tiešiem militāriem uzbrukumiem serbiem.
1994.g.: ASV iebrukums Haiti, atjaunojot amatā militāristu gāzto proamerikānisko prezidentu Aristīdu.
1996.g. – 1999.g.: ASV atbalsta Kosovas mafiozos grupējumus (specializācija narkotiku un cilvēku tirdzniecība, prostitūcijas organizēšana) cīņā pret Dienvidslāviju. Nogalināti vairāk kā 1000 cilvēku.
1998.g.: Atbildot uz teroristiskiem aktiem pret ASV vēstniecībām Tanzānijā un Kenijā, ASV dod raķešu triecienus pa Afganistānu un Sudānu.
1999.g.: ASV militārs iebrukums Dienvidslāvijā, veicot tās bombardēšanu, infrastruktūras iznīcināšanu un vadības maiņu. Nogalināti apmēram 2000 cilvēku.
2001.g.: Ar ASV specdienestu līdzdalību tiek veikts ārēji „krāšņs” teroristisks akts, uzspridzinot divus Ņujorkas debesskrāpjus un vienu blakus ēku. Bojā gāja vairāk kā 2500 cilvēku. Aizsedzoties ar teroraktu, ASV valdība izsludināja „karu pret terorismu”, ar ko attaisnoja iekšējās vajāšanas, Amerikas pilsoņu brīvību ierobežojošu likumu pieņemšanu un ārēju agresiju.
2001.g.: ASV iebrūk Afganistānā, apvainojot to teroristu slēpšanā, un okupē to.
2002.g.: ASV sāk bezpilotu lidmašīnu preventīvus uzbrukumus objektiem Jemenā, Pakistānā, Somālijā un Afganistānā, kuri ik pa brīdim turpinās visus šos gadus līdz pat šodienai. Oficiāls uzbrukumu pamatojums – cīņa ar terorismu, praktiski – viss kas pēc nepieciešamības. Ir ziņas, ka šajos uzbrukumos iet bojā daudz civiliedzīvotāju.
2003.g.: Aizbildinoties ar „cīņu pret terorismu” un ķīmisko ieroču esamību, ASV iebrūk Irākā un okupē to. Vēlāk noskaidrojas, ka Irāka ķīmiskos ieročus bija jau iznīcinājusi un ASV vadībai nebija pierādījumu par to esamību. Irākā sākas iekšējas jukas, kā rezultātā iet bojā simtiem tūkstoši cilvēku.
2003.g.: ASV organizē „rožu revolūciju” Gruzijā, apšaubot parlamenta vēlēšanu rezultātus, atbalstot cilvēku masu iziešanu ielās un gāžot līdzšinējo prezidentu Eduardu Ševardnadzi. Par jauno Gruzijas vadītāju kļūst ar ASV specdienestiem saistītais Mihails Saakašvili, kurš veic nežēlīgas represijas pret saviem politiskajiem un biznesa pretiniekiem, kā arī personīgajiem ienaidniekiem.
2004.g.: ASV organizē „oranžo revolūciju” Ukrainā, apšaubot prezidenta vēlēšanu rezultātus, kā rezultātā par prezidentu kļūst ar CIP saistītais galīcietis Viktors Juščenko.
2005.g.: ASV organizē „tulpju revolūciju” Kirgīzijā, apšaubot parlamenta vēlēšanu rezultātus un gāžot esošo prezidentu Askaru Akajevu.
2006.g.: Izgāžas ASV mēģinājums organizēt kārtējo „krāsaino” revolūciju Baltkrievijā, apšaubot vēlēšanu rezultātus.
2008.g.: ASV veicina un atbalsta Gruzijas iebrukumu Dienvidosetijā. Iejaucas Krievija, Gruzijas spēki tiek sakauti. Strauji pasliktinās ASV- Krievijas attiecības, abu valstu atomkuģi „satiekas” Vidusjūrā, kas pats par sevi jau ir potenciāls atomkara drauds.
2010.g. – 2011.g.: ASV kopā ar Saūda Arābiju organizē t.s. „arābu pavasari”, kura rezultātā notiek valsts apvērsumi Tunisijā, Jemenā un Ēģiptē, pie varas nākot radikālajiem islāmistiem un notiek plaši protesti lielākajā daļā musulmaņu valstu. Apvērsumu sērija iesprūst Lībijā, bet apstājas Sīrijā.
2011.g.: ASV atbalstītā „arābu pavasara” ietvaros tiek mēģināts gāzt Muamara Kadafi (1942-2011) režīmu Lībijā. Valdības spēki uzvar dumpiniekus. Pēc dumpja apspiešanas, aizsedzoties ar „civiliedzīvotāju aizsardzību”, ASV veic regulāru Lībijas bombardēšanu un Lībijā karo NATO specvienības. Virknes nodevību rezultātā Kadafi spēki tiek sakauti, bet viņš pats sagūstīts, spīdzināts, nogalināts, publiski izkropļojot viņa mirstīgās atliekas. Iebrukuma rezultātā ir cietusi Lībijas infrastruktūra, naftas atradnes pārņem ASV kompānijas, bet valstī sākas haoss.
12.aprīlis, 18:04 Atbildēt
KKrievijas agresiju hronika
1945-1953 Dalība pilsoņu karā Ķīnā
1950-1953 PSRS un Ķīnas atbalstītās Ziemeļkorejas karš pret Dienvidkoreju un ANO spēkiem, kurš izceļas ar īpašu nežēlību no abām korejiešu pusēm un kurā tiek nogalināti apmēram 1,3 miljoni korejiešu un Korejas infrastruktūra tiek pilnībā iznīcināta. Karš beidzas ar pamieru un Korejas sadalīšanu Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā.
1956. Iebrukums Ungārijā
1960- 1962 PSRS atbalsta Kastro režīmu Kubā. Kodolraķešu izvietošana salā gandrīz noved pie trešā pasaules kara. PSRS karabāzes paliek Kubā līdz 1991.gadam
1960-1970 Dalība pilsoņu karā Laosā
1962- 1964 Dalība Alžīrā.
1962-1969 Dalība pilsoņu karā Jemenā
1961-1974. PSRS atbalsta Ziemeļvjetnamas valdību karā ar Dienvidvjetnamu.
1967- 1974 Dalība karadarbībā Ēģiptē un Sīrijā
1967, 1969, 1975-1991 Dalība pilsoņu karā Mozambikā.
1969. Militāri konflikti ar Ķīnu
1970- 1991 Atbalsts Lībijas režīmam
1971-1973 Dalība Indijas- Pakistānas konfliktā
1977-1979 Dalība Somālijas- Etiopijas karā.
1968. PSRS kopā ar Bulgārijas, VDR, Ungārijas un Polijas armijām iebrūk Čehoslovākijā un gāž valdību
1962- 1991 Dalība karos Āfrikā un Tuvajos Austrumos- Alžīra, Ēģipte, Jemena, Etiopija, Mozambika, Sīrija, Libāna uc.
1975- 1991 PSRS dalība pilsoņu karā Angolā.
1979- 1989 PSRS specvienība nogalina Afganistānas prezidentu un gāž sev nepalausīgo valdību izraisot ilgstošu pilsoņu karu.
1987 PSRS atbalsta Lībiju robežkonfliktā ar Čadu
1992-1997 Dalība pilsoņu karā Tadžikistānā
Dalība karā Moldovā
Dalība karā Gruzijā
Dalība karā Armēnijā
1999. Krievijas desantnieki sagrābj lidostu netālu no Prištinas (Kosova)
2008. Krievijas armija iebrūk Gruzijā, sagrābj tai piederošos Abhāzijas un Dienvidosetijas apgabalus un pasludinot tos par neatkarīgām valstīm izvieto tur ievērojamas armijas bāzes
2014. Izmantojot jukas Ukrainā Krievijas armija sagrābj Ukrainai piederošo Krimas pussalu un anektē to. Krievijas atbalstīti kaujinieki sāk karu Austrumukrainā.
2016. Dalība Sīrijas pilsoņu karā
13.aprīlis, 6:21 Atbildēt
FFilips
Piekrītu, šoreiz benčiks dzied līdzi nato propagandoniem. Situācija tiešām ir saspīlēta, bet ne jau Kremlis veicina situācijas saasināšanos, baidena administrācija uzvedas kā no ķēdes norāvušies, aizmirsuši par veselo saprātu, diplomātisko protokolu un pat elementāru pieklājību, ne no kā nekautrējoties dod ārā vienu provokāciju pēc otras, tieši amerikāņi mudina ukraiņus uzbrukt, sola mazliet bruņojuma, drusciņ naudas un milzīgu morālo atbalstu...
Putins izvairās no simetriskām atbildēm, lai gan daudzi, es tai skaitā, uzskata, ka baidena administrācija ir jānoliek pie vietas, kā to izdarīja Ķīna, sarunās Ankoridžā. Domājams, ka kamēr Kremlī būs pašreizējā administrācija, līdz kodolkaram nenonāks, ja tur kas izmainīsies, Putina vietā atnāks kāds mazāk adekvāts politiķis, sekas ir grūti prognozējamas.
12.aprīlis, 23:12 Atbildēt
LLeonhards Franks Cēlonis
nesmirdi, cia plukatbodītes 55. līmeņa referentel laktovskel...būs tā- ļautiņi kļuvuši varen bezkaunīgi, pārdroši, nolaidīs asinis par kādiem 7-16 % zemeslodei...no kurienes nāk iniciatīva- nesmīdini manas kurpītes, žīdeļu nejēga, skaties kuri izmirst, kuri aktīvi kļūst ar Dienu, ne Gadu, spēčīgāki, tu, nodevēj, nodevējiņ...
12.aprīlis, 23:53 Atbildēt
DDūms
Šis ir kailas propagandas akts. Sākot jau ar vienas pašas Vācijas apvainošanu WW-1 izraisīšanā. Un Versaļā to fiksēja līgumā, kas arī vēlāk izraisīja nacistu nākšanu pie varas. Kas attiecas uz Ukrainu, Kijevas vara kopš Baidena prezidentūras sākuma vairs nepiemin Minskas vienošanās kā tādas. Lūk, signāls par gatavošanos karam, uz ko mudina jaunais saimnieks. Krievijai pa lielam pašlaik pietiek ar preferencēm no Ukrainas pašreizējā statusa.
12.aprīlis, 10:49 Atbildēt
hha ha
gan WWI gan WWII izraisīja usa un ir patiesie šo abu slaktiņu beneficiāri.
12.aprīlis, 11:31 Atbildēt
hhehe
Angļiem ir teiciens - 2 wrongs don't make it right. Šodien visai pasaulei, tai skaitā krieviski runājošajiem ir skaidrs, ka starp nacismu un komunismu liekama vienādības zīme. PSRS komunisti dalīja Eiropu ar saviem draugiem, vācu nacistiem un līdz ar to iesāka 2WW.
www.youtube.com/watc..Ne8k&ab_channel=OmTV
Meli, tamdēļ kremlini slepeno arhīvus jau 100 gadus.
12.aprīlis, 18:00 Atbildēt
FFilips
nav liekama, starp nacismu un komunismu ir fundamentālas atšķirības. Komunisms ir laba ideja, ko komuņakas sačakarēja, nacisms ir briesmīgs pat tikai idejas līmenī
12.aprīlis, 23:18 Atbildēt
ttā jau
ka6tram laikam savas mācības, kas bija, tas nekad nebūs, būs citādi, nodeva rūzvelts, nodos bidons
12.aprīlis, 10:57 Atbildēt
HHmm
Pilnīgs kauns par skribentu. Problēma pārāk nopietna, lai tai pieietu bērnudārznieka līmenī- NATO kurss uz bruņošanās pastiprināšanu un aizsardzību ir labs, bet citu ne. Būtu kaut paskatījies salīdzināmās skaitļus par ASV un Krievijas militārajiem izdevumiem.
Tik plakatidks propaganda tiesām izraisa pilnīgi pretēju efektu. Daži no lasītājiem tomēr vel ir izglītoti.
12.aprīlis, 10:57 Atbildēt
TTo Hmm
Ļoti labi, ka NATO bruņojas un pastiprina aizsardzību.
12.aprīlis, 11:01 Atbildēt
KKas ir kas
50 milijardi krievijas militārā budžetā salīdzinot ar kādiem 900 milijardiem asv un nato militāro budžetu ... Patiešām Krievija ir agresors kurš apdraud visu pasauli !
12.aprīlis, 12:33 Atbildēt
TTā ir
Tur nav ko salīdzināt, KF nav PSRS un šodien Krievija pret NATO ir kā pele pret kaķi.
12.aprīlis, 15:05 Atbildēt
FFilips
Ar tiem asv militārajiem izdevumiem viss nav tik vienkārši. Absolūtajos skaitļos, tie ir lieli, lielāki kā jebkuram citam, 90% nato ir asv, tas viss tā ir. Tomēr paskatoties dziļāk, kur viņi to "aizsardzības budžetu" tērē, paveras jau cita aina, milzīgas summas aiziet visādiem pabalstiem, pensijām, transgenderu operācijām, daļu vienkārši nozog privātie militārie apakšuzņēmēji, tā, ka tas cik viņi reāli tērē lietas labā jau ir reizes mazāk.
12.aprīlis, 23:23 Atbildēt
sskeptiķis
Manuprāt, Bens Latkovskis vispār nespēj loģiski, saprātīgi un objektīvi spriest. Laikam viņš nav pie pilna prāta.
12.aprīlis, 11:09 Atbildēt
CCiniķis
Kad kontā nočaukst stipendija, tad visādas tur objektivtātes un loģikas aiziet atpūsties.
12.aprīlis, 14:14 Atbildēt
FFilips
bens nav muļķis, bet par to stipendiju, droši vien, ka tā...
12.aprīlis, 23:24 Atbildēt
hha ha
rakstā nav minēts,ka visa kreisā krasta ukraina ir Krievijai atņemtā Malorossija,bet labā krasta ukraina ir tā pati bijusī austroungārija,no Ungārijai,Rumānijai un Polijai, boļševiku atņemtām zemēm..
12.aprīlis, 11:30 Atbildēt
LLatvijas pilsonis
Zeļenskim jāgatavo šlipse apēšanai , otrais Saakašvilli!
12.aprīlis, 11:45 Atbildēt
aar šlipsti netiks cauri
Visiem diktatoriem ir viena un tā pati problēma, vienmēr kāds cits iekakā viņu biksēs, pastāvīgi ir ārējā ienaidnieka draudi un vienmēr – kurš gan cits, ja ne es! Zeme degs zem despota ķetnām... Prezidenti mainās vēlēšanu rezultātā. Monarhi, tirāni un despoti ar ložu palīdzību.
12.aprīlis, 15:25 Atbildēt
LLikumīgi un pamatot
Ar kādām tiesībām kaut kādi blusainie plušķi regulēs kur un kad krievija savā teritorijā pārvietos savu karaspēku ! 250 km no ukrainas robežas un jau gaudo ! Cik km no krievijas robežas atrodas asv un nato karapūļi ,kurš tad kuram lien virsū ? Bet krievija savu karaspeku parvieto, lai vestu pie jūtam ukrnacistus, ja tie uzsāks etniskās tīrīšanas un civiliedzīvotāju slepkavošanu , nu tieši tāpāt kā asv un nato Dienvidslāvijā , atšķiriba ir tikai tā ka krievija aizsargās ari savus pilsoņus
12.aprīlis, 11:53 Atbildēt
FFilips
pierādījumus tev vajag? kā ar asv kara kuģiem Melnajā jūrā, amerikāņu instruktoriem VSU, par mājieniem nemaz nerunājot, baidena administrācijas retorika jau vispār vairs nav retorika, bet bezkaunīga, atklāta kara provocēšana, sākot ar izdomātiem apvainojumiem, beidzot ar primitīviem, bērnu dārza līmeņa draudiem, tipa "viņi man par visu samaksās, jūs visu drīz redzēsiet.."
13.aprīlis, 1:02 Atbildēt
kkārtejais rakstelis
pasutits riešanai uz kremli, pat ja īsti nav par ko. bet ja rietumi maxā tad "experti"atrodas un vienmer gatavi žurnalisti ari. ka asv karo visā pasulē un okupejis neskaitamas valstis piemirstas. ka kijeva uzsāk pavasara kara ofensivu protams nerakstīs. tikai ka kremlis prasa sevi likt ierā pasniedz kā draudus
12.aprīlis, 12:05 Atbildēt
BBojarošņik
Apgaismo mūs, kuras valstis ir okupējusi ASV?
12.aprīlis, 15:18 Atbildēt
īīsais asv agresiju saraksts
1946.g.-1949.g.: Ķīnas pilsoņu karā ASV sniedz militāru palīdzību Čankaiši (1887-1975) režīmam (tai skaitā bombardējot komunistu pozīcijas), kurš varu spēja saglabāt tikai Taivānas salā.
1947.g.- 1948.g.: ASV ieved savu 6. floti Itālijas ostās, lai iespaidotu vēlēšanu
rezultātus un novērstu komunistu nākšanu pie varas. CIP organizē masveida komunistu nogalināšanu.
1946.g.- 1949.g.: ASV (kopā ar Lielbritāniju) izraisa pilsoņu karu Grieķijā un nodibina monarhistisku režīmu.
1945.g.- 1953.g.: ASV apkaro patriotiskos spēkus Filipīnās, kas pretojās Japānas okupācijai. 1946.gadā Filipīnas pasludina neatkarību no ASV, bet reāla amerikāņu ietekme saglabājas (tāpat kā ASV kara bāzes, kuras tur ir joprojām) caur vairākām marionešu valdībām, ieskaitot diktatoru Markosu (1917-1989).
1945.g.- 1953.g.: PSRS un Ķīnas atbalstītās Ziemeļkorejas un ASV izveidotās Dienvidkorejas karš, kurš izceļas ar īpašu nežēlību no abām korejiešu pusēm un kurā tiek nogalināti apmēram 1,3 miljoni korejiešu un Korejas infrastruktūra tiek pilnībā iznīcināta. Karš beidzas ar pamieru un Korejas sadalīšanu Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā, kurā joprojām atrodas ASV kara bāzes.
1948.g.: ASV organizē militāru apvērsumu Peru un atbalsta militāru apvērsumu Kostarikā.
1949.g.- 1953.g.: ASV un Lielbritānija vairākkārtīgi bez panākumiem mēģina gāzt Albānijas valdību un atjaunot monarhiju.
1950.g.: ASV karaspēks apspiež sacelšanos Pueortoriko.
1952.g.: ASV atbalsta Fulhensio Batistas (1901-1973) apvērsumu Kubā un viņa kļūšanu par diktatoru.
1953.g.: ASV un Lielbritānija organizē sev neizdevīgā Irānas premjera Muhameda Mosadeka (1882-1967) gāšanu. Nogalināti apmēram 70 000 cilvēku.
1953.g.-1954.g.: ASV specdienesti gāž nepaklausīgo Gvatemalas prezidentu Hakobo Arbensu (1913-1971), kurš atteicās sūtīt savu kontingentu karot Korejā un nacionalizēja ASV kompānijai „United Fruit Company”” agrāk atdotās zemes. Amerikāņi ieceļ sev paklausīgu diktatoru, kurš atdod „United Fruit” nacionalizētās zemes un veic represijas, izmantojot „nāves eskadronus” un iznīcinot apmēram 120 000 cilvēku. 1957.gadā diktators tika nogalināts, bet 1960.gadā Gvatemalā sākās pilsoņu karš, kurš ilga līdz pat 1996.gadam.
1953.g. – 1964.g.: Britu Gvineja (pašreiz Gvineja). ASV un Lielbritānija dažādiem veidiem (organizējot streikus, teroristiskas akcijas) mēģina panākt valsts varas maiņu. Tam par iemeslu bija prezidenta Džegana (demokrātiski ievēlēta) realizētā neitralitātes politika un mēģinājumi radīt kapitālismam alternatīvu sabiedrisku iekārtu.
1955.g. – 1973.g.: Kambodža. ASV mēģina panākt sev nevēlamā prinča Sianuka (1922-2012) valdības gāšanu, tai skaitā arī militāriem līdzekļiem. Pēc tam, kad tas izdodas, valstī sākas jukas un pilsoņu karš, kurā militāri iejaucas arī ASV. Pilsoņu karā uzvar „sarkanie khmeri” un 1975.gadā izveidojas Polpota režīms, kurš veic vēl neredzētu genocīdu pret valsts iedzīvotājiem (bojā pēc dažādiem datiem iet 1-3 miljoni cilvēku). Ir pamats uzskatīt, ka „sarkano khmeru” terors notika ar kapitālistiskās pasaules atbalstu, lai diskreditētu sociālismu. „Sarkano khmeru” režīmu 1979.gadā likvidēja sociālistiskā Vjetnama.
1956.g.- 1958.g.: Balstoties uz t.s. „Eizenhauera doktrīnu” (1. Jebkura valsts, kuras neatkarība ir apdraudēta, var lūgt ekonomisku un militāru ASV palīdzību; 2. Sociālistiskās sistēmas un Padomju draudu prioritizācija; 3. Tuvie Austrumi kā tobrīdējais vājākais punkts cīņā pret sociālistisko sistēmu) ASV nostiprinās Tuvajos Austrumos, demonstrējot spēku un iejaucoties Sīrijas, Jordānijas un Libānas iekšējās lietās.
1957.g. – 1965.g.: Ar ASV un Nīderlandes atbalstu tiek gāzts patriotiskais Indonēzijas līderis Sukarno (1901-1970; Indonēzijas brīvības cīnītājs un pirmais valsts vadītājs), kurš sāka realizēt sociālistisku politiku, un viņa vietā par diktatoru kļūst ģenerālis Suharto (1921-2008), kurš turpmāko gadu laikā veic tīrīšanas un represijas, kuru rezultātā pēc dažādiem datiem tiek nogalināti 0,5-2 miljoni cilvēku.
1959.g.: ASV ieved karaspēku Laosā. Sākas pirmās militārās sadursmes ar Vjetnamu.
1959.g.: ASV armija apspiež dumpi pret proamerikānisko Haiti valdību.
1960.g.- 1965.g.: Ar ASV atbalstu tiek gāzts Kongo patriotiskais līderis Patris Lumumba (1925-1961) un par diktatoru kļūst ar CIP saistītais Mobutu (1930-1997).
1961.g.: ASV mēģina gāzt Kubas valdību. Pēc neveiksmes ASV piespiež citas valstis ieviest Kubas ekonomisko blokādi. 1962.gadā, atbildot uz ASV raķešu izvietošanu Eiropā un Turcijā, PSRS mēģina izvietot kodolraķetes Kubā, kas noved līdz t.s. ”karību krīzei”, kad pasaule ir par mata tiesu no kodolkara.
1961.g. – 1973.g.: ASV karo Vjetnamā, izceļoties ar īpašu nežēlību, nometot 14 miljonus tonnu aviobumbu, izmantojot napalmu, ķīmiskos un bakterioloģiskos ieročus. Nogalināti vairāk nekā 4 miljoni vjetnamiešu.
1961.g.- 1964.g.: ASV atbalsta apvērsumu pret Brazīlijas tautā populāro prezidentu Gulartu (1918-1976), kurš ierobežoja kapitāla izvešanu no valsts un grasījās veikt fundamentālas valsts reformas. Pēc Gulartu gāšanas 15 gadus Brazīlijā valda militāra hunta.
1961.g.: ASV specdienesti nogalina Dominikas republikas prezidentu Rafaelu Truhiljo (1891-1961), kuram paši 1930. gadā palīdzēja nonākt pie varas.
1963.g.- 1966.g.: Ar ASV palīdzību tiek gāzts demokrātiski ievēlētais Dominikas prezidents Huans Bošs (1909-2001). 1965.gadā ASV veic intervenci Dominikā un okupē to, lai nepieļautu Boša varas atjaunošanu. Nogalināti apmēram 3000 cilvēku.
1964.g.- 1973.g.: Pēc ilgām destabilizācijas akcijām pret demokrātiski ievēlēto
Čīles prezidentu Salvadoru Aljendi (1908-1973) ASV izdodas organizēt asiņainu militāro apvērsumu. Nogalināti apmēram 30 000 cilvēku. Nodibinās Pinočeta diktatūra, kurš iztirgo valsti ārzemniekiem un nežēlīgi apspiež ar to neapmierinātos.
1965.g.- 1974.g.: Vjetnamas kara ietvaros ASV bombardē Laosu, bruņo un finansē algotņus karam Laosā.
1967.g.- 1974.g.: Divas dienas pirms vēlēšanām ASV armijai un CIP izdodas gāzt Grieķijas premjerministru Papandreu (1919-1996), un varu pārņem t.s. „melnie pulkveži”. Nogalināti apmēram 8000 grieķu.
1968.g.: Amerikā nogalināts cīnītājs par cilvēktiesībām Martins Luters Kings. Neilgi pirms nāves viņš teica: „Mana valdība ir pasaulē lielākā vardarbības izplatītāja”
1975.g.: Ar ASV atbalstu Indonēzijas diktators Suharto iebrūk Austrumtimorā. Nogalināti 250 000 cilvēku.
1975.g.: ASV veicina pilsoņu karu Angolā pret Kubas un PSRS atbalstīto sociālistu valdību un pēc tam arī Kongo un DĀR militāro intervenci. Nogalināts vairāk nekā miljons cilvēku.
1978.g.-1989.g.: ASV finansiāli, tehnoloģiski un organizatoriski atbalsta „contras” partizānus pret sandīnistu valdību un izraisa pilsoņu karu Nikaragvā, kurā tiek nogalināti apmēram 30 000 cilvēku.
1979.g.- 1992.g.: ASV un Saūdu Arābija finansiāli, tehnoloģiski un organizatoriski atbalsta karu Afganistānā pret PSRS spēkiem. Šiem nolūkiem tiek izveidots islāmistu teroristu starptautiskais tīkls.
1980.g.-1988.g.: ASV veicina, atbalsta un pat tieši piedalās Sadama Huseina vadītā Irākas iebrukumā Irānā, kurā Irāka izmanto ķīmiskos ieročus un kopsummā iet bojā vairāk kā miljons cilvēku.
1980.g.-1992.g.: ASV piedalās pilsoņu karā Salvadorā valdības pusē pret Nikaragvas atbalstītajiem sandīnistu spēkiem. Nogalināti apmēram 80 000 cilvēku. Karš sākās pēc tam, kad Salvadoras valdības „nāves eskadroni” nogalināja piecus sandīnistu līderus.
1981.g.- 1989.g.: ASV flote un aviācija veic vairākus uzbrukumus Lībijai.
1981.g.: ASV specdienesti organizē aviokatastrofu, kurā iet bojā faktiskais Panamas vadītājs ģenerālis Omārs Herera (1929-1981), kurš nepagarināja līgumu par ASV karabāzes saglabāšanu un panāca vienošanās parakstīšanu par Panamas kanāla nodošanu valdības rīcībā 1999.gadā.
1982.g.: Izraēla un ASV iebrūk Libānā. Vismaz 20 000 cilvēku nogalināti.
1983.g.: ASV karaspēks iebrūk Grenādā un gāž sociālistu valdību.
1988.g.: Saziņā ar ASV Irāka izmanto ķīmiskos ieročus pret kurdiem un apvaino tajā Irānu (ASV atbalsta un propagandē šo versiju). Pēc dažādiem datiem tiek nogalināti 100-180 tūkstoši cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotāji.
1989.g.: ASV iebrūk Panamā, kur veic intensīvu bombardēšanu, un gāž ģenerāli Nortjegu (1934). Nogalināti apmēram 8000 cilvēku.
1989.g.: ASV prezidents Bušs Maltā tiekas ar PSRS prezidentu Gorbačovu, kur vienojas par jauno pasaules arhitektūru, kura paredz arī abu militāro bloku („Varšavas pakta” un NATO) izformēšanu. Kā ierasts, amerikāņi savas saistības neizpildīja.
1987.g.- 1994.g.: Pēc 30 gadus ilgušās diktatora Duvaljē atbalstīšanas ASV ar militāriem līdzekļiem atbalsta mācītāja eksmarksista Aristīda (1953) nākšanu pie varas Haiti, kurš veic valstī „tirgus reformas”, izpārdodot visu ārvalstniekiem (amerikāņiem).

ASV agresijas akti pēc „aukstā kara” beigām

1991.gadā ar pilnīgu PSRS sagrāvi noslēdzas pēc Staļina nāves (1953.g.) sāktais specdiversiju kopums, kurā ievērojama loma ir arī ASV struktūrām. PSRS sadalās un tiek izlaupīta. Milzu resursi aizplūst uz ārzemēm (ASV kontrolētajām Rietumvalstīm), sociālā sistēma tiek iznīcināta, liels daudzums cilvēku paliek bez darba un tiek izmesti uz ielas. Strauji palielinās mirstība un katastrofāli samazinās dzimstība (Latvija no šī trieciena demogrāfiski vēl joprojām nav atguvusies un, iespējams, neatgūsies vairs nekad), cilvēki izdara pašnāvības, nodzeras un emigrē (kopsummā iet bojā miljoniem cilvēku). Lai gan ideoloģiskais pretinieks ir iznīcināts, ASV agresīvā politika tādēļ nemainās.

1991.g.: ASV uzbrukums Irākai (risinot naftas konfliktu, Irāka okupēja Kuveitu, pirms tam saņemot neformālu ASV piekrišanu iebrukumam). Irākas ekonomiskā blokāde un bombardēšanas turpinās līdz pat Sadama Huseina režīma gāšanai. Tā rezultātā iet bojā simtiem tūkstošu cilvēku.
1992.g.: ASV iebrukums Somālijā
1992.g.-1995.g.: ASV veicina Dienvidslāvijas sadalīšanos un pilsoņu kara sākšanos, atbalstot musulmaņus un horvātus finansiāli, tehniski, organizatoriski un ar tiešiem militāriem uzbrukumiem serbiem.
1994.g.: ASV iebrukums Haiti, atjaunojot amatā militāristu gāzto proamerikānisko prezidentu Aristīdu.
1996.g. – 1999.g.: ASV atbalsta Kosovas mafiozos grupējumus (specializācija narkotiku un cilvēku tirdzniecība, prostitūcijas organizēšana) cīņā pret Dienvidslāviju. Nogalināti vairāk kā 1000 cilvēku.
1998.g.: Atbildot uz teroristiskiem aktiem pret ASV vēstniecībām Tanzānijā un Kenijā, ASV dod raķešu triecienus pa Afganistānu un Sudānu.
1999.g.: ASV militārs iebrukums Dienvidslāvijā, veicot tās bombardēšanu, infrastruktūras iznīcināšanu un vadības maiņu. Nogalināti apmēram 2000 cilvēku.
2001.g.: Ar ASV specdienestu līdzdalību tiek veikts ārēji „krāšņs” teroristisks akts, uzspridzinot divus Ņujorkas debesskrāpjus un vienu blakus ēku. Bojā gāja vairāk kā 2500 cilvēku. Aizsedzoties ar teroraktu, ASV valdība izsludināja „karu pret terorismu”, ar ko attaisnoja iekšējās vajāšanas, Amerikas pilsoņu brīvību ierobežojošu likumu pieņemšanu un ārēju agresiju.
2001.g.: ASV iebrūk Afganistānā, apvainojot to teroristu slēpšanā, un okupē to.
2002.g.: ASV sāk bezpilotu lidmašīnu preventīvus uzbrukumus objektiem Jemenā, Pakistānā, Somālijā un Afganistānā, kuri ik pa brīdim turpinās visus šos gadus līdz pat šodienai. Oficiāls uzbrukumu pamatojums – cīņa ar terorismu, praktiski – viss kas pēc nepieciešamības. Ir ziņas, ka šajos uzbrukumos iet bojā daudz civiliedzīvotāju.
2003.g.: Aizbildinoties ar „cīņu pret terorismu” un ķīmisko ieroču esamību, ASV iebrūk Irākā un okupē to. Vēlāk noskaidrojas, ka Irāka ķīmiskos ieročus bija jau iznīcinājusi un ASV vadībai nebija pierādījumu par to esamību. Irākā sākas iekšējas jukas, kā rezultātā iet bojā simtiem tūkstoši cilvēku.
2003.g.: ASV organizē „rožu revolūciju” Gruzijā, apšaubot parlamenta vēlēšanu rezultātus, atbalstot cilvēku masu iziešanu ielās un gāžot līdzšinējo prezidentu Eduardu Ševardnadzi. Par jauno Gruzijas vadītāju kļūst ar ASV specdienestiem saistītais Mihails Saakašvili, kurš veic nežēlīgas represijas pret saviem politiskajiem un biznesa pretiniekiem, kā arī personīgajiem ienaidniekiem.
2004.g.: ASV organizē „oranžo revolūciju” Ukrainā, apšaubot prezidenta vēlēšanu rezultātus, kā rezultātā par prezidentu kļūst ar CIP saistītais galīcietis Viktors Juščenko.
2005.g.: ASV organizē „tulpju revolūciju” Kirgīzijā, apšaubot parlamenta vēlēšanu rezultātus un gāžot esošo prezidentu Askaru Akajevu.
2006.g.: Izgāžas ASV mēģinājums organizēt kārtējo „krāsaino” revolūciju Baltkrievijā, apšaubot vēlēšanu rezultātus.
2008.g.: ASV veicina un atbalsta Gruzijas iebrukumu Dienvidosetijā. Iejaucas Krievija, Gruzijas spēki tiek sakauti. Strauji pasliktinās ASV- Krievijas attiecības, abu valstu atomkuģi „satiekas” Vidusjūrā, kas pats par sevi jau ir potenciāls atomkara drauds.
2010.g. – 2011.g.: ASV kopā ar Saūda Arābiju organizē t.s. „arābu pavasari”, kura rezultātā notiek valsts apvērsumi Tunisijā, Jemenā un Ēģiptē, pie varas nākot radikālajiem islāmistiem un notiek plaši protesti lielākajā daļā musulmaņu valstu. Apvērsumu sērija iesprūst Lībijā, bet apstājas Sīrijā.
2011.g.: ASV atbalstītā „arābu pavasara” ietvaros tiek mēģināts gāzt Muamara Kadafi (1942-2011) režīmu Lībijā. Valdības spēki uzvar dumpiniekus. Pēc dumpja apspiešanas, aizsedzoties ar „civiliedzīvotāju aizsardzību”, ASV veic regulāru Lībijas bombardēšanu un Lībijā karo NATO specvienības. Virknes nodevību rezultātā Kadafi spēki tiek sakauti, bet viņš pats sagūstīts, spīdzināts, nogalināts, publiski izkropļojot viņa mirstīgās atliekas. Iebrukuma rezultātā ir cietusi Lībijas infrastruktūra, naftas atradnes pārņem ASV kompānijas, bet valstī sākas haoss.
12.aprīlis, 17:39 Atbildēt
KKrievijas agresiju hronika
1945-1953 Dalība pilsoņu karā Ķīnā
1950-1953 PSRS un Ķīnas atbalstītās Ziemeļkorejas karš pret Dienvidkoreju un ANO spēkiem, kurš izceļas ar īpašu nežēlību no abām korejiešu pusēm un kurā tiek nogalināti apmēram 1,3 miljoni korejiešu un Korejas infrastruktūra tiek pilnībā iznīcināta. Karš beidzas ar pamieru un Korejas sadalīšanu Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā.
1956. Iebrukums Ungārijā
1960- 1962 PSRS atbalsta Kastro režīmu Kubā. Kodolraķešu izvietošana salā gandrīz noved pie trešā pasaules kara. PSRS karabāzes paliek Kubā līdz 1991.gadam
1960-1970 Dalība pilsoņu karā Laosā
1962- 1964 Dalība Alžīrā.
1962-1969 Dalība pilsoņu karā Jemenā
1961-1974. PSRS atbalsta Ziemeļvjetnamas valdību karā ar Dienvidvjetnamu.
1967- 1974 Dalība karadarbībā Ēģiptē un Sīrijā
1967, 1969, 1975-1991 Dalība pilsoņu karā Mozambikā.
1969. Militāri konflikti ar Ķīnu
1970- 1991 Atbalsts Lībijas režīmam
1971-1973 Dalība Indijas- Pakistānas konfliktā
1977-1979 Dalība Somālijas- Etiopijas karā.
1968. PSRS kopā ar Bulgārijas, VDR, Ungārijas un Polijas armijām iebrūk Čehoslovākijā un gāž valdību
1962- 1991 Dalība karos Āfrikā un Tuvajos Austrumos- Alžīra, Ēģipte, Jemena, Etiopija, Mozambika, Sīrija, Libāna uc.
1975- 1991 PSRS dalība pilsoņu karā Angolā.
1979- 1989 PSRS specvienība nogalina Afganistānas prezidentu un gāž sev nepalausīgo valdību izraisot ilgstošu pilsoņu karu.
1987 PSRS atbalsta Lībiju robežkonfliktā ar Čadu
1992-1997 Dalība pilsoņu karā Tadžikistānā
Dalība karā Moldovā
Dalība karā Gruzijā
Dalība karā Armēnijā
1999. Krievijas desantnieki sagrābj lidostu netālu no Prištinas (Kosova)
2008. Krievijas armija iebrūk Gruzijā, sagrābj tai piederošos Abhāzijas un Dienvidosetijas apgabalus un pasludinot tos par neatkarīgām valstīm izvieto tur ievērojamas armijas bāzes
2014. Izmantojot jukas Ukrainā Krievijas armija sagrābj Ukrainai piederošo Krimas pussalu un anektē to. Krievijas atbalstīti kaujinieki sāk karu Austrumukrainā.
2016. Dalība Sīrijas pilsoņu karā
13.aprīlis, 6:23 Atbildēt
kkā redzams tad
kremlis pat 100 gados nekad nesasniegs asv agresijas līmeni
13.aprīlis, 10:53 Atbildēt
nnoteikti
Putins aizspēlējies jau ar Moldovas Piedņestru, Gruzijas Abhāziju, Dienvidosetiju, Ukrainas Krimu, Donbasu, Sīriju, Lībiju. Tev gan nav paveicies piedzimt putinakrievijā, valstī, ar bandītiem valdībā un 90% dārzeņiem-terpilām...pie tam vēsturiski...Solovjovi, Skabejevas un viņiem līdzīgie, izdara daudz vairāk, kā visādas feiku ziņas...krievupasaules fanu smadzenes...
12.aprīlis, 15:38 Atbildēt
IInta
Kā citās prognozēs sacīja, lūzuma punkts - anno 2022,..
Jāpagaida tātad līdz kāds normāls valsts vadonis atnāk arī UKrainā pie varas,
citādi patreizējais "nācijas tēvs" arī tur slimojot ar megalomaniju, bet jeņķi ne saviem nedz ari citu rokām veikatjiem kariem taču nekad naudu nav žēlojuši - ieroči ta jānotirgo....
12.aprīlis, 12:16 Atbildēt
VVēstures mācibas
Piekritu ,sākot ar Dienvidslāviju ,Irāku ,Lībiju , Afganistānu , Siriju ,Mali utt ,utt , milijoniem nogalināto , desmitiem milijonu begļu ,sagrautas ,izlaupītas valstis un katru dienu kādu noslepkavo !



⚾⚾⚾
12.aprīlis, 12:28 Atbildēt
nnu ja
Noslēgs jaunu vienošanos par sekojošo:
1. KF izvācas no Donbasa.
2. KF atgriež Krimu.
3. KF izmaksā reparācijas Ukrainai.
4. KF izvācas no Gruzijas.
5. KF izvācas no Moldovas.
6. Putanu dzelzs krātiņa caur visu ES aizved uz Hāgu.
7. Un tad, civilizētā pasaule atceļ KF “noderīgās” sankcijas.
12.aprīlis, 15:32 Atbildēt
FFilips
reālāks ir cits scenārijs, Krievija ieiet Ukrainā, aiziet līdz Kijevai un uzsāk sarunas ar nato, kuram var nākties atteikties, piemēram no savām bāzēm Baltijā, lai tikai saglabātu Ukrainas valstiskumu kā tādu...
12.aprīlis, 23:29 Atbildēt
rreālais fans
Ukraina Krievijai ir par lielu. Ukrainas armija nav tie zaldātiņi, kuri 14 gadā slēpās aiz kara daļu vārtiem, un bailīgi skatījās uz krievu matrõnām, kas ar varenajiem pupiem grūda vaļā karaspēka daļu vārtus. Visi augstākā ranga armijnieki, kas bija nodevēji, ir Ukrainas armiju sen pametuši. Tas ir pēdējais Krievijas uznāciens uz pasaules skatuves kā impērijai. Tās daudzās sīkvalstis, kuras izveidosies pēc Krievijas sabrukuma, pastāvēs vismaz līdz Ķīnas agresijai. Latvijai jāgastavojas kardināliem pavērsieniem ārpolitikā.
12.aprīlis, 12:32 Atbildēt
AAtceries tautas gudrību
Kas otram kapu rok ....
12.aprīlis, 12:34 Atbildēt
RReal
Protams, Latvijai jāsagatavojas reālam pavērsienam ārpolitikā. Piemēram, apmaiņā pret neiejaukšanos Irānas iznīcināšanā, Krievijai ļaus ievest karaspēku Baltijā. Tad nu daudzi mūsu vadoņi metīsies uz bodi pēc maizes kukuļa un sāls pakas.
12.aprīlis, 14:18 Atbildēt
aak ši varonigā ukrainas armija
14 gadā ukrainas varonigajā armijā bija 250 000 karaviru un pat lielākajos melu uzpludu brīžos vairāk par 12 000 kaujinieku ne mirkli nepiesauca (standartā sauca 8-9 tukstošus, bet nu brižiem aizmelojās pavisam kad kārtejā ofensiva pret civiliedzivotājiem izgāzās) . un re ar vairāk nekā 20 kārtigu pārspeku neviens neko neizdarija
12.aprīlis, 14:19 Atbildēt
KKremļa dzeguze
Ukraiņi cīnās par savu zemi, valsti un brīvību....Ukraiņi ir Russijas kapracis.
12.aprīlis, 15:28 Atbildēt
FFilips
ar tiem kas prognozēja drīzu Krievijas sabrukšanu ir pilnas kapsētas...
12.aprīlis, 23:30 Atbildēt
rreālais fans
Tie, kuri nezina, kas varētu būt, lūdzu skatieties uz Finka pareģojumu no 1957. gada. Tur viss ir rakstīts, un viss līdz šim ir noritējis, kā viņš ir paredzējis.
12.aprīlis, 12:34 Atbildēt
īīpaši stulbs
Ko tad viņš tādu ir paredzējis?
12.aprīlis, 15:40 Atbildēt
ppavērsiens
Bens ir jeņķu kājslauķelis! Jo Ukrainas ekonomika ir katastrofas priekšā un, lai tautas uzmanību novērstu no tā, vajadzīgs karš! ASV to, protams vēl uzkurina!
12.aprīlis, 13:00 Atbildēt
KKremļa dzeguze
Bet kā var būt savādāk, ja valstī 7 gadus ir karš ar kaimiņvalsti?
12.aprīlis, 15:29 Atbildēt
ddzeguze
paleida garam faktu ka ukraina nav ar kremli karastavoklī. jā bļauj pa visu pasauli, bet dabā karu nepieteica, nav iemesla
12.aprīlis, 22:12 Atbildēt
IInta
Nja, un pirms tam bija jācep ar steigu augšā savi miljardieti, kuri tāpat vairumā ap Izraēlu vai pa citām ārvalstīm vien tagad spieto....Vēl viens otrs slēpjas arī - tur patlaban modē oligarhus tvarstīt. Nepareizie tie laikam...
12.aprīlis, 18:23 Atbildēt
ĻĻuba
Pirms tam tur riņķa dejas dejoja un jumtus lika ģimenes banda Janukoviči. Divus gadus viņš Ukraiņiem solīja tuvoties Eiropai, bet kad vajadzēja parakstīt nodomu līgumu to neparakstīja, loģiski, ka Ukraiņu tauta sacēlās.
12.aprīlis, 20:47 Atbildēt
ļļuba melo
jo nodomu liigumu vajadzeja paraskstit pretim saņemot aizņemumu lai valsts nebankrotetu, aizņemumu atteica, tāpec ligumu neparakstija, naudu kremlis aizdeva
12.aprīlis, 22:14 Atbildēt
RRāvieni un grūdieni
Jenķi pilda saistības, paši nekaros gan, bet Ukrainas armiju apgādā ar moderniem ieročiem, informāciju un apmāca. Karos tur ukraiņi, naids viņiem pret krieviem ir jau 85 gadus no golodomora.
12.aprīlis, 18:09 Atbildēt
nnaidu
maksligi uzkurina tie kam tas izdevigi. ierindas ukrainim krievija netraucē, pat tuvaka nekā rietumi. piemeram maskavā ir kādi 2-3 miljoni ukraiņu un nebija pat kas uztaisa protesta akciju par notikumiem 14 gadā
12.aprīlis, 22:17 Atbildēt
FFilips
ukrainas ekonomika nav katastrofas priekšā, tā ir jau sabrukusi, tās vnk nav, tāpat kā latvijā, viņi dzīvo no tā ko viņiem aizdod tie "demokrātiskie sabiedrotie"...
ja latvijā tas ir normāli, te nekad nekā nav bijis, kā 90-tajos visu sagrāva tā arī dzīvojam, tad Ukraina bija ļoti bagāta valsts ar milzīgiem dabas resursiem, ļoti attīstītu rūpniecību utt. Vispār padomju laikos no 15 republikām bija tikai 3 kas ražoja vairāk nekā tērēja, Krievija, Baltkrievija un Ukraina, pārējās 12, Latviju ieskaitot, barojās no tiem 3 donoriem
12.aprīlis, 23:34 Atbildēt
īīpaši stulbs
Traki gan tie krievi...
12.aprīlis, 15:40 Atbildēt
jjuris
Latkovskis ir melis ...
12.aprīlis, 18:01 Atbildēt
jja ir pasutijums
tad kāpec par naudu neuzrakstit pasutijuma raksteli?
12.aprīlis, 22:18 Atbildēt
LLīvmane
Putlers uz vecumu paliek arvien nesaprotamāks, vecuma marazms..
12.aprīlis, 19:13 Atbildēt
FFilips
Putins, atšķirībā no vecā marazmātiķa baidena reaģē ļoti mierīgi un diplomātiski, iespējams pat pārāk diplomātiski, rietumu, galvenokārt asv provokācijas iet ārā no jebkurām robežām
12.aprīlis, 23:37 Atbildēt
IInta
12.aprīlis, 19:49 Atbildēt
IInta
13.aprīlis, 0:27 Atbildēt
AASV jāpieņem grūti lēmumi
KAMĒR KRIEVIJA TAISĀS UZBRUKT UKRAINAI
TIKMĒR ĶĪNA TAISĀS UZBRUKT TAIVĀNAI
13.aprīlis, 6:31 Atbildēt