Koalīcijas līgums pārvēršas par tukšu papīriņu

Pēdējā laikā uz Latvijas politiskās skatuves bija vērojama nomācoša garlaicība. Ja neesi dedzīgs seriāla “Cīņa ar pandēmiju” fans, tad nekas saistošs tur nenotika. Taču trešdien politiskās dzīves vērotājus iepriecināja divi ievērības cienīgi notikumi.
23.04.2021. Bens Latkovskis
 
©F64

Vispirms tieslietu ministrs Jānis Bordāns no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) publiski uzbruka koalīcijas partneriem - liberālajām partijām un konkrēti “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” (APP) - apvainojot tās ģimenes jēdziena dekonstruēšanā un jauna radīšanā. Drīz pēc tam tika paziņots par ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga pāriešanu uz NA. Abi šie notikumi var būtiski ietekmēt situāciju valdībā un pie noteiktiem apstākļiem pat novest līdz valdības krišanai.

Aplūkosim tos abus notikšanas (bet ne svarīguma) secībā. Bordāns iestājās par ģimeņu aizstāvību ar tādiem [no klasiskā viedokļa gluži normāliem, bet no mūsdienu kreisā diskursa viedokļa arhaiskiem] tekstiem, ka LGBT+ kopienai un tās politiskajai aizmugurei no APP pārsteiguma atkārās žoklis. Tā uz brīdi nespēja pat izrunāt ierasto mantru par ļaunajiem homofobiem. Radās iespaids, ka uzbrukums viendzimuma laulību legalizācijai no šī flanga bijis pilnīgi negaidīts, jo, ja kaut ko līdzīgu būtu pateicis kāds redzams NA vai ZZS politiķis, tad pārmetumi homofobijā gāztos pār viņu nevaldāmā straumē. Pilnā spektrā, sākot no tumsonības un beidzot ar plānprātību.

Šai “iecietībai” ir zināms izskaidrojums. Lai arī JKP teorētiski skaitās konservatīva partija, tās konservatīvisms daudziem ilgu laiku šķita tāds kā deklaratīvs, jo līdz šim JKP sevi pozicionējusi kā viena jautājuma partiju. Kā cīnītāji pret. Pret Lembergu, pret tranzītu (ostām un dzelzceļu), pret ZZS. Var tas JKP biedriem patikt vai nepatikt, un viņi var cik vien grib stāstīt, ka ir plaša spektra partija ar izvērstu programmu, fakts no tā nemainās - galvenais šī politiskā spēka karogs ir cīņa pret ZZS.

Tā kā ZZS līdz šim bijusi, lai arī samērā mērenās, tomēr konservatīvās pozīcijās attiecībā pret LGBT+ kopienu, tad, izejot no principa - mana ienaidnieka ienaidnieks ir mans draugs - ,“progresistiem” JKP nebija izteikts “peramais zēns”. Bordāna trešdienas izteikums situāciju radikāli maina, un no politiskā aspekta noteikti nepaliks bez sekām, jo 1) LGBT+ kopiena tādus izlēcienus nepiedod un neaizmirst, bet tā ir viena no konsolidētākajām sociālajām grupām, kura prot savu ietekmi koncentrēt šaurā, iznīcinošā fokusā; 2) sabiedriskajos medijos, kas šobrīd ir galvenie politiskās “modes” noteicēji, valda pārliecinošs atbalsts tieši tam politiskajam redzējumam, kuru atbalsta LGBT+ kopiena.

Tas nozīmē, ka JKP zaudēs daļu informatīvā atbalsta, kuru līdz šim nodrošināja viņu cīņa pret “oligarhiem”. No JKP konservatīvā, antigejiskā “izlēciena” diez vai viņi kaut ko būtisku iegūs, jo šo nišu jau sen privatizējuši citi. Pirmām kārtām NA. Savukārt Vitenberga pāreja uz NA ir mainījusi spēka samērus koalīcijā. Vai tas radīs kādas nopietnas sekas, šobrīd pateikt nevar, jo notikusi tikai situācijas korekcija atbilstoši realitātei.

Vitenberga pievienošanās NA diez vai bija spontāns, mirkļa iegribu lēmums.

Jādomā, tika izsvērti visi varianti un izdarīti secinājumi, kuri tātad ir tādi, ka NA, šaha valodā runājot, sāk un uzvar. Kāda uz galdiņa ir izveidojusies pozīcija? Koalīcijas līgums formāli vēl ir spēkā, lai arī viens no koalīcijas partneriem - KPV LV - ir stipri novājināts un neatrodas ar pārējiem tādās pašās pozīcijās, kādās atradās koalīcijas līguma slēgšanas brīdī.

Kas redzams svaigākajos aģentūras SKDS partiju reitingos? No visām koalīcijas partijām visaugstākais reitings ir NA, kurai savukārt ir vismazāk ministru vietu - tikai divas. Šī neatbilstība bija jākoriģē, un to viegli izdarīt, noņemot KPV LV vienu ministra vietu un to atdodot NA. Ja vēl pats ministrs paliek savā vietā un mainās tikai nominālā piederība partijai, tad kur problēma?

Problēmas ir vairākas, bet neviena no tām nav nepārvarama. Tās ir: jau minētais koalīcijas līgums, kurš nosaka, ka ministru amati ir piesaistīti konkrētām partijām; KPV LV gatavība samierināties ar ministra vietas zaudējumu; pārējo koalīcijas partiju gatavība samierināties ar šādām spēku samēru izmaiņām.

Lai visiem būtu vieglāk norīt savus krupjus, Valsts prezidents Egils Levits un premjers Krišjānis Kariņš pēc abu iknedēļas tikšanās paziņoja par atbalstu valdības stabilitātei. Levits: “Es ieteiktu nepārsteigties. NA un KPV LV būtu jāmēģina noskaidrot savas attiecības tā, lai tās neietekmē valdības stabilitāti. Ekonomikas ministrs ir savā vietā, valdība turpina savu darbu.” Kariņš: “Mūsu valstij ir vajadzīga stabilitāte un prognozējamība.[...] Es sagaidu, ka NA un KPV LV turpinās sarunāties savā starpā un atrisinās savas šķietamās domstarpības, lai mēs varētu turpināt strādāt.” Abi runā tā, it kā koalīcijas līgums būtu zaudējis spēku un arī partija KPV LV izbeigusi savu eksistenci.

Jāatzīst, ka de facto tā arī ir, jo KPV LV valde, kas nakts melnumā izplatīja paziņojumu par “sava” ministra atsaukšanu, varbūt arī juridiski kaut ko pārstāv, bet valdības koalīcijā visu nosaka KPV LV frakcija, kura nav gluži tas pats, kas partijas valde. Skaidrs, ka novājinātā KPV LV būs spiesta samierināties ar ministra vietas zaudējumu, jo esošajā situācijā uzstāt uz to, kas tai it kā “pienākas”, nebūs prātīgi, ja vien ir patiesa vēlēšanās palikt pie galda. Tāpēc šobrīd svarīgāks jautājums ir par pārējo koalīcijas partneru “stingrību”.

Bordāna “uzbrauciens” APP arī varētu tikt tulkots kā šīs stingrības testēšanas mēģinājums, lai gan drīzāk pieļauju, ka tas bija Bordāna vairāk vai mazāk spontāns domu izvirdums, bez dziļāka politiska zemteksta un tālejoši izplānotiem gājieniem uz priekšu. Lai arī iekšējā spriedze koalīcijā varētu pieaugt, nekas nav izšķīdinājis šīs koalīcijas stiprinošāko līmi - citas koalīcijas faktisko neiespējamību. Tāpēc diez vai šo politisko intrigu samezglojumi būtiski mainīs tik ierasto mūsu politiskā seriāla plūdumu.

Kaut kas varētu mainīties, ja pārējām partijām, pirmām kārtām JKP, izdotos pārvilināt savā pusē KPV LV frakcijas atlikušos deputātus, taču arī šeit ir savi bremzējošie faktori. Nav šaubu, ka KPV LV frakcija jau sen būtu pašķīdusi, ja ne pērn pieņemtais likums par partiju finansējumu, kurš paredz KPV LV ļoti pieklājīgu naudas zutenīti, no kura tāpat vien neviens negribēs atteikties. Līdz ar to, koalīcijas līgums pēc būtības ir pārtraucis savu darbību, bet pati koalīcija, par spīti dažādiem skaļiem paziņojumiem, turpina darbu, it kā nekas nebūtu noticis. Cik ilgi, to rādīs laiks.