Kad Jēkaba ielas tribīnē atgriezīsies nedaudz piemirstā uzruna: "Labdien, biedri!"?

Aviokompānija “Lufthansa” turpmāk savos lidojumos pasažierus neuzrunās ar tradicionālo: "Cienījamās dāmas un kungi". Tā vietā būs kāda dzimumneitrāla uzrunas forma, lai ārpus uzrunas nepaliktu kāds, kurš sevi nepieskaita ne pie “dāmām”, ne “kungiem”.
15.07.2021. Bens Latkovskis
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Pazīstamais konservatīvās domas popularizētājs Andis Kudors šo ziņu tviterī nokomentēja ar citātu no Bībeles: “...jo viņu neprāts būs visiem skaidri redzams...” (2. Tim. 3:9). Aizsardzības ministrs Artis Pabriks to papildināja: “Ja kādu grib pazudināt, tam atņem saprātu.”

Es tik asus izteikumus nelietotu, un pati šī uzrunas maiņa, manuprāt, nekas briesmīgs nav. Galu galā uzrunas cilvēces vēsturē ir visādi mainījušās, un vienmēr atspoguļojušas attiecīgo laikmetu. Skaidrs, ka “dāmas un kungi” 21. gadsimtā skan arhaiski. Kādas vēl dāmas, kādi vēl kungi? Vai vēl trakāk, angļu valodā - lēdijas un džentlmeņi?

Nupat “youtube” kanālā skatījos Eiropas futbola čempionāta fināla pēcspēles 11 metru sitienu sēriju. Tā kā UEFA oficiālie video nav pieejami, tad jāizlīdzas ar skatītāju ierakstiem no “Wembley” stadiona tribīnēm. Lūk, kamēr futbolisti laukumā centās iesist bumbu vārtos, tribīnēs gandrīz nekas cits nebija dzirdams, kā vien - fuck, shit, motherfucker. Mīļie cilvēki, kur jūs vēl redzat izslavētos angļu džentlmeņus? Ja nu vienīgi Tiso kundzes vaska figūru muzejā. Līdz ar to uzruna - “lēdijas un džentlmeņi” - izklausās kā ņirgāšanās. Sen jau laiks to atmest un ieviest jauno, laikmetīgo uzrunas formu - “assholes and motherfuckers”. Atļaušos šos vārdus netulkot.

Taču atgriezīsimies pie “Lufthansa”. Lai arī esmu lidojis pietiekami daudz un ar dažādām aviokompānijām, ar “Lufthansa” sanācis lidot tikai vienreiz. Tāpēc mani vērojumi par šo kompāniju var būt tikai atsevišķs gadījums, kurš neatspoguļo kopainu. Lidoju parastā reisā no Frankfurtes uz Rīgu pēc žurnālistiem rīkota informatīvā brauciena pa Vācijas zemi Bādeni-Virtembergu. Braucienu pilnībā apmaksāja Vācijas puse, un viņu pakalpojuma iepirkuma nosacījumos acīmredzot nebija mūsu obligātais - lētākais variants, jo galvenā iezīme, ar ko “Lufthansa” atšķiras no citām aviokompānijām, ir tā, ka nepretendē uz lēto lidot gribētāju segmentu. Ar savu cenu politiku tā atklāti sevi pozicionē kā dārgu aviokompāniju.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka lidmašīnas salonā atrodas īpašs kontingents. Tie, kuri uz biļetes cenu skatās pēdējā kārtā. Līdz ar to lidmašīnā skanēja tikai vācu valoda. Var jau būt, ka starp pasažieriem bija arī kāds latviešu vai krievu valodā runājošais, bet tos nedzirdēja. Gandrīz visi pasažieri bija vācu vidusšķiras pārstāvji, arī daudz pensionāru. Neviena treniņbikšaiņa vai “bekpekera”, kurš mugurā savilcis visas drēbes, lai tikai nebūtu jāmaksā par bagāžu. Nemitīgie “danke schön” un “bitte schön” skanēja nesalīdzināmi biežāk kā “fuck” un “shit” Vemblija stadionā vai “bļaģ” Rīgas būvlaukumā.

Nekad agrāk, lidojot uz/no Rīgu/-as, nebiju juties tik komfortabli patiesi lieliskā, siltā atmosfērā. Gluži kā laika mašīnā pārcēlies uz kaut kādiem agrākiem iedomātas laimības gadiem. Visi tik laipni, smaidīgi, pozitīvi noskaņoti. Vienīgi smēķētāju klātneesamība lika apzināties, ka lidojums notiek mūsdienās.

Vācieši ir gatavi pārmaksāt vairākus desmitus vai pat simts eiro, lai tikai varētu lidot, kā pie “baltajiem cilvēkiem” pieņemts. Jābrīnās, kāpēc kreisie vēl nav uzsākuši aktīvu kampaņu pret šo pagātnes buržuāziskās kundzības palieku? Pieļauju, ka “Lufthansa” vadība saprot savas cenu politikas “prettautiski arhaisko” būtību, tāpēc, ieviešot “progresīvas” uzrunas formas, cenšas apsteigt iespējamos pārmetumus ekskluzivitātē. Tā teikt, jāpasteidzas pašiem uzdoties par īpaši “kreisiem”, pirms sākušies pārmetumi, ka mūsu reisos lido gandrīz tikai baltie no privileģētajiem sociālajiem slāņiem. Šo realitāti izliksimies neredzam, un uzsvaru liksim uz “progresīvu” uzrunu, kas neko nemaksā un mūsu klientus neaizbaida.

Tā šī “Lufthansa” uzrunas maiņa izskatās no pašas aviokompānijas pozīcijām. Bet kā tā atspoguļosies mūsu ikdienā? Nav šaubu, ka drīz vien arī pie mums kāds nolems, ka uzrunas forma “dāmas un kungi” ir novecojusi un ar kaut ko aizstājama. Arī visaugstākajā līmenī - Saeimā. Kad tur notiek ārpolitikas debates, ievēlē prezidentu vai atklāj jauno Saeimas sasaukumu, tad viesu sektorā sanāk ārvalstu vēstniecību diplomātiskā korpusa pārstāvji. Šo cilvēku klātbūtnē pēc uzrunas “cienījamās dāmas un godājamie kungi” skan papildu piebilde - ekselences!

Kādas vēl ekselences? Ekselences bija laikmetā, kad cilvēki tika dalīti augstākos un zemākos. Tagad ir vienlīdzības laikmets, kad visi ir vienādi - gan ārvalstu vēstnieks, gan Saeimas garderobists, tāpēc nav ko pretoties laika spiedienam. Jāatgriežas pie nedaudz jau piemirstās, bet tāpēc ne mazāk mūsdienīgās uzrunas - labdien, biedri! Tas ir tikai laika jautājums, kad tas notiks. Interesanti, kurš būs pirmais?