Veidojas Kariņa/Pavļuta kovida naudas apguvēju "ģimenes"
Šodien jau gluži hrestomātiski kļuvuši premjera Krišjāņa Kariņa kādreiz pasprukušie vārdi, ka naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk. Skaidrs, ka tagad šādus vārdus viņš neatļautos pateikt, pat uzrauts pie kāķa. Toreiz viņš tos izteica aiz sākotnējās lētticības. Toreiz viņš vēl nezināja, kādai zelta āderei uzdūries un kāds “zelta drudzis” sāksies. Tagad Kariņš to lieliski redz un zina. Tāpēc viņu vada viena interese (neapgalvoju, ka 100% apzināta) - pēc iespējas ilgāk saglabāt nosacīto “kara stāvokli” cīņai pret kovidu, jo tas ļauj ne tikai visu neizdarīto, visu pavirši un vāji izdarīto norakstīt uz kovidu, bet, galvenais, ļauj labi nopelnīt ļoti plašām sociālajām grupām, kas varētu kļūt par Kariņa politiskās grupas elektorālo bāzi nākamajās Saeimas vēlēšanās 2022. gada oktobrī.
Ja paskatāmies uz Latvijas mediju vidi, tad redzam, ka izveidojies sabiedrisko mediju un pazīstamāko pamatplūsmas viedokļu līderu konsenss, kas nosaka gandrīz vai bezierunu atbalstu Kariņa/Pavļuta kursam. Par to pašu “vakcinācijas loterijas” nenormāli uzpūsto tāmi tikpat kā nemaz nerunā šī konsensa iekšienē. Faktiski tiek gatavota augsne Kariņa/Pavļuta kliķes varas prolongācijai.
Neaizmirsīsim, kādi politiskie spēki veido šīs kliķes kodolu. Tā ir “mūsdienīgo” politbiznesmeņu apvienība “Attīstībai/Par!” un ilgstoši pie varas esošā “Vienotība”, kurai ir milzu pieredze resursu “apguvē”. Varai pietuvinātu “uzņēmēju” tūkstoši spieto ap Saeimu, Ministru kabinetu, Veselības ministriju un citām institūcijām ar vienu vienīgu domu - nokost pēc iespējas lielāku kumosu no tās naudas, kura esot “vairāk nekā jebkad agrāk”.
Ja kāds domā, ka vispirms tika izgudrota loterija un tad meklēts, kam uzticēt tās organizēšanu, tad tas vienkārši nezina, kā šādas lietas notiek. Šeit vietā ir analoģija ar šaha kombinācijām. Reiz slavenajam rīdziniekam, pasaules čempionam Mihailam Tālam jautāja, kā jūs spējat izskaitļot savas desmit un vairāk gājienu kombinācijas ar neaprēķināmi daudzajiem gājienu variantiem? Tāls atbildēja, ka secība ir otrāda: vispirms es uz galdiņa redzu to gala pozīciju, kādu gribu iegūt, un tad izdomāju, kā līdz tai nonākt.
Līdzīgi ir ar visiem šiem daudzajiem “projektiem”. Vispirms tiek saskatīta nauda, un tikai pēc tam izdomāts, kā līdz šai naudai nonākt. Nevis kāds ministrijā vai “Vakcinācijas birojā” domā, kā veicināt vakcināciju, bet gan visi varai pietuvinātie politbiznesmeņi redz, ka var “paņemt” naudu un drudžaini domā, kā pie tās tikt. Tiek caurskatīti ārvalstu mediji, dažādi portāli, citu valstu valdību interneta vietnes un uzmanīgi pētīts, ko varētu nošpikot un mēģināt iesmērēt mūsējiem.
Kāds ierauga plakātus piecdesmito gadu stilā un nekavējoties šo “ideju” nes savam cilvēkam ministrijā. Cits iedomājas par loteriju un stundas laikā uzmet vajadzīgo tāmi, ko ministrija apstiprina bez liekas kavēšanās un nevajadzīgiem konkursiem. Vecrīga burtiski dūc no pārkarsušajām galvām, kuras drudžaini “štuko”, kā vēl kaut ko “paņemt”, “nocelt” vai kā teiktu birokrāti - apgūt. Agrāk tādos gadījumos lietoja nu jau tikpat kā aizmirsto vārdu - uzvārīties.
Atsevišķa saruna ir par pašu vakcināciju. Valdība cenšas par katru cenu piespiest vakcinēties pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu. Arī tos, kuriem vakcinācija netiek medicīniski rekomendēta. Piemēram, šobrīd aktīvi notiek vakcinācijas propaganda pusaudžu vidū, kaut, piemēram, Lielbritānijas Apvienotā vakcinācijas un imunizācijas komiteja (JCVI) skaidri norāda, ka neiesaka bērnu vakcināciju, jo pašreizējie pierādījumi liecina, ka “Covid-19 reti izraisa nopietnu saslimšanu bērniem bez iepriekšējiem veselības traucējumiem, tādēļ šobrīd JCVI ieskatā minimālie ieguvumi veselībai, ko dod vispārēja bērnu vakcinācija pret Covid-19, neatsver potenciālos riskus”.
Var jautāt, kāpēc mūsu vakcinatori tā cenšas piedabūt vakcinēties pat tos, kuriem tas nav vajadzīgs? Mana versija ir pavisam vienkārša. Vakcinācija ir ļoti dārgs, valsts pilnībā apmaksāts process, un, kur ir nauda, tur ir arī intereses. Pat ja tās nav tiešas un sākotnējas, tad tās ļoti drīz parādās. Šodienas valdības un valdošās koalīcijas rīcības motivācija būtiski atšķiras no tās, kas bija, pandēmijai sākoties, un varbūt pat atšķiras no tās, kas bija vēl ziemā, kad patiešām bija augsta saslimstība un mirstība. Tagad rūpes par cilvēku veselību tiek piesauktas galvenokārt kā dūmu aizsegs, lai noslēptu savas klaji savtīgās intereses. Tās var būt gan materiālas, gan politiskas un diemžēl arvien vairāk prevalē tieši mantiskās. Gan pašam, gan sašam.
Kara laikā būt par armijas apgādnieku vienmēr ir bijis ārkārtīgi izdevīgi. Tā esot iesākusies ne viena vien miljonāru dinastija. Jācer, ka no šī kara ar pandēmiju nesāksies Kariņa un Pavļuta miljardieru ģimenes. Bet varbūt jau ir sākušās. Tikai vārds - ģimenes - šoreiz jāliek pēdiņās, kā Sicīlijas, Ņujorkas vai Honkongas “ģimenes”.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
