ASV Augstākā tiesa netieši norāda uz mūsu Satversmes tiesas pilnvaru pārsniegšanu

2022. gada 24. jūnija AT spriedums sacēla milzīgu sociālpolitisko vētru visā pasaulē, kad daudzi, īpaši neiedziļinoties lietas apstākļos, steidz izpildīt ticības apliecināšanas rituālu, atkārtojot ASV prezidenta Džo Baidena izteikumus par “tumsas” dienu ASV vēsturē. Lai gan drīzāk vajadzētu runāt par virspusības, paviršības vai pat muļķības demonstrācijas dienu, kad sabiedrībā cienījami cilvēki apliecina savu gatavību paust “viedokli”, izlasot tikai virsrakstus vai ziņu pirmās rindiņas.

Vispirms precizēsim, ko īsti nozīmē šis AT spriedums. Pretēji daudzu “tumsas” dienas piesaucēju priekšstatiem, šis spriedums neaizliedz abortus. Tas tikai pieļauj katras pavalsts likumdevējiem pašiem lemt par abortu jautājumiem, jo AT 1973. gada spriedums lietā “Roe vs Wade” un 1992. gada spriedums lietā “Planned Parenthood vs Casey” noteica federālu aizliegumu pavalstīm pašām regulēt abortu izmantojumu. Šie spriedumi visu ASV robežās atļāva abortu veikšanu sievietēm līdz pat grūtniecības sestajam mēnesim (līdz trijiem mēnešiem bez jebkādiem ierobežojumiem, pēc tam ar zināmiem nosacījumiem).

ASV AT 2022. gada 24. jūnija spriedums atceļ šos 1973. gada un 1992. gada spriedumus, kā rezultātā atsevišķas pavalstis tagad varēs pašas lemt par abortu aizliegšanu vai atļaušanu. Lūk, ASV AT sprieduma konstatējošā daļa: “Konstitūcija neparedz tiesības uz abortu; spriedumi Ro un Keisija lietās tiek atcelti; abortu regulēšanas tiesības tiek atgrieztas cilvēkiem un viņu vēlētajiem pārstāvjiem. (The Constitution does not confer a right to abortion; Roe and Casey are overruled; and the authority to regulate abortion is returned to the people and their elected representatives).”

Šis AT spriedums iegūs praktisku efektu 13 ASV pavalstīs, kurās jau līdz šim bija pieņemti abortus ierobežojoši tā dēvētie ierosmes likumi (trigger laws). Proti, likumi, kuri saskaņā ar 1973. un 1992. gada AT spriedumiem nedarbojas, kamēr nemainās apstākļi. Tagad pēc AT 24. jūnija sprieduma apstākļi ir mainījušies, un “ierosmes likumi” stājušies spēkā.

Lai arī arguments, ar kuru tiek pamatots šis spriedums - “konstitūcija neparedz tiesības uz abortu”, var izklausīties visai primitīvs, pilns sprieduma teksts un tā pamatojums ir uz 213 lappusēm sīkā drukā. Tā galvenā ideja - nav nekāda konstitucionāla pamata liegt katras pavalsts likumdevējiem pašiem brīvi lemt par abortu veikšanu. Līdz ar to tādās pavalstīs kā Ņujorka, Kalifornija un vairāk nekā 30 citās aborti arī turpmāk būs atļauti kā līdz šim.

Taču tieši tajās ASV pavalstīs, kurās nekādas izmaiņas nav gaidāmas, tāpat kā citur pasaulē, kur aborti ir gluži parasta medicīniska procedūra, skan visskaļākie protesti pret šo AT spriedumu. Kāpēc? Tiek uzskatīts, ka šis ir nozīmīgs pagrieziena punkts ne tikai ASV, bet visas pasaules ideoloģiskajā cīņā.

Gandrīz pusgadsimtu ilgā tā dēvēto dzīvības (“pro-life”) aizstāvju cīņa par abortu ja ne pilnīgu aizliegšanu, tad būtisku ierobežošanu ir vainagojusies ar pirmajiem pozitīvajiem rezultātiem. Dzīvības aizstāvji aicina ar šo uzvaru nesamierināties un turpināt cīņu, savukārt abortu aizstāvji cenšas uzkurināt pēc iespējas lielāku histēriju, pasniedzot šo AT spriedumu kā globālu abortu aizliegumu.

Galvenais strīdus ābols, kas ASV jau sen ieguvis ārkārtīgi principiālu raksturu, ir par to, no kāda skatupunkta uz šo strīdīgo lietu skatīties. Abortu aizstāvji fokusējas uz sievietes tiesībām pašām lemt par savu ķermeni, kamēr dzīvības aizstāvji fokusu vērš uz to, ka cilvēka dzīvība ir neaizskarama, bet pati dzīvība rodas jau apaugļošanās brīdī. Līdz ar to aborts ir slepkavība jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai auglim jau ir parādījušās ekstremitātes, sirdspuksti vai kādas citas cilvēku atgādinošas pazīmes.

Problēma ir tā, ka karojošās puses otras puses skatījumu (par argumentiem nemaz nerunājot) negrib ne redzēt, ne dzirdēt. Viena puse uzlikusi plati - my body, my choice, otra - katra dzīvība dārga, un kā medņi riesta laikā neko citu nedzird.

Kā ASV AT spriedums ietekmēs situāciju Latvijā? Abortu jautājumā tikpat kā nekādi, jo Latvijā šis jautājums nekad nav bijis politisko diskusiju darba kārtībā. Latvijā nav politisko spēku, kuri nopietni iestātos par abortu aizliegumu vai kaut būtisku ierobežošanu. Latvijā abortu tēma ne tuvu neieņem to sabiedrības uzmanību, kādu tā ieņem ASV, kur “pro-life” aktīvisti ir nevis abortu legalizācijas pasīvi bremzētāji, bet gan karojoši bezkompromisa cīnītāji par to aizliegšanu. Pie medicīnas iestādēm, kur veic abortus, notiek regulāri piketi, demonstrācijas, un ārsti - abortu veicēji - tiek pakļauti dažādam sociālām vajāšanām (likuma ietvaros). Tieši tikpat vai vēl agresīvāki ir abortu aizstāvji, kuri bez mitas protestē un izkliedz aizvainojošus saukļus pie viņiem netīkamo AT tiesnešu mājām.

Latvijā sabiedrības konservatīvisms parasti izpaužas daudz pasīvākās formās, un pat parakstu vākšana internetā par atbalstu “dabīgām ģimenēm” notiek kūtri. Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra absurdais spriedums par to, ka trešā sieviete var saņemt tēva (!) pabalstu par citas sievietes dzemdētu bērnu, izpelnījās samērā klusu nosodījumu. Latvijas publiskajā telpā dominē kreisie aktīvisti, un sabiedrības pamatplūsma, īpaši neiedziļinoties, pieņēma, ka atbalstīt spriedumu (vai vismaz tam neiebilst) skaitās moderni, progresīvi un “pareizi”. Daudzi to darīja, uzskatot, ka Satversmes tiesas juristi ir gana gudri, lai viņiem uzticētos. Gan jau tā zina, ko dara.

Tas, ka ASV AT ir pieņēmusi spriedumu, kuru kreisie “intelektuāļi” (pēdiņās, jo šeit šis apzīmējums domāts vārda sliktākajā nozīmē) uzskata par katastrofālu; par melno dienu ASV vēsturē; atkrišanu atpakaļ par 150 gadiem; tumsonības triumfu utt., Latvijai nozīmē tikai vienu - ja tādas juridiski attīstītas valsts kā ASV AT var pieņemt spriedumu, kuru Vašingtonas politiskā šķira uzskata par “smagu kļūdu”, tad kāpēc mūsu uz visām pusēm liekties gatavā Satversmes tiesa būtu kāds juridiskās izcilības paraugs? Tikpat labi ne tikai 2020. gada 12. novembra spriedums var tikt uzskatīts par “smagu kļūdu”, “melno dienu” Latvijas vēsturē utt., bet arī nākamie spriedumi, kuri pretendēs uz Saeimas tiesību uzurpāciju.

Vēlreiz atkārtoju ASV AT sprieduma slēdzienu: konstitūcija neparedz tiesības uz abortu; spriedumi Ro un Keisija lietās tiek atcelti; abortu regulēšanas tiesības tiek atgrieztas cilvēkiem un viņu vēlētajiem pārstāvjiem.

Savā dziļākajā būtībā ASV AT lēmums nemaz nav par abortiem, bet gan par to, ka valsts tiesu varas atzars nedrīkst uzurpēt likumdevēja funkcijas, ko savulaik politiskās konjunktūras apstākļos izdarīja ASV AT un pavisam nesen ar 2020. gada 12. novembra spriedumu centās izdarīt arī mūsu Satversmes tiesa. ASV AT ar savu 24. jūnija spriedumu dod mājienu arī mūsu Satversmes tiesai - nevajag aizrauties un pārkāpt Satversmes dotās pilnvaras.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā