Kas ir tā mīla, kura vieno Anatoliju Danilānu, Andri Lielo un Juri Pūci?

Latvijas politiskās dzīves īpatnība ir tā, ka īsi pirms vēlēšanām partijas savos sarakstos aktīvi rekrutē sabiedrībā populāras personas. Nupat “Attīstībai/Par!” (atparisti) paziņojusi, ka apvienības sarakstā būšot pazīstamais dakteris Anatolijs Danilāns, bijušā Igaunijas prezidenta dzīvesbiedre Ieva Ilvesa un no Krievijas atbēgušais Solovjova TV aktieris Andris Lielais.
©F64/Neatkarīgā

Pirmajā brīdī var rasties nelielu šaubu apvīts jautājums - kas gan šīs personas par vilcējiem? Ja jau uz vēlēšanām sarakstā jāaicina šādi - izteikti gadījuma cilvēki, tad jau ar “īstiem” partijas “kadriem” acīmredzot pavisam švaki. Respektīvi, varētu domāt, ka šāda sarakstu veidošanas kārtība tikai pasliktina tā izredzes vēlēšanās sasniegt labus rezultātus.

Nav noslēpums, ka atparisti skaitās (nav pamata domāt, ka bez pamata) Latvijas politiskā pīāra (PR - sabiedriskās attiecības) lielākie “spečuki”, tāpēc var pieņemt, ka viņi jau nu zina, ko dara. Tā kā šajās dienās šajā pašā sarakstā iekļāvās arī Vidzemes partija ar tās līderi Ventu Armandu Kraukli priekšgalā, tad jāpaskaidro, ka no politiski loģikas viedokļa šie tomēr ir divi atšķirīgi gadījumi.

Vispirms aplūkosim Danilāna, Lielā & Co gadījumu. Co, jo nav teikts, ka līdz sarakstu iesniegšanas brīdim netiks rekrutētas vēl kādas populāras personas. Šādu, bieži vien pretrunīgi vērtētu cilvēku iesaiste kandidātu sarakstos pilda vairākas funkcijas. Pirmkārt, palielina saraksta atpazīstamību no tā saucamā PR aspekta. Proti, par attiecīgo notikumu runā, raksta, un tādējādi šā saraksta nosaukums biežāk nonāk cilvēku ausīs un prātā. Otrkārt, šie, lai arī pretrunīgie, bet tomēr pietiekami pazīstamie cilvēki vēlēšanu kampaņas laikā turpinās izteikties, viņus citēs, intervēs (partiju reklāmas izdevumos), un tādējādi viņi šo PR efektu multiplicēs. Treškārt, katram no viņiem patiešām ir savs atbalstītāju slānītis, kurš varētu arī palielināt par sarakstu nodoto balsu skaitu. Tomēr pati galvenā šo personu funkcija ir cita.

Visnotaļ cienījamam cilvēkam piekrītot startēt kādā sarakstā, tiek nodots spēcīgs signāls pārējiem vēlētājiem - šis ir cienījams saraksts. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs signāls, jo uzticība politiskajām partijām ir nepieklājīgi zema. Kā liecina SKDS ikgadējās aptaujas, politiskās partijas institūciju uzticības reitingā atrodas pēdējā vietā ar 11%. Līdz ar to partiju reputācijas jautājums tām ir īpaši svarīgs.

Situāciju vēl sarežģītāku dara tas, ka 70% cilvēku (skaitlis ir visai nosacīts) par politiku interesējas visai virspusīgi. Viņi ir dzirdējuši populārāko politiķu uzvārdus, var nosaukt galvenās politiskās partijas, taču nav iedziļinājušies šo partiju nostādnēs. Par šo partiju programmām vispār nav runa, jo tās, vismaz Latvijas politikā, patiesi neko nenozīmē. Toties viņiem par katru no šiem politiķiem un partijām ir kaut kāds savs emocionāls iespaids. Bieži vien izplūdis vai uz kādu vienu spilgtu, atmiņā paliekošu epizodi balstīts.

Visās Latvijas politisko partiju aptaujās vislielākais “reitings” ir neizlēmušo “partijai”. Ja tie 30%, kas seko līdzi politiskajiem procesiem un ikdienā interesējas par politiku, bieži vien nevar līdz pat pēdējam brīdim izšķirties - par kuru no ideoloģiski tuviem sarakstiem balsot, tad apolitiskajai vēlētāju daļai “viņi visi ir vienādi” [slikti, blēdīgi, savtīgi, par sevi vien domājoši utt.]. Taču šie nosacītie 70%, kas par politiku interesējas “garāmejot”, arī piedalās vēlēšanās.

Tieši domājot par šiem 70%, tiek veikta šo populāro personu piesaiste. Ja jau tāds visnotaļ simpātisks dakteris kā Danilāns pievienojies kādai partijai, tad vienam otram var šķist, ka attiecīgajā partijā sapulcējušies ne tikai, kā raksta kāda sociālo tīklu lietotāja, ciniski kampēji un rašisti, bet gan lāga cilvēki.

Ja jau sarakstam pievienojas gudrā Igaunijas prezidenta ne mazāk gudrā dzīvesbiedre, kiberdrošības speciāliste, tad jau šis saraksts varbūt pulcē ne tikai azartspēļu lobētājus, bet arī inovatīvus uzņēmējus. Tātad tā ir partija, par kuru “nav kauns” balsot, jo latvietim tieši kauns ir viens no galvenajiem faktoriem, izšķiroties, par ko balsot.

Kraukļa un Vidzemes partijas pievienošanās atparistiem savukārt jau ir cits gadījums. Šis ir izteikti politisks lēmums, kurš būtiski pastiprina Jaunupa/Zuzāna saraksta kapacitāti ne tikai Vidzemes vēlēšanu apgabalā, bet visā valstī, jo Krauklis pēc būtības ir nacionālā mēroga politiķis. Viņa iesaistīšanās šajā politiskajā apvienībā ir nenoliedzams atparistu panākums. Cita lieta, kā šis solis ietekmēs paša Kraukļa un viņa vadītās partijas nākotni, jo šīs jau nu ļoti izskatās pēc tīrām “aprēķina” laulībām.

No otras puses, aprēķina laulības bieži vien izrādās stabilākas nekā laulības “aiz mīlestības”. Ne tikai sadzīvē, bet arī politikā. Tā pati “Latvijas attīstībai” un “Kustība Par!” laulība, lai cik sākotnēji nesaderīga varēja likties, izrādījusies stabilāka par stabilu. Nekādi skandāli un pārmetumi par atklātu azartspēļu lobiju nespēj šo aprēķina laulību iedragāt.

Tā vien izskatās, ka šo aprēķina laulību rezultātā izveidojusies ārkārtīgi cieša politiskā ģimene, kuru kopā tur neviltota mīlestība. Mīlestība uz naudu un varu. Tā tad arī ir tā mīla, kura valdot pār pasauli. Kura vienlīdz tuva gan Jaunupam un Lielajam, gan Zuzānam un Danilānam, gan Pūcem un Krauklim.