Kad beidzot Rīgā no kultūrtelpas tiks aizvākti impērisma simboli? Visi šie Puškina pieminekļi un Ļermontova ielas?

Valsts svētku dunā tikpat kā nepamanīta palika ziņa par it kā 18. novembrī dienas vidū (?!) – 14.24 – apķēpātu Puškina pieminekli Rīgā, Kronvalda parkā. Rakstu “it kā”, jo sākotnējais šīs ziņas avots ir vairāk nekā apšaubāms – Krievijas vēstniecības Latvijā ieraksts sociālajā vietnē “Facebook”. Arī visi tālākie šīs “ziņas” pārpublicējumi ir ar atsauci uz šo ierakstu.
Ar krāsu appūsta Puškina pieminekļa Rīgā fotogrāfija parādījās Krievijas vēstniecības Latvijā “Facebook” kontā 18. novembrī plkst. 14.24. Kad pēc dažām minūtēm tur ieradās žurnālisti, piemineklis jau bija “notīrīts”. Provokācija? ©Ekrānšāviņš no tviterkonta Nexta.

Patiesībā gan ir pilnīgi vienalga, vai Puškina piemineklis Rīgā patiesi tika apķēpāts vai tā bija tikai Krievijas informatīvā provokācija, ko nevar izslēgt, ņemot vērā Krievijas rīcību pēdējā gada laikā. Jautājums ir cits - kāpēc Latvijas galvaspilsētā atrodas Puškina piemineklis? Kāpēc Rīgā ir Puškina, Ļermontova, Turgeņeva, Gogoļa, Lomonosova ielas?

Bieži vien, kad šie jautājumi izvirzās, atskan “inteliģenta klusināšana” - nevajagot jaukt kultūru ar politiku. Vai tad Puškina “ģēnijs” esot vainojams, ka Putins ir tāds? Nebūsim barbari. Nebūsim kā “viņi”. Stāvēsim tam pāri. Krievu kultūra jau nav vainīga pie tā, kas tagad notiek Krievijā.

Šajā pēdējā teikumā pirms vārdiem “krievu kultūra” tikai trūka visai ierastā prievārda - dižā. Ja šo vārdu pievieno un saka - dižā krievu kultūra, dižā krievu valoda, dižā krievu vēsture un citas “diženuma” izpausmes, tad šī sasaiste starp visa krieviskā “diženumu” un to, kas pašreiz notiek Krievijā, vairs nešķiet tik tāla un nevainīga. Tad tā kļūst viena no otras izrietoša un gandrīz vai pašsaprotama.

Ja ieskatīsimies vēl dziļāk, tad varbūt arī atradīsim saistību starp Puškina, Ļermontova, Turgeņeva ielu esamību Rīgā un lielas krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju daļas nevēlēšanos runāt latviešu valodā. Ja jau es runāju “dižā” Puškina valodā, tad kāpēc man vēl jārunā tajā “nedižajā” vietējo aborigēnu valodā? Lai nerastos pārpratumi, nesaku, ka šāda motivācija būtu plaši izplatīta, bet tā pastāv noteiktā, šovinistiski noskaņotā krievvalodīgo iedzīvotāju daļā.

Atgriezīsimies pie jautājuma - kāpēc Rīgā ir šo krievu kultūras darbinieku ielas? Neviens no viņiem nekad Rīgā nav bijis (atšķirībā no, teiksim, Riharda Vāgnera, kurš Rīgā dzīvojis un kura vārdā nosaukta iela Vecrīgā), un nevienam no viņiem ar Rīgu nav nekāda sakara. Gandrīz visi šie ielu nosaukumi Rīgā ir palikuši vēl no Krievijas impērijas laikiem, kad Rīgas centra ielu nosaukumos dominēja ar Krievijas impēriju saistīti vārdi - visādi Aleksandri, Nikolaji, Suvorovi, Elizabetes, Jekaterinas utt.

Kad pēc valstiskās neatkarības iegūšanas no daudziem impērisma simboliem Rīga atbrīvojās un ielu nosaukumi tika latviskoti, pret šiem kultūras cilvēkiem - Puškiniem, Turgeņeviem un Gogoļiem - tika izrādīta tā pati pietāte, kura dažbrīd jaušama arī vēl tagad. Tā šīs ielas palika ar saviem nosaukumiem gan pirmskara Latvijā, gan okupācijas laikā, gan arī pēc neatkarības atjaunošanas.

Tagad, kad krievu impērisms bez mazākās aiztures plosās Ukrainā un ir pilnībā atsedzis savu draudīgi necilvēcīgo viepli dažādos Kremļa propagandas kanālos, uz šiem puškiniem un ļermontoviem jāpaskatās ar nedaudz citu skatienu. Ne vairs kā uz civilizētas kultūras fenomenu, bet gan kā uz impēriskās ideoloģijas amuletiem.

Es šeit apzināti nevēlos pieskarties konkrētā Puškina, Ļermontova vai Gogoļa reālajai attieksmei pret dažādām Krievijas impērijas minoritātēm un šīs attieksmes izpausmēm viņu daiļradē. Tas nav šī raksta mērķis, kaut garāmejot var piezīmēt, ka šī attieksme bija izteikti šovinistiska, augstprātīga un impēriska.

Šī raksta mērķis ir norādīt, ka vēlme pārdēvēt krievu kultūras darbinieku vārdā nosauktās ielas nav vēršanās pret krievu kultūru. Tā ir vēršanās pret krievu koloniālā impērisma atstātām “dzeguzes olām” kādreizējās kolonijas telpā. Kamēr Krievijā nebija jaušama vēlme atjaunot impērijas pašiedomāto varenību, tikmēr šīs atstātās zīmes vēl kaut kā varēja pieciest, cerot, ka tās zaudēs savu draudīgo aktualitāti tāpat kā vāciskā koloniālisma pēdas, kuras mūsdienu Latvijā reti kādu vairs uztrauc. Tagad, kad krievu impērisms atkal cenšas pacelt galvu, visas šīs koloniālisma atstātās pēdas jāiznīcina. Tas ir Latvijai eksistenciāls jautājums.

Līdz ar to, domājot par saliedētas un uz latviskās kultūras bāzes orientētas Latvijas tautas harmonisku nākotnes attīstību, visi šie krievu impērisma simboli no Latvijas kultūrvides jāaizvāc. Jo ātrāk, jo labāk. Un tam nav nekāda sakara ar uzbrukumu kultūrai. Tam ir tikai un vienīgi saistība ar nepieciešamību iznīdēt jebkādas koloniālisma paliekas latviešu kultūrtelpā.

Rīgas dome, vārds jums! Rīkojieties! Sabiedrība gaida.