Kremļa jaunā dziesma caur trampistiem atskan arī Latvijā
Atgādināšu, ka Geics bija viens no diviem kongresmeņiem, kuri Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nesenās vizītes laikā Vašingtonā demonstratīvi neaplaudēja un palika sēžam, kad Kongress Ukrainas līderim sarīkoja ilgstošas stāvovācijas. Savukārt Teilore Grīna savu priekšvēlēšanu kampaņu organizēja ar saukli - ne peniju (centu) ASV nodokļu maksātāju naudas Ukrainai.
Tieši trampisti jeb MAGA grupa ir kļuvuši par ASV politiskās šķiras galvenajiem Putina netiešajiem atbalstītājiem un lielākajiem Ukrainas militārās palīdzības bremzētājiem. Grūti spriest, vai trampisti atskaņo Maskavā sacerētās dziesmas aiz muļķības vai dāsnu Kremļa dāvanu dēļ. Visticamāk, abas šīs komponentes viena otru papildina. Ņemot vērā, ka arī Latvijā Donaldam Trampam ir prāvs fanu pulks, šo dziesmu motīvi ik pa brīdim atskan arī latviešu valodā.
Piemēram, nupat sociālajos tīklos gadījās redzēt šādu ierakstu: “Krievijā ģeometriskā progresijā veidojas privātās armijas. Putins zaudējis ietekmi. Pilsoņu karš tur neizbēgams. Vai esam gatavi scenārijam, ka viņu razborkas nepārmetas pie mums? Vai visa 5. kolonna ir apzināta un iespējams to īsā laikā neitralizēt?”
Pirmajā brīdī šķiet, ka gluži loģisks un pat patriotisks ieraksts. Krievijā draud jukas. Mums tāpēc nepieciešama īpaša uzmanība un visu spēku mobilizācija. Iztirzāsim šo ierakstu pa vārdam.
Krievijā patiesi veidojas it kā “privātās” armijas. It kā, jo tās tāpat ir pilnībā atkarīgas no Kremļa. Vai šīs pseidoprivātās armijas apdraud Latviju? Latvija ir NATO valsts. Prigožina “Vāgners” jau nu noteikti Latviju (NATO) neapdraud.
Tāpat nav nekāda pamata, lai viņu iekšējās rēķinu kārtošanas “pārmestos” uz mums. Robežas ir pietiekami stingri slēgtas, un turienes “rēķinu kārtotajiem” nav nozīmīgu interešu Latvijā. Taču pats svarīgākais šajā ierakstā ir cits teikums - pilsoņu karš tur ir neizbēgams. Tieši tā ir trampistu (ASV kremlinu) galvenā ideja - nedrīkst pieļaut jukas, haosu Krievijā, jo tas nesot pasaules interesēs.
Loģika vienkārša: Krievija karā ar Ukrainu jau esot pietiekami novājināta. ASV savu stratēģisko mērķi ir sasniegušas - Krievijas armija ir zaudējusi savu potenciālu uz pusi, tās ekonomika ir izolēta un tehnoloģiski atsviesta atpakaļ par gadu desmitiem. Ko vēl var vēlēties? Tagad steigšus jābeidz karš, iekams nav sācies kas trakāks.
Kas sācies? Putina varas sairums, jukas, pilsoņu karš, haoss ar iespēju, ka masu iznīcināšanas ieroči nonāk kaut kādu Prigožinu vai Kadirovu rokās. Kā šīs potenciālās briesmas novērst? Pilnīgi pareizi, biedri major! Jāpārtrauc ieroču piegādes Ukrainai un jāpiespiež Zelenskis sēsties ar Putinu pie viena sarunu galda. Jāpasaka Zelenskim skaidri un gaiši - tu, vecīt, esi foršs čalis, un mēs vēlam ukraiņu tautai visu to labāko, bet pasaule ir iekārtota citādi. Tev varbūt šķiet, ka netaisnīgi, bet...
Nu nevaram mēs riskēt ar globālo kodolkatastrofu jūsu dēļ. Esi prātīgs un saproti arī mūs. Kam tev tās sabombardētās Austrumukrainas teritorijas? Tur tāpat pārsvarā palikuši vieni krievi un jūsējos tur atpakaļ negaida. Pazemini drusku savas lepnības līmeni. Esi pieticīgāks. Mēs ar Putinu par detaļām visu sarunāsim, un beigās visi būs apmierināti.
Ja palasa Krievijas drošības dienestu pulkveža Girkina-Strelkova ierakstus, tad var pabrīnīties par viņa šķietamo drosmi. Aizsardzības ministru Sergeju Šoigu viņš nedēvē citādi kā vien par finiera maršalu. Arī pašu armijas virspavēlnieku Vladimiru Vladimiroviču viņš noliek vārdiem, kuri pēc Krievijas tiesībsistēmas prakses mazāk par pieciem gadiem cietumā nevelk. Labākajā gadījumā. Par sliktāko nerunāsim.
Taču Girkinam-Strelkovam nekas nedraud. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš piedalās teātrī, kurā pēc izrādes režisoru ieceres skatītājiem jānonāk pie vienkāršas domas - Putins, protams, ir nelietis, bet tajā vilku midzenī viņš ir tas normālākais no visiem neliešiem. Pārējie ir vēl trakāki. Ja ne Putins, tad viņa vietā nāks vēl šausmīgāks briesmonis - Prigožins ar savu patentēto dižāmuru, Kadirovs ar zaļo islāmistu karogu vai vēl kāds cits miesnieks/maniaks. Tāpēc jāpriecājas, ka Kremlī sēž tik prātīgs un racionāls cilvēks kā Putins.
Uz šo lēto vodeviļu parakstījušies daļa ASV republikāņu un latentie putinisti Eiropā. Viņi it kā ir par Ukrainu, pret agresiju, par mieru, bet patiesībā piebalso Kremlim. Tā vietā, lai pieņemtu loģisko un it kā pašsaprotamo - jo vairāk efektīvu, modernu ieroču tiks piegādāti Ukrainai, jo drīzāk okupanti tiks izdzīti un jo drīzāk beigsies karš - tiek sagudrotas dīvainas konstrukcijas, kuru faktiskā jēga - iedot Ukrainai pēc iespējas mazāk ieroču. Tikai tik, lai tā nesalūztu zem Krievijas spiediena un pasaulei nebūtu no kabatas jāvelk mutautiņš par kārtējām Bučām un Mariupolēm.
Diemžēl galvenais faktors, kurš nosaka Rietumu uzvedību, ir bēdīgi slavenās bailes no “eskalācijas”. Vārds “eskalācija” jāliek pēdiņās, jo runa nav par nemitīgu civilo objektu, dzīvības uzturēšanas infrastruktūras apšaudi Ukrainā, slimnīcām, skolām un dzemdību namiem. Tā acīmredzot nav “eskalācija”.
Eskalācija ir kaut kas cits. It kā nejauša raķete pa Poliju. Paskatās reakciju. Tad jau tiešs mērķējums pa ieroču piegādes un sadales centru Polijas - Ukrainas pierobežā. Ar skaidru mājienu - ja ieroču piegādes turpināsies, tad arī raķešu apšaudes turpināsies. NATO uz šādu ultimatīvu prasību būtu jāreaģē asi un izlēmīgi. Bet tieši no nepieciešamības izlēmīgi rīkoties Rietumi baidās visvairāk. Savukārt Putinam tā faktiski ir vienīgā cerība.
Pasaules politiskā šķira šo atziņu apjauš arvien skaidrāk. Jaunā gada pirmajā nedēļā formulu - ja gribam ātrākas kara beigas, jādod Ukrainai pēc iespējas vairāk ieroču - atskaņoja pat tāds uzmanīgs cilvēks kā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Līdzīgu domu ietekmīgajā “The Washington Post” svētdien publicēja bijusī ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa un bijušais aizsardzības ministrs un CIP direktors Roberts Geitss. Vienlaikus parādījās ziņas par to, ka Vācija piekritusi piegādāt “Marder”, ASV “M2 Bradley” bruņumašīnas, Francija sūta savus vieglos riepu tankus “AMX-10 RC”, aktivizējušās runas par smago tanku “Leopard-2” iespējamo piegādi.
Diemžēl vienlaikus dažādi Putina iebarotie politiķi, politiskie komentētāji un analītiķi, vienkārši noderīgie idioti turpina dažādos veidos izplatīt domu, ka nedrīkstot Putinu dzīt stūrī, nedrīkst ļaut Krievijai ieslīgt haosa atvarā un tamlīdzīgi. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Rietumu sabiedrības nav noskaņotas pārāk izlēmīgi. Konflikta (kara) iesaldēšana vai tā šaura lokalizācija lēnām iegūst vēlamā nākotnes risinājuma aprises.
Šai pārprastajai “miermīlībai” ir dziļas saknes. Vēl joprojām tiek uzskatīts, ka ASV prezidents Harijs Trumens 1950. gadā darījis pareizi, noraidot ASV bruņoto spēku komandiera Korejā ģenerāļa Daglasa Makartura lūgumu ļaut lietot atomieročus cīņā pret korejiešu/ķīniešu/padomju spēkiem. Atcerēsimies, ka tobrīd PSRS, nerunājot nemaz par komunistisko Ķīnu, atomieroču kaujas gatavībā nebija.
Rezultātā desmitiem miljonu korejiešu jau vairāk nekā 70 gadu atrodas neapskaužamā stāvoklī pasaules lielākajā koncentrācijas nometnē, un diez kā būtu attīstījusies situācija Eiropā un citur pasaulē, ja PSRS (tagad
Krievijas) vadība nebūtu tik droša, ka Rietumi savu militāro pārākumu tāpat lietā neliks. Neuzdrošināsies.
Tieši šī nesodāmības apziņa, ka mēs varam darīt, ko gribam, un mums par to nekas nebūs, ir bijis un joprojām ir galvenais Kremļa morālās degradācijas cēlonis. Dot tagad Kremlim iespēju sadziedēt brūces, kāpināt tā iespējas sastrādāt pasaulē neiedomājamas riebeklības ir aplama stratēģija. Tāpēc vienīgā pareizā dziesma ir - visas pasaules pūles jāveltī, lai Krieviju sakautu kaujas laukā un nomainītu tur esošo režīmu. Ļaut Krievijai pārvērsties par milzīgu Ziemeļkoreju ar pieaugošu kodolarsenālu būtu pasaules katastrofālākā kļūda
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
