Latvijas demokrātijas līmenis – augstāks nekā Polijā, zemāks nekā Botsvānā un Grieķijā
Lai arī šiem demokrātijas, korupcijas, preses brīvības un citiem indeksiem piemīt augsts subjektīvisma līmenis, tie vairāk vai mazāk kopējo tendenci uzrāda. Par spīti šo indeksu noteikšanas metodoloģiskajām nepilnībām.
“Economist” pētījumā valstis tiek sagrupētas - pilna demokrātija, nepilna demokrātija, hibrīdrežīmi un autoritāri režīmi. Latvija tiek ierindota pie “nepilnas demokrātijas” valstīm. Kur tieši iet robeža starp pilnu un nepilnu demokrātiju, faktiski netiek paskaidrots. Pareizāk sakot, šī robeža ir tīri aritmētiska, sarēķinot vidējo ballu skaitu piecos pētījumā iekļautajos kritērijos.
Tie ir: vēlēšanu process un plurālisms (Latvijai augstais 9,58 novērtējums); valdības funkcionalitāte (6,07); politiskā līdzdalība (6,12); politiskā kultūra (6,25); pilsoniskās brīvības (8,82). Kā redzams, Latviju uz leju velk samērā viduvējie vērtējumi trijās pozīcijās - valdības funkcionalitāte, politiskā līdzdalība un politiskā kultūra.
Ņemot vērā, ka cilvēkiem parasti piemīt tendence sevi redzēt labākās krāsās, nekā to redz citi no malas, paskatīsimies šos rādītājus salīdzinājumā ar tādu Āfrikas valsti kā Botsvāna, kas skaitās Āfrikas “pirmrindniece”. Botsvāna kopējā reitingā ieņem 32. vietu. Vēlēšanu process - 9,17 (mazliet zem Latvijas); valdības funkcionalitāte - 6,79 (virs Latvijas); politiskā līdzdalība - 6,67 (virs Latvijas); politiskā kultūra - 7,50 (būtiski virs Latvijas); pilsoniskās brīvības - 8,53 (nedaudz zem Latvijas).
No Latvijas skatupunkta pārsteidzošs šajos vērtējumos ir Latvijas zemais “politiskās kultūras” novērtējums. Pirmajā brīdī šķiet pat neticami - vai tad Latvijai ar tās eiropeisko vēsturi nevajadzētu būt augstākai “politiskai kultūrai” nekā Āfrikas valstij - Botsvānai?
Šeit acīmredzot savu lomu spēlē demokrātijas ilgums, tā noturība un iesakņošanās dziļums. Tajā pašā Botsvānā demokrātiskā valsts pārvalde bez “pārsitieniem” darbojas jau vairāk nekā pusgadsimtu. Vairākas paaudzes pie tās izaugušas, kamēr pie mums daudzas demokrātiskās iniciatīvas darbojas vienīgi tāpēc, ka to “prasa” Brisele vai kāda cita organizācija, kurā mums gribētos atrasties. Ja Latvija neatrastos ES un tai blakus nebūtu bīstams kaimiņš, tad vēl nevar zināt, kāds Latvijā būtu politiskais režīms. Baidos par to pat domāt.
Par zemo Latvijas valdības funkcionalitāti arī būtu jāsit trauksmes zvani. Mums pašiem var patikt vai nepatikt Kariņa vai kāda cita valdība, bet valda priekšstats, ka kopumā jau tā darbojas līdzīgi kā citas “normālu” valstu valdības. Par to, ka šajā pētījumā Latvijas valdības funkcionalitāte novērtēta ar 6,07 ballēm, bet, teiksim, Indijas valdības funkcionalitāte ar 7,50, derētu aizdomāties.
Interesanta ir Latvijas demokrātiskās attīstības dinamika kopš 2006. gada, kad šīs pētījums tika šādā formā pirmo reizi izstrādāts. Lai arī pa šiem gadiem bijuši gan kāpumi, gan kritumi, 2022. gadā tie ir tieši tādi paši kā
2006. gadā. 16 gadu laikā nekāda demokrātiskā attīstība nav notikusi. Mīņāšanās uz vietas.
Kopumā “Economist” pētījuma demokrātijas indeksa pirmais piecnieks ir Norvēģija, Jaunzēlande, Islande, Zviedrija, Somija. It kā viss ierasti un paredzami. Taču tieši šis pirmais piecnieks ļauj skeptiķiem uz šo indeksu raudzīties kritiski. Vai tikai inerciālie faktori šajos indeksos nespēlē pārāk nozīmīgu lomu? Kas par to liecina?
2022. gads un arī iepriekšējais gads raksturīgs ar lieliem satricinājumiem. Karš Ukrainā šajā pētījumā ir visaptveroši un detalizēti apskatīts; tā ietekme uz demokrātiskajiem procesiem pasaulē rūpīgi analizēta, bet Covid-19 pandēmijas apkarošanas mehānismi un to demokrātiskums tiek pilnībā ignorēti.
Cīņa ar pandēmiju ir it kā viena lieta, bet demokrātija pavisam cita. Abas šīs lietas šajā pētījumā nekrustojas. Covid-19 pat netiek pieminēts. It kā tā nemaz nebūtu. Rezultātā pirmajā piecniekā ir gan Zviedrija, kur bija
Rietumu pasaulē visvaļīgākais pandēmijas režīms, gan Jaunzēlande, kur šis režīms bija viens no stingrākajiem pasaulē.
No Baltijas valstīm paredzami augstākajā vietā ir Igaunija - 27. vieta.
Šī un līdzīgu pētījuma galvenā jēga ir daudzmaz objektīvi novērtēt sevi pasaules kontekstā. Latvijai nav pamata būt augstprātīgai un uz apkārtējo pasauli raudzīties no augšas. Vēl tālu jāaug, lai sevi varētu uzskatīt par demokrātijas paraugu pārējai pasaulei.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
