"Progresīvie" pat dzimtenes aizstāvības tēmu pārvērš tumsonīgā balagānā

Pašreizējā politiskajā situācijā VAD likumprojekts ir viens no likumprojektiem, kurš valstij un sabiedrībai ir tik nozīmīgs, ka politiskās spēlītes ap to ir galīgi nevietā. Taču valstī ir partija, kurai, kā mēdz teikt, ne kauna, ne goda. “Progresīvie”. Tie pārvērtīs balagānā jebko, ja vien varēs pamītiņot ar savu propagandu.

VAD likumprojekta apspriešanu “Progresīvie” centās pārvērst par kārtējo ideoloģiskās cīņas demonstrāciju. Pati aizsardzības dienesta būtība viņus maz interesēja, toties iespēja publiski sludināt savas absurdās teorijas vilināt vilināja. Runa ir par “teoriju”, pēc kuras visi cilvēki ir vienādi, neatkarīgi no dzimuma, jo cilvēku dzimums patiesībā esot sociāla konstrukcija.

Tas, ka cilvēkiem ir acīmredzamas dažādas atšķirīgas dzimumpazīmes, pēc kurām var nekļūdīgi noteikt, kurš ir sieviete un kurš vīrietis, šīs kvazireliģiskās ticības apmātos nemulsina. Arī ne tādas fundamentālas atšķirības kā spēja dzemdēt, nemaz nerunājot par hromosomu XX un XY līmeni.

Tiek sagudroti arvien jauni apzīmējumi, kā saukt cilvēcīgās būtnes pēc kaut kādām it kā ar dzimumu saistītām pazīmēm (piemēram, menstruējošais cilvēks), sagudrotas sarežģītas dzimuma spektra shēmas un tamlīdzīgas muļķības. Taču tās ir muļķības tikai cilvēkiem ārpus šīs apmātības. Tiem, kas šajā ticībā ir iekšā, tas viss nav apstrīdams. Ar reliģisku fanātismu viņi šīs blēņas sludina kā pilnā nopietnībā vērā ņemamas patiesības.

Konkrētajā likumprojektā “Progresīvie” par katru cenu gribēja iebīdīt normu, ka VAD būtu obligāts arī sievietēm. Uzreiz jāprecizē, ka šī norma netika rosināta tādēļ, lai kara gadījumā būtu lielāks potenciālo valsts aizstāvju skaits. VAD aizsardzības potenciāls “Progresīvos” maz interesē. Galvenais - iedzīvināt savu dogmatisko ideju par visu dzimumu cilvēku (cik šo dzimumu kopumā šobrīd skaitās, diez vai paši “Progresīvi” zina) vienādību. Uzsveru, nevis vienlīdzību, bet tieši vienādību, jo starp dzimumiem neesot nekādu atšķirību, lai tos nodalītu vienus no citiem ar kaut kādiem sadomātiem iemesliem.

Argumenti (Raimonds Bergmanis), ka “sievietes nekādi netiek diskriminētas, jo viņām ir tiesības pieteikties dienestam brīvprātīgi”, tika noraidīti principiāli. Neesot jau runa par diskrimināciju vai tiesībām. Runa ir par cilvēcisko būtņu dalīšanu, kā viņi paši uzskata, arhaiskajos, patriarhālajos, uz apspiestības principiem balstītajos tā saucamajos dzimumos.

Pat to progresistu starpā, kuri tomēr atzīst dzimumu (tiesa, ne divu, bet vairāku) eksistenci, nav vienprātības, pēc kādiem parametriem šos dzimumus dalīt. ASV Augstākās tiesas tiesneses kandidāte Ketandži Brauna Džeksone Senāta noklaušināšanā uz it kā elementāru jautājumu: kas ir sieviete, atteicās atbildēt, aizbildinoties, ka neesot zinātniece bioloģe.

Bet ja nav konkrētu kritēriju, pēc kuriem noteikt, kas kurš ir, tad kā varēs noteikt, kam aizsardzības dienestā jāiet obligāti, bet kam brīvprātīgi? Līdz ar to prasība - visiem vienādas tiesības un pienākumi - jāskata nevis diskriminācijas vai nevienlīdzības kontekstā, bet gan identitātes un pat identiskuma sfērā.

Bergmanis, lāgā nesaprazdams par ko patiesībā “cepiens”, skaidroja, ka NATO dalībvalstu vidū Latvija ir 4.-7. vietā ar 16% sieviešu īpatsvaru armijā. Kāda starpība, ja šis binārais dalījums sievietēs un vīriešos progresistu skatījumā ir 19. gadsimts. Pēc kādiem kritērijiem šos 16% Bergmanis ir noteicis? Vai ir veikta rūpīga armijas kontingenta identitātes izpēte?

Bergmanim piebalsoja deputāte Agnese Krasta, skaidrojot, ka jau tagad varam lepoties ar augstu sieviešu līdzdalību Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos, kas nepārprotami liecinot: dzimumu stereotipi Latvijas armijā nepastāv.

Krasta, kura pārstāv “Jauno Vienotību”, aicināja VAD likumprojektu “neizmantot tādām kā ideoloģiskām cīņām”, taču viņas aicinājumā “Progresīvie” ieklausīties nevēlējās. Šī politiskā spēka deputāte Leila Rasima uzstāja, ka “mums ir jābūt par dzimumu vienlīdzību visās dzīves jomās. Man nepatīk uzstādījums - VAD iesaukt tikai vīriešus - jo tas nestiprina dzimumu vienlīdzību. Tas atkal ieliek sievietes un vīriešus savās kastītēs”. Atsevišķu deputātu runas par vīriešu “īpašo” lomu karadarbības zonās deputāte Antoņina Ņenaševa uztvēra kā piemēru klasiskai dzimuma diskriminācijai, kuras pamatā esot doma, ka katrai sievietei obligāti vajagot “stipro vīrieti priekšā, aiz kura muguras paslēpties”.

Protams, runas par šāda “stiprā vīrieša” nevajadzību, “aiz kura muguras paslēpties”, ir ļoti viegli popularizējamas no Saeimas tribīnes, kur tās skan visai iespaidīgi un pat it kā pārliecinoši, bet reāli bīstamās situācijās, kaut vai ejot tumšā vakarā pa nomaļām pilsētas ieliņām, visa šī muldonīgā bravūra ātri pazūd. Par reālu karadarbību pat nerunājot. Nez kā Ukrainā uztvertu Ņenaševas ideju, ka doma “par stiprajiem vīriešiem, aiz kuriem paslēpties”, esot diskriminējoša.

Diemžēl arvien vairāk iezīmējas, ka šī no reālās dzīves atrautā slimīgā apsēstība ar diskriminācijām, apspiešanām, upuriem un vajātājiem gandē mūsu sabiedrības vitālo potenciālu un ļoga tās strukturālos pamatus. Tāpēc šai apsēstībai no sabiedrības veselīgās puses jādod pienācīgs pretspars.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā