Ivetas Kažokas nelietīgās manipulācijas un Igaunijas vēlēšanas. Kas tām kopīgs?

Kā liecina “Norstat” veiktās aptaujas, premjerministres Kajas Kallasas vadīto liberālo Reformu partiju atbalsta 28,3%, bet opozīcijā esošo labējo EKRE - 22,7%.

Kāds šīm Igaunijas vēlēšanām sakars ar Latvijā pazīstamo politisko sludinātāju, sabiedriskās politikas centra (lasi: smadzeņu skalošanas centra) “Providus” vadītāju Ivetu Kažoku un viņas manipulācijām? Tāds, ka visnotaļ simpātiskās un politiski izturētās Kajas Kallasas partijas popularitātes kritums un visai jocīgās, politiski ekstravagantās EKRE popularitātes pieaugums ir sekas tai globālajai politiskajai virzībai, kurai Latvijā ceļu bruģē Kažokas tipa politiskie aktīvisti/propagandisti.

Runa ir par tā dēvētā liberālā spārna neapvaldāmo augstprātību, kura 2016. gadā izrādījās liktenīga par pirmo ASV prezidenti/sievieti sevi jau priekšlaicīgi nominējušajai Hilarijai Klintonei. Viņa tik ļoti nespēja apvaldīt nicinājumu pret sava oponenta Donalda Trampa vēlētājiem, ka 2016. gada 9. septembrī priekšvēlēšanu mītiņā Ņujorkā nosauca viņus par nožēlojamām pabirām (basket of deplorables). Klintonei jau agrāk pārmeta aroganci, taču šis viņas izlēciens pārpildīja oponentu pacietības kausu. Divus mēnešus vēlāk viņa sensacionāli zaudēja Trampam prezidenta vēlēšanās.

Diemžēl “Trampa mācība” citu valstu, tajā skaitā Latvijas, “liberāļus” nepadarīja gudrākus ne par matu. Tā pati augstprātība, uzpūtība un raudzīšanās uz visiem no augšas, no pašiedomātā morālā pauguriņa virsotnes. Vārds “liberāļi” šeit obligāti jāliek pēdiņās, jo saukt vienas vienīgās “pareizās” ideoloģijas praviešus par liberāļiem bez pēdiņām būtu patiesības zaimošana.

Lai arī Igaunijas politiskās dzīves pazinēji liberālās Reformu partijas popularitātes kritumam atrod daudzus un dažādus objektīvus cēloņus, nav šaubu, ka ne pēdējā loma tur ir arī šai vispārējai arogances tendencei.

Lai nerastos pārpratumi, šajā starptautiski tik saspringtajā situācijā novēlu svētdienas vēlēšanās uzvaru prognozējamajai Kallasai un viņas partijai, bet, ja viņiem nāksies aiziet opozīcijā, tad vainu viņi var meklēt tikai paši sevī - neesat jūs nekādi pārcilvēki, kuri uz citiem no augšas var vēlīgi raudzīties.

Tagad par mūsu Kažoku. Otrdien “Neatkarīgā” publicēja rakstu ““Providus” savāc daļu Ukrainai domātās naudas; vai ANO atzīs to par leģitīmu soli?”. Rakstā minēts, ka ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) piešķīrusi Latvijai 11,2 miljonus eiro Ukrainas iebraukušo kara bēgļu vajadzībām, bet no šīs naudas 267 000 piešķirti Kažokas vadītajam “Providus”.

Šī informācija iepriekš bija izskanējusi TV3 ziņās. Raksta autors Uģis Spandegs godprātīgi nosūtīja Kažokai kā lietā iesaistītajai pusei konkrētus jautājumus par šīs naudas piešķiršanu un iespējamo izlietojumu. Šie jautājumi bez jebkādām korekcijām publicēti minētajā rakstā.

Kažoka uz šiem jautājumiem atbildēja sliktākajās Hilarijas Klintones un Marijas Antuanetes tradīcijās. Jūs, nožēlojamie plebeji no NRA, neesat manas atbildes cienīgi. Es ar jums nerunāšu un nekādas atbildes nesniegšu.

Tās ir mans tulkojums. Lūk, oriģināls: “Varu tikai atkārtot to pašu, ko šīs un dažu citu platformu pārstāvjiem saku jau gadiem: Providus nekomunicēs ar Neatkarīgo, jo neuzskatām, ka šis interneta resurss pārstāv profesionālu žurnālistiku. Tādēļ mēs atsakāmies ar saviem komentāriem leģitimizēt tur izplatīto saturu. Tas pats princips attiecas vēl uz vairākām citām internetā balstītām platformām.”

Nākamajā dienā pēc raksta publikācijas Kažoka izpaudās ar plašu “diegu” tviterī, kurā pārmeta “Neatkarīgajai” neprofesionalitāti un žurnālistikas standartu pārkāpumus. No Kažokas skaidrojumiem varēja saprast, ka nekāda nauda vēl nav piešķirta, bet minētā summa - 267 000 eiro - esot pieprasījums, cik varētu izmaksāt tie pakalpojumu, kurus “Providus” varētu sniegt.

Lai nu tā būtu. Pieņemsim, ka tā nauda vēl nav ne piešķirta, ne saņemta. Tā ir tikai iezīmēta. Ja būs nauda, tad arī saņemsim. Ja Kažoka uz “Neatkarīgās” jautājumu būtu kaut vai tikpat izsmeļoši kā tviterī atbildējusi, tad situācija būtu pavisam cita. Bet sanāca, ka uz publiski izskanējušām aizdomām sekoja augstprātīga atbilde - es ar jums nerunāšu. Kāds no šādas atbildes rodas secinājums? Ja jau no skaidras atbildes izvairās, tātad vainīgs.

Var iebilst, ka augsti žurnālistikas standarti prasa rūpīgāku izmeklēšanu. Jā, tam var piekrist. Ja runa ir par lieliem medijiem ar tādiem pašiem, tikpat kā neierobežotiem resursiem. Latvijas mediju resursi ir vairāk nekā ierobežoti. Tie ir mikroskopiski (salīdzinot kaut vai ar tiem pašiem “Providus” resursiem). Tāpēc Kažokas atteikšanās sniegt atbildi pilnīgi loģiski tika iztulkota kā netiešs apstiprinājums jautājumos izteiktajiem pieņēmumiem, kuriem nav nepieciešami vēl papildu pierādījumi.

Kažokas atteikšanās atbildēt var tikt iztulkota arī kā apzināta manipulācija ar nolūku nostādīt žurnālistu un viņa pārstāvēto mediju neveiklā situācijā. Vismaz tās sabiedrības daļas acīs, kurai Kažoka ir nemaldīga autoritāte, bet “Neatkarīgā” nevēlams svešķermenis, kurš traucē tās ideālās sabiedrības radīšanu, kur visi baltos tērpos, ar idiota bezdomu smaidu sejā klausīsies eiforiju izraisošos signālus no centrālā raidītāja.

Kažokas uzspēlētais sašutums pēc pašas atteikšanās atbildēt uz žurnālista jautājumiem un sekojošas publikācijas “Neatkarīgajā” vērtējams vienīgi kā vāja aktiera teātris. Pati ar savu augstprātību putru ievārīja un pēc tam vēl izplūst sašutumā. Paši pūta, paši dega, kā tāda paša nosaukuma Paula Putniņa lugā.

Kažoka ar šādiem gājieniem savā politiskajā nometnē varbūt arī nedaudz atguva savu pēdējos gados nedaudz pabalējušo Martas Krustiņsones slavu (to viņai gandrīz pilnībā atņēmusi jaunās paaudzes radikāļu zvaigzne - Selma Teodora Levrence), taču diez vai ar tiem tiek uzlabots politiskais klimats Latvijā. Bet kreisos radikāļus tas interesē pēdējā kārtā. Pirmajā vietā nešaubīgi - mēs veco pasauli līdz pamatiem grausim un jaunu pasauli sev celsim, kur valdīs taisnība un darbs. Ar visām no tā izrietošajām sekām.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā