Komentāri: Baltādainiem sprinteriem jāsaīsina 100 metru distance par pieciem, bet aziātiem par astoņiem metriem

Komentē 11

Žetons Benam! Izcili!

29.marts 2023 Atbildēt

❤️Sveiki) Mani sauc Paula un man ir 23 gadi) Es esmu topošā seksa modele 18+) Lūdzu, novērtējiet manas bildes at ➤ ja.cat/id378056

12.aprīlis 2023 Atbildēt

Interesanti, kā R1VĢ 4 paralēlklasēs saliks 2000 gribētājus.

29.marts 2023 Atbildēt

Grūtības, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus. Lai cik slikti bija padomijā, bet pie darba tikām radināti. Tagad, ka tik bērniņš nepārstrādājās, nepārmācās. Interesanti, ko ir sasnieguši tie bērni ,kam uz paplātes ir viss pienests klāt.

29.marts 2023 Atbildēt

Atgriežamies 800 gadu verdzībā...

jā arī tad dzīvoja latvieši, dzima bērni, attīstījas teritorija, tikai pavēles skanēja zviedriski, vāciski, poliski, krieviski...

nu tāda 'laime pirtiņā'...četras klases un pie virpas...

cerība ka pēc pēdējās okupācijas izaudzināsim jaunu, zinošu, gudru, intelektuālu valstsīru paaudzi izčākst...

90'desmitajos pie varas nāca Nacionāl patrioti un bandīti, kas sagrāva un izzaga vecos labumus

2'tūkstošajos viltīgi(gudri) shēmotāji...kas pirmkārt strādāja sev,bet kkas atleca tautai...

šodien pelēki pakalpiņi kuri veiksmīgi sadala un apgūst fondus...

ja shēmotājam bija izdeja kādēļ viņš to dara tad musdienu klerkeim ir tika darbs par vēdera tiesu un ka tik 'saimnieks' laimīgs

Otello mums jau ir balts,Desmit mazi vairs nav nēģerēni...

tagad ķersimies klāt bērniem, lutināsim un lolosim, barosim ar steroīdiem un stresa tabletēm, stāstīsim par daudzdzimumu būtnēm,lasīsim Kaku un pavasari...

tikmēr 'Zilo asiņu'(saimnieku) skolās joprojām soda ar rīkstēm,pastiprināti māca Aritmēriku,Fiziku,Kīmiju,Ģeogrāfiju,Vēsturi,lasa Kantu,Moljēru,Dostojevski,Freidu,pēta Makjavelli,Marksu,Bismarku, klausas Bethovenu.Šostakoviču,liek dejot,zīmēt,muzicēt,sportot...

jo kādam taču jasavalda bauri un kādam taču jābauda vergu sastrādātie augļi...

29.marts 2023 Atbildēt

1. ģimnāzija var taču pārņemt Francijas augstskolu pieredzi - uzņemt visus, kas vien vēlas, bet, beidzot pirmo mācību gadu, eksāmenos atsijāt visus nespējīgos un nederīgos. Patiesībā vienīgais prātīgais risinājums būtu atcelt centralizētos eksāmenus kā tādus, jo tie ir bezjēdzīgi un neko nedod.

29.marts 2023 Atbildēt

30'desmit gadu laikā esam atceluši zīmēšanas, dziedāšanas, glītrakstīšanas, rasēšanas, samazinam vēstures, ģeogrāfijas stundas...veicām eksperimentus ar atzīmēm, liekot saulītes un mēnestiņus, atcēlām eksaktos eksāmenus, atcēlām sporta normas un kur mēs esam nonākuši?Lielisks radītājs ir NBS-derīgi dienestam ir 30% un te nav runa par atlētiem.Jaunieši neiziet intelektuālo un psiholģisko pārbaudi, viņi vienkārši ir infantīli stulbi.Mēs dzīvojam XXI gadsimtā, Latvijas laukus apar caur satelītu vadāmi kombaini, pārtikas rūpniecībā tehnoloģiskās līnijas, būvniecības 3Dprinteri, metālapstrādes roboti, IT joma...lauku abulatorā veic laproskopiskas manipulācijas...mazā galdniecībā virtuves mēbeles izgatavo CNC mašīnas...Tam visam nepieciešama matemātika, fizika, ķīmija... Francija, Vācija, Anglija var atļauties pusi savas tautas uzturēt ar bezdarbnieka pabalstiem. Mēs esm knapi 2 miljoni un katrs pazaudētais, vāji izglītotas pilsonis mums izmaksā ļoti dārgi. Nu jau lielie valsts vīri vairs nekautrējas runāt atklātu valodu, ka mums vēl vairāk jāieved mācīties griboši jaunieši no Āzijas, Indijas, Baltkrievijas, mums maksimāli jāintegrē Ukraiņu bēgļu bērni un ļoti jācer, ka tie paliks dzīvot Latvijā.

29.marts 2023 Atbildēt

Par to Veidenbauma laiku pareizi uzrakstīts.

Padlaikos līdzīgu kārtību nodrošināja nobeiguma eksāmenu un iestājeksāmenu sistēma, kas diezgan efektīvi nodrošināja bērnu/ jauniešu sašķirošanu pēc viņu spējām. Ja kāds bērns pēc atstāšanas uz otro gadu vienā (teiksim 6-jā) klasē diez vai varēja cerēt, ka pēc astoņgadīgās skolas izmocīšanas un tikšanas vaļā no divniekiem liecībā, uz uzņemšanu tehnikumā vai vidusskolā.

Stājoties tehnikumos, it sevišķi populārākajās specialitātēs, bija diezgan liels konkurss, un bieži vien pat ar diviem 4-niekiem nevarēja mācīties, piemēram, par radio remonta tehniķi. Eksāmenos izkritušajiem vai konkursu neizturējošiem atlika vien doties uz profeni vai uzreiz sākt darba gaitas zemas kvalifikācijas profesijās.

Par to, cik veiksmīgi meitenes šķiroja medicīnas izglītības sistēma es pat nerunāšu.

PIe mums tagad gandrīz neviens negrib izvēlēties kļūt par labu amata meistaru profesijās, kas ir reāli nepieciešamas mūsu ekonomikai. Tāpēc trūkst profesionālu celtnieku, metinātāju, santehniķu, daudzu citu profesiju meistaru.

Arī par inženieriem ne pārāk raujas. Toties privatās augstskolas bez problēmām aizpilda vakantās vietas "uzņēmējdarbības", "vadības", "socioloģijas" un tamlīdzīgās mācibu grupās. Ka tik ir kas maksā...

29.marts 2023 Atbildēt

man ir 2 augstakas izglitibas un uzskatu ka parcelsanas eksameni ir pilnigi lieki ja ir merkis ko sasniegt tas atspogulosies iestajoties augstskola ka tas bija agrak jo pasreizeja parslodze neattaisno sevi

30.marts 2023 Atbildēt

Izcils teksts divu augstāko izglītību īpašniecei!

30.marts 2023 Atbildēt

1 aprīļa Panorāma - atbilde uz IZM un slinko Hipsteru vaimanām par papildus pārbaudēm,eksāmeniem utt.Oksfordas Univeristāte neatzīst Latvijas vienoto obligāto vidusskolu eksamenus.Tās sākās pirms 20 gadiem, kad mūsu spējīgākie mēgināja tikt UK augstskolās..reāli tika tikai 4 ģimnāziju skolnieki kuri ik semestri un beidzot šīs spec.skolas lika šos speciālos eksāmenus.Smieklīgākais(joku dienā) ka Tā pati IZM atbildīgā persona, kas pirms nedēļas dedzīgi bļaustijās, ka spec.ģimnāzijās jaatcel papildus pārbaudes,atzina,-Jā tā ir,pasaules augstskolas neatzīst Centralizēto eksāmenu līmeni.

1.aprīlis 2023 Atbildēt