Pat "Vienotības" lieldraugam Normundam Bergam beidzot atveras acis

Latvijai, tāpat kā visām ES valstīm, pienākas simtos miljonu eiro mērāmas naudas summas no Eiropas Atveseļošanas un noturības plāna programmas. Taču galvenā valsts institūcija, kurai šī programma jāapkalpo - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) -, dara visu, lai šīs programmas apguvi Latvijā bremzētu. Lai nekas nenotiktu.

Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas iesniegušas kopīgu vēstuli valdībai, kurā aicina veikt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) vadības un attiecīgo Finanšu ministrijas amatpersonu nomaiņu.

Ceturtdien “TV Panorāmā” Latvijas elektrotehnikas un elektroniskās rūpniecības asociācijas priekšsēdētājs Normunds Bergs savu komentāru par šo naudas apguves bremzēšanu sāka ar parupju anekdoti, kuras jēga - visdrošākā iespēja izsargāties no seksuāli transmisīvajām slimībām - nekādos apstākļos nenodarboties ar seksu. Tieši tāda arī esot CFLA stratēģija.

Lai novērstu jebkādus fondu izmantošanas pārkāpumus, visdrošāk esot šo naudu nevienam nepiešķirt. Normunds Bergs: “Ir parakstīti līgumi. Divus gadus skaņoja Ministru kabineta noteikumus. Finanšu ministrija izcēlās ar to, ka pēdējā šo noteikumu redakcijā iesniedza simt labojumu. Jāsaka, ka arī Tieslietu ministrija iesniedza simt labojumu. Beigās pieņēma šos kabineta noteikumus, noslēdza līgumus, ir pieņemti darbā cilvēki, sākti projekti, bet CFLA vienkārši neizmaksā naudu. Nepieņem atskaites un turpina paust bažas par dažādiem iedomājamiem, es uzsveru, iedomājamiem interešu konfliktiem vai iedomājamiem riskiem. Tā ir tā lielākā nelaime.

Lieliski, ka CFLA uzrakstīja šo savu komentāru [atbildot uz uzņēmēju vēstuli], kas lieliski demonstrē, ka šie cilvēki tā arī domā un viņi nemainīsies. Dialoga iespējas, man šķiet, ir izsmeltas. Viņiem ir jāiet, jo viņi nesaprot vienu vienkāršu lietu. Iespējamās krāpniecības vai kādas negodprātīgas lietas vajag ķert un sodīt. Tas ir tiesībsargājošo iestāžu darbs.

Nav iespējams dažādu iedomātu risku dēļ uzrakstīt tādu likumdošanu, kurā principiāli nekādi pārkāpumi nebūtu iespējami.

Fakti runā paši par sevi. Mēs kļūstam arvien atpalikušāka valsts reģionā un arī ES, mēs investējam daudz mazāk nekā citi attīstībai un izaugsmei, mēs nodokļos iekasējam mazāk nekā mūsu kaimiņi. [..] CFLA nav vienīgā. Tāda ir liela daļa valsts pārvaldes. CFLA ir tikai tāda vissublimētākā izpausme šai lietai. Kopumā visa valsts pārvalde Latvijā ir pārbirokratizējusies. [..] Šobrīd pasaule ir nākamās industriālās revolūcijas pat vairs ne priekšvakarā, jau procesā. Runa ir par mākslīgo intelektu, ir runa par milzīgu kvalitatīvu lēcienu, kas sagaida visu - gan biznesu, gan valsts pārvaldi.

Vai nu mēs investējam šobrīd, kļūstam gudrāki, apgūstam šos produktus, būvējam jaunus un esam konkurētspējīgi šajā tirgū, vai nu velkamies tai vilcienā kaut kur pakaļgalā. Mums ir šāda vienkārša izvēle. Šobrīd valsts dara visu, lai, es atvainojos, mēs tajā pakaļā būtu. Tā ir slikta vieta.”

Šo garo Berga citātu uzskatīju par lietderīgu pārpublicēt tikpat kā nesaīsinātu, jo tajā koncentrētā veidā pateikts viss, par ko Kariņa valdības darba stila kritiķi runā jau gadiem. Taču agrāk šis pats Bergs šos kritiķus augstprātīgi dēvēja par partijas “vissirslikti” pārstāvjiem, kurus varot neņemt vērā. Kurus var nievīgi izsmiet.

Tagad, kad acīmredzot arī pašam Bergam nācies saskarties ar ierēdniecībā valdošo pārapdrošināšanās principu - labāk nedarīt nekā darīt -, viņam beidzot atvērušās acis. Beidzot arī viņš atklājis šo ierēdniecības darba stilu - kas neko nedara, tas negrēko un beigu beigās ne par ko neatbild. Kā viņa paša pieminētajā anekdotē.

Berga neviltotais sašutums liecina, ka arī līdz šim valdībai lojālās uzņēmēju aprindās mērs ir pilns. Vadzis ir lūzis. Pat “Vienotībai” uzticamākie uzņēmēji ir sapratuši, ka Kariņš nav vadītājs, bet drīzāk vadātājs, kurš ved mūs aizvien dziļāk purvā. Kaut kas jādara.

Šī nav viegla situācija arī pašai “Vienotībai”. Uzņēmēji ir pateikuši, ka CFLA vadībai ir jāiet, bet viņi visi ir valsts ierēdņi ar stingriem darba līgumiem, kuros nedarīšana nav pamats atlaišanai. Atlaist var tikai par kaut kādiem pārkāpumiem, par nodarījumiem, bet ja nekas netiek darīts, ja burtiski tiek ievēroti visi šie noteikumu labojumu simti, tad birokrāts ir neaizskarams.

Šī uzņēmēju vēstule ir ārkārtīgi nopietns signāls pirmām kārtām jau “Vienotībai”. Skaidrs, ka Kariņš šo vēstuli ignorēs, jo nekas cits viņam neatliek. Kariņš nemainīsies. Vecu koku neiztaisnosi. Viņš pat gribēdams savu darba stilu mainīt nevar.

Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl ļoti ilgs laiks, un kļūst arvien labāk redzams, ka Kariņš velk uz leju ne tikai visu valsti, bet arī savu partiju. “Vienotībai” nopietni jādomā par personāliju pārbīdēm. Tas nāktu par labu visiem. Arī pašam Kariņam.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā