Pret latviešu skolotājiem tiek organizēta vajāšanas kampaņa

Djeri atsaucas uz kādu gadījumu, kurā it kā bērnudārza audzinātāja esot bārusies uz kādu piecus gadus vecu meitenīti, kura esot sarunājusies ar citu bērnu krievu valodā. Viņa it kā draudējusi bērnu par sodu ielikt kaktā (?), ja vēlreiz dzirdēšot viņu runājam krieviski. Tā kā nekas konkrēts netiek nosaukts, jālieto šī konstrukcija - it kā, jo nevar saprast, vai šis gadījums ir īsts vai sagudrots bēdīgi slavenā “Kustības “Par!”” valdes locekļa (!) Mika Celmiņa stilā. Pēdējais bieži veido un izvieto sociālajos tīklos sagudrotus stāstiņus bez jebkādas konkrētas piesaistes laikam un vietai, kuros Latvijas iedzīvotāji attēloti kā rasisti, homofobi vai seksisti.

Neatkarīgi no tā, vai Djeri aprakstītais gadījums ir bijis reāls, pilnībā izfantazēts vai tikai nedaudz piepušķots, ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas Krievu savienības politiķiem pāreja uz latviešu apmācības valodu būs galvenā degviela viņu politiskajam dzinējam tuvāko gadu laikā. Viņi izmantos visas iespējamās metodes, lai degvielas tvertne nekad nepaliktu tukša.

Ieskaitot jau pieminēto Celmiņa metodi, kad it kā kliedzoši gadījumi tiek sagudroti vai smagi sagrozīti, lai tikai varētu uzkurināt emocionālu pretreakciju. Arī šajā videouzrunā Djeri nekautrējas izmantot emocionālas intonācijas, lai klausītājos izsauktu niknumu: “Tiktāl esam nodzīvojušies, ka kompleksu mākti pedagogi liedz mūsu bērniem runāt dzimtajā valodā.”

Visos līmeņos jāsaprot, ka iecerētā pāreja uz latviešu apmācību valodu nebūs viegla. Krievu nacionālisti to dažādos veidos centīsies torpedēt. Ar to jārēķinās. Pasaules vēsturiskā pieredze liecina, ka līdzīgos gadījumos (kad kāda iedzīvotāju grupa jāpiespiež mainīt ierasto praksi) jebkurš valsts varas vājums un šķietamas “brīvprātības” uzturēšana rada tikai lielāku haosu, nenoteiktību un paaugstina potenciālo konfliktu iespējamību.

Arī pedagogi ir tikai cilvēki. Stiprāki un vājāki. Tiklīdz skolēni sajūt, ka skolotājs “padodas”, netur stāju, tā, ne mirkli nevilcinoties, sāk viņu pakļaut savām vēlmēm un iegribām. Diemžēl to pašu var teikt par ierēdņiem. Ne velti Djeri saka: uz katru jāatrod juridiski “apkalts” vecāks, kurš “nevainojamā latviešu valodā” saglabās “jūsu bērna tiesības runāt tajā valodā, kurā viņam ērtāk”.

Tā kā arī pati Djeri ir pietiekami “apkalta”, viņa iestarpina vārdu “starpbrīdī” un formāli it kā vēršas pret liegumiem runāt krieviski ārpus mācību procesa, taču viss viņas uzrunas patoss ir vērsts pret pāreju uz latviešu apmācības valodu kā tādu. Tas ir šīs partijas elektorālais pamats, lai ko viņi paši teiktu. Vismaz tā es to redzu.

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka no šā gada 1. septembra pirmsskolas vecuma bērnu iestādēs ir izbeigts dalījums latviešu un krievu grupās. Visa apmācība notiek tikai latviešu valodā. Praksē gan notiek visādi. Rīgā un citur, kur ir salīdzinoši liels bērnu īpatsvars, kuru ģimenēs latviešu valodā nerunā, kur tradicionāli ir gan latviešu/krievu bērnudārzi vai vismaz atsevišķas grupas, situācija bieži vien ir tāda, ka bērni tiek sadalīti grupās pēc dzimtās valodas neoficiāli. Visbiežāk tas nozīmē, ka bērni tiek dalīti pēc uzvārdiem, kas rada dažādus pārpratumus.

Jebkurā gadījumā tuvākajos gados skolu un bērnudārzu sektors būs īpaši jutīgajā zonā. Djeri iezīmē ceļu, kādā veidā šo jutīgumu atsevišķi politiskie spēki varētu politiski kapitalizēt. Sūdzieties, izdariet spiedienu, izmantojiet katru normatīvajos aktos ierakstīto juridisko “caurumu” (jābūt “apkaltiem”, “nevainojamā latviešu valodā”), lai tikai torpedētu normālu mācību procesu un mierīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Jāatzīmē, ka arī daudzu etnisko krievu skatījumā tas bija jāizdara jau sen.

Skaidrs, ka Djeri nodarbojas ar situācijas politisku izmantošanu savās interesēs un viņas vāji slēptā vecāku kūdīšana - Klausieties, krievu vecāki! Jums jābūt drosmīgiem, “apkaltiem” un tamlīdzīgi - ir pelnījusi tādu pašu politisku izvērtējumu. Partijai ar šādu pozīciju nav vietas varā. Tā ir marginalizējama un jātur pēc iespējas tālākā opozīcijā.

Ja skatāmies uz jautājumu tīri no mācību procesa aspekta, tad tas ietver gan mācību stundas, gan ārpusklases nodarbības, gan audzināšanas procesu, kurš nav atrauts no mācību priekšmetiem. Pāreja uz vienotu skolu sistēmu nozīmē, ka visi procesi skolā notiek latviešu valodā. Protams, realitātē tas uzreiz tā nenotiks, jo skolēni runās krieviski, īpaši savā saziņā. Par to diez vai kādi pedagogi kādu kaunina, bar, kā to gribētos redzēt Djeri un viņas politiskajiem domubiedriem.

Lūk, raksturīga vēstule “Neatkarīgajai” no kādas pedagoģes: “Kā skolotāja, kas strādā mazākumtautību skolā, es uztveru šo politiķes aicinājumu kā vēršanos pret skolotājiem, kuri strādā šajās skolās un arī bērnudārzos. Tas ir naidīgs aicinājums - vērsties ar sūdzībām pret skolotājiem, kuri pilda valsts uzdevumu un kuri jau tagad ir pārstrādājušies, lai izpildītu visus IZM, IKVD RD un citu iestāžu uzdevumus. Tieši skolotāji ikdienā saskaras ar bērniem un katru dienu strādā stresa pilnos apstākļos, ko rada ne tikai prokremliskā propaganda (piemēram, pēdējā laikā ir pilns “Tiktok” ar to, ka Latvijas drīz nebūs un latviešu valoda nav jāmācās), bet arī šādi politiķu aicinājumi vērsties pret skolotājiem.”

Ko lai uz to saka? Vēlreiz un vēlreiz jāatkārto tas, ko esmu teicis ne reizi vien. Vienīgi stingra un nelokāma valsts stāja visos līmeņos ir garantija tam, ka valstī arī ģeopolitiskās turbulences apstākļos saglabājas miers un kārtība. Tikai stingri turot vadības sviru, pilots spēj sekmīgi nosēdināt lidmašīnu stiprā vējā.

Šī aksioma ik dienu jāatgādina mūsu valsts vadītājiem, no kuriem daži savā ļerpatībā aizgājuši jau tiktāl, ka sākuši apšaubīt pašu valdības pieņemto Nacionālās drošības koncepciju. Tas jau velk uz nodevības pusi. Uz vietu blakus Djeri un viņai līdzīgiem politikāņiem.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā