Komentāri: Galvenā problēma: kur nodarbināt intelektuāli mazspējīgos birokrātus?

Komentē 11

Jā nu, manuprāt nav jau te nekādi joki. Ko agrāk mācīja skolās? Agrāk skolās mācīja gudrības. Ko tagad māca skolās? Kopš kāda laika skolās sāka mācīt ne tikai gudrības bet arī gudrības izrādīt. Un tad nu aiziet, kam ir un kas māk, un arī kam nav bet kas arī māk izrādīt ka ir. Tā ka diez vai nu birokrātijas apakšējie slāņi būs tie mazspējīgie. Var izrādīties tā ka tie mazspējīgie ir taisni tie augšējie birokrātijas slāņi. Tagad nav jābūt gudram bet gan jāmāk skaisti runāt, sevi attiecīgi parādīt un bezgalīgi tukši muldēt pie jebkuras vajdzības un iespējas. Vai tad tagad kāds gudros meklē? Tagad neviens nevienu nemeklē. Tagad visi paši laužas. Un kā zināms, pasaule mīl līdzsvaru. Kas gudrs tas nespēj tā lauzties, kas gudrībā nav padevies tas toties atkal itin labi laužas pa karjeras ceļiem un neceļiem. Tā ka, varbūt ka problēma kur nodarbināt mazspējīgos birokrātus nemaz nav patiesā problēma. Patiesā problēma ir kur nodarbināt spējīgos birokrātus.

5.februāris Atbildēt

Gudrības skolās nav mācījuši nekad. Skolu sistēmu vēsturiski radījuši aristokrāti, lai izdalītos no vienkāršas tautas un varētu savā starpā socializēties no autiņu vecuma. Piemēram spilgts piemērs Ītonas privā6skola. Ļoti dārga un absolūti bezjēdzīga, jo māca latīnu valodu, paukošanos utml blēņas. Toties to pabeidz nākošie premjeri un baņķieri. Tas viss saprotams zemēs ar uzkrātu kapitālu, bet priekš kam tas mums vajadzīgs?

6.februāris Atbildēt
IMIK > dassboards

Protams, [ intelektuāla mazspēja + līderības kursi] mūsdienu birokrātijai ir pats labums. Cik atceros tad pavisam nesen atpakaļ Latvijā šādam komplektam bija pat visai valstiska pieeja. Tā teikt ja nemaldos, intelektuāli maz spējīgajiem valsts uzsauca līderības kursus. Bet tā, tīri filozofiski, no līderības kursiem kāds sausais atlikums? Personiski kursantiem jā, (+), bet kopējam labumam, sabiedrībai, valstij? Kopējam labumam no tā tikai (-), un nāk tas (-) ar ne jau no Dieva vārda bet gan pavisam no citas puses.

Tam ka arī padomju skolas būtu bijušas aristokrātiskas gan grūti piekrist.

6.februāris Atbildēt

Kāpēc autors nepiemin vēlvienu variantu - paaugstināt prasības augstskolās un budžeta vietas atvēlēt tikai ekonomiski pamatotajās nozarēs?

5.februāris Atbildēt

Tas būtu loģisks problēmas risinājums, bet lieta tāda, ka vairums cilvēku, tai skaitā bērni orientēti uz nekā nedarīšanu dzīves garumā.

6.februāris Atbildēt

Proti paskaties kādi ir rezultāti bērniem ekzaktajos priekšmetos - fizikā, matemātikā un cik lieli konkursi lai mācītos kaut ko noderīgu, piemēram, mehatroniku.

6.februāris Atbildēt

Ierēdņu armija ir galvenais elektorāts t.s. partijām. Partiju labklājība un tikt ievēlētai saeimā atkarīga no elektorāta - birokrātu armijas un otrādi. Ja tauta ignorē saeimas vēlēšanas , tad birokrāti nekad . Vēl viena parazītu šķira ir valdes un padomes ,kas ir visūr ,pat šindreru kantorim. Agrāk to vietā bija direktors , galvenais inženieris un grāmatvedis , kas par visu atbildēja .

5.februāris Atbildēt

Gribas teikt - sedies, Ben, divi! Birokratiju rada Saeima, pienemot nevajadzigus, stulbus likumus, un MK, pienemot MK noteikumus, kurus pieprasa izdotie likumi. isa birikratija rodas no pieejas, ka viss mums janoregule ar normativajiem aktiem - jo vara zina labak ka cilveks. Neticiba cilvekam, uzskatot vinus par debiiliem, viss ir jasaskano ar tiem, kas varas strukturas ( valsts vai pasvaldibu).Kucinska ideja aplama saknee, javeido komisija, kas nezeeliigi revidetu pienemtos likumus, tiem pakartotos MK noteikumus, un to vien daritu, ka tos atceltu. Nestrada garumzimes, kaut ko esmu te saspaidijis.

5.februāris Atbildēt

Piekrītu ! Viens birokrātijas jaunākais piemērs - Stambulas konvencija.

5.februāris Atbildēt

Nu bet, kāpēc Saeima cenšas visu regulēt?

Tikai tāpēc ka uz Saeimu visi lauztin laužas, un izlauzties līdz tai kā likums var tikai tie intelektuāli mazspējīgākie. Kā saka, gudrs cilvēks jau neies uz tām cīņām stikla burkā īpaši lauzties. Izlauzušies mazspējīgie par instrukciju, standartu un kontroles nepieciešamību vienkārši spriež pēc sevis. Sak nu nebūs taču tā ka kāds kaut ko var izdarīt arī izejot no zināšanām un saprašanas, ja tie kas ar raušanos ir izrāvušies priekšgalā, tātad skaitās kā paši gudrākie, tā, bez instrukcijas un kontroles neko nespēj. Nebūs taču tā ka tie gudrākie nemaz nav tie gudrākie. Nemaz nevar to pieļaut.

Vaina slēpjas kur?

Vaina slēpjas, kā jau minēju, jau skolās. Skolas vairs nav mācību iestādes bet gan no skolēniem morāli taisa izrādīšanās meistarus un karjeristus. Skolās skolotāji bojā bērnus ar to ko dzīvē cilvēkus pats Velns bojā, kā pats lielākais izrādīšanās meistars kas, būdams asinskārs vilks, sabiedrībai arvien sekmīgi atrādās jēra ādā.

5.februāris Atbildēt

birokrātija mani tā ne īpaši, bet augstas pievienotās vērtības produktus nepērku, drīz vairs nevarēšu neko nopirkt par savu pensiju. Evika man ļoti nepatīk, labi, ka Hosamam, pat par zāļu ažiotāžu neiebāza rokas tur, kur kājas aug. Pārējie no priekšniecības - vieni nelieši. Diez kādi papīri jākārto, lai dabūtu pārtikas paku, tuvumā nakā nav, nebūs pareizi ja braukšu pēc pārtikas pakas ar auto.

6.februāris Atbildēt