Sabiedriskā tirgus regulēšanas pieredze nosaka, ka nodokļi nedrīkst pārsniegt 37% uz ražoto produkciju ( pie mums ir 92,2%) , jo tad pazūd tirgus.
Ja banka dod kredītu ar 16% gadā tad tas ir uzņēmuma bankrota slieksnis! To pierāda latvijas bankas redīti ar 140% gadā un nemitīgs komercbanku bankrots!!!
Es pieņemu ka 92% Jūs domājāt, ka samaksājot 100 eiro algā darbiniekam uz rokas neto, uzņēmumam no klienta par preci jāpaņem par 92% lielāka summa jeb 192 eiro, lai samaksātu visus LV noteiktos nodokļus? Ja tā, tad pareizi, nodokļos būs tiešām 89-92 eiro jāsamaksā papildus no pārdotās preces vai pakalpojumumiem, ja izmaksas ir tikai darbs bez materiālu izmaksām. Tie ir ļoti lieli darbaspēka nodokļi, Latvija ir droši pirmajās 12 valstīs ar vislielāko darbaspēka nodokļu likmi pasaulē. Te ir labs avots ar OECD analīzi un skaistiem grafikiem par darbaspēka nodokli, kuram pārskaitījumos vēl jāpieskaita faktiski UIN 25% (20% likumā ierakstīto likni VID priekšrakstos jādala ar koeficienu 0.8) un PVN 21% no nopelnītā. Šī gala summa Eur 100 plus 92% no tās tiek ierakstīta klienta rēķinos.
Kā iesakām iegūt un sadalīt Latvijas valsts budžetu?
Atjaunot Latvijas valsts iedibināto kārtību, kad saimnieks, uzņēmējs un pagasts pats rūpējās par savu labklājību, tas ir – nodokļus iekasēja uz vietas pašvaldībā, iecirkņos. Atbilstoši Latvijas valsts likumam par Pašvaldībām, tās nedrīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet raudzīties, lai būtu kārtība un visi uzņēmēji maksātu nodokļus. Pašvaldības budžets veidojas no strādājošo Ienākuma nodokļa, tas ir no algas – 30% un uzņēmuma peļņas nodoklis - 15%. Tie ir pašvaldības galvenie budžeta ieņēmumi. Nodokļu sadalījums no pašvaldības: - aprinķim - 30%; Aprinķis no sava ienākuma maksā valdībai - 70%. Valdība vēl papildus saņem no muitas un akcīzes nodokļa procentus. Uzņēmēji, attīsta ražošanu, peļņa aiziet ražošanas attīstībai un veicināšanai. Pagasts un tā vadība ieintresēt veicināt ražošanas attīstībā.
Latvijas Budžeta sadalījums pa nozarēm un ministrijām varētu būt sekojošs:
1. Labklājības, veselības pabalsta un pensija 4,0 40,0%
2. Kara aizsardzības 1,2 12,0%
3. Iekšlietu 0,2 2,0%
4. Ārlietu 0, 2 2,0%
5. Rūpniecības, enerģētikas, tirdzniecības un finanšu 0,16 1,6%
6. Izglītības un Zinātne 2,5 25,0% 7. Tieslietu 0,2 2,0% 8. Zemkopības 0,3 3,0% 9. Satiksmes 0,64 6,4% 10. MK komitejas ( Celtniecības, tehniskā un darba) 0,2 2,0% 11. Vispārējā Finanšu saimniecība ( Saeima, Valsts kontrole.) 0,2 2,0% 12. Sevišķi, neparedzētie. 0,2 2,0%. Kopā: 10,00 100,0%
Tā visa ir tukša runāšana. Kamēr pie varas gadiem atrodas vieni un tie paši cilvēki (piemēram, tas pats Ašaradens), tikmēr nekas būtisks nemainīsies ne nodokļu sistēmā ne Latvijā kopumā. Latvija šobrīd atrodas līdzīgā situācijā kā PSRS pirms izbeigšanās- nenormāla stagnācija ar tendenci uz lejupslīdi. Ir acīmredzams, ka tā saucamajai "politiskajai elitei", nav kapacitātes valsts attīstīšanai. Diemžēl, valdošajai koalīcijai nav pat īstas alternatīvas, līdz ar to varam sevi apsveikt ar mūžīgo atpalicību un nabadzību Eiropas līmenī :(((((((
Nodokļu sistēma Latvijā ir galīgi greiza. Piemēram, ņemsim sociālo nodokli. Protams pensijai nauda ir jākrāj, bet jaunietim, kas sāk darba gaitas pateikt, lai krāj naudu pensijai, kas būs pēc 40gadiem ir nenopietni. Jauniem cilvēkiem ir tik daudz dažādas vajadzības, ka nav vērts uzskaitīt. Tātad sociālo nodokli jauniešiem jāsamazina. Pirmspensijas vecumā sociālo nodokli var palielināt. Mums jau deputāti ir cienījamā vecumā, tapēc jau domā par sev līdzīgajiem.
Viena lieta ir nodokļu lielums, bet otra ir sapiņķerētie un samudžinātie normatīvie akti, kas regulē grāmatvedības (nodokļu) uzskaiti, lai to kontrolētu ir nepieciešams nemitīgi palielināt ierēdņu armiju un grāmatvežu skaitu uzņēmumos. Nodokļu un grāmatvedības uzskaites vienkāršošana arī varētu būt spēcīgs uzņēmējdarbības veicināšanas aspekts. Bet...par šo aspektu vispār netiek nopietni runāts.
Komentē 9
Sabiedriskā tirgus regulēšanas pieredze nosaka, ka nodokļi nedrīkst pārsniegt 37% uz ražoto produkciju ( pie mums ir 92,2%) , jo tad pazūd tirgus.
Ja banka dod kredītu ar 16% gadā tad tas ir uzņēmuma bankrota slieksnis! To pierāda latvijas bankas redīti ar 140% gadā un nemitīgs komercbanku bankrots!!!
Es pieņemu ka 92% Jūs domājāt, ka samaksājot 100 eiro algā darbiniekam uz rokas neto, uzņēmumam no klienta par preci jāpaņem par 92% lielāka summa jeb 192 eiro, lai samaksātu visus LV noteiktos nodokļus? Ja tā, tad pareizi, nodokļos būs tiešām 89-92 eiro jāsamaksā papildus no pārdotās preces vai pakalpojumumiem, ja izmaksas ir tikai darbs bez materiālu izmaksām. Tie ir ļoti lieli darbaspēka nodokļi, Latvija ir droši pirmajās 12 valstīs ar vislielāko darbaspēka nodokļu likmi pasaulē. Te ir labs avots ar OECD analīzi un skaistiem grafikiem par darbaspēka nodokli, kuram pārskaitījumos vēl jāpieskaita faktiski UIN 25% (20% likumā ierakstīto likni VID priekšrakstos jādala ar koeficienu 0.8) un PVN 21% no nopelnītā. Šī gala summa Eur 100 plus 92% no tās tiek ierakstīta klienta rēķinos.
www.oecd.org/tax/tax-polic...s-brochure.pdf
Doktora Kārļa Ulmaņa valdības prognoze bija, bet nepaspēja īstenot, jo atnāca "mirotvorci", bet īstenoja Ludvigs Erhards Rietumvācijā.
Dr. Kārlis Ulmanis teica, ka strādniekam zemniekam jāsaņem par padarīto tik., cik tas maksā !
L. Erhards rakstīja ka par darbu jāsaņem 100% par padarīto darbu, jo preteja gadījumā nebūs tirgus!
Ko tad Izdarīja L. Erhards būdams Rietumvācijas ministrs, vēlāk kanclers".
Ieteica Valsts budžeta veidošanai, noteikt nodokli 30% no algas un uzņēmējs maksā 15% no peļņas!
Kā iesakām iegūt un sadalīt Latvijas valsts budžetu?
Atjaunot Latvijas valsts iedibināto kārtību, kad saimnieks, uzņēmējs un pagasts pats rūpējās par savu labklājību, tas ir – nodokļus iekasēja uz vietas pašvaldībā, iecirkņos. Atbilstoši Latvijas valsts likumam par Pašvaldībām, tās nedrīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet raudzīties, lai būtu kārtība un visi uzņēmēji maksātu nodokļus. Pašvaldības budžets veidojas no strādājošo Ienākuma nodokļa, tas ir no algas – 30% un uzņēmuma peļņas nodoklis - 15%. Tie ir pašvaldības galvenie budžeta ieņēmumi. Nodokļu sadalījums no pašvaldības: - aprinķim - 30%; Aprinķis no sava ienākuma maksā valdībai - 70%. Valdība vēl papildus saņem no muitas un akcīzes nodokļa procentus. Uzņēmēji, attīsta ražošanu, peļņa aiziet ražošanas attīstībai un veicināšanai. Pagasts un tā vadība ieintresēt veicināt ražošanas attīstībā.
Latvijas Budžeta sadalījums pa nozarēm un ministrijām varētu būt sekojošs:
1. Labklājības, veselības pabalsta un pensija 4,0 40,0%
2. Kara aizsardzības 1,2 12,0%
3. Iekšlietu 0,2 2,0%
4. Ārlietu 0, 2 2,0%
5. Rūpniecības, enerģētikas, tirdzniecības un finanšu 0,16 1,6%
6. Izglītības un Zinātne 2,5 25,0% 7. Tieslietu 0,2 2,0% 8. Zemkopības 0,3 3,0% 9. Satiksmes 0,64 6,4% 10. MK komitejas ( Celtniecības, tehniskā un darba) 0,2 2,0% 11. Vispārējā Finanšu saimniecība ( Saeima, Valsts kontrole.) 0,2 2,0% 12. Sevišķi, neparedzētie. 0,2 2,0%. Kopā: 10,00 100,0%
Lai labāk dzīvotu, ir vairāk jāražo preces!!!
Lai sakārtot tautsaimniecību, ir jāatsakās no LPSR iekārtas un jāsakārto naudas lietas!!!
Jāsamazina ierēdņu skaits 16 reizes!
Tā visa ir tukša runāšana. Kamēr pie varas gadiem atrodas vieni un tie paši cilvēki (piemēram, tas pats Ašaradens), tikmēr nekas būtisks nemainīsies ne nodokļu sistēmā ne Latvijā kopumā. Latvija šobrīd atrodas līdzīgā situācijā kā PSRS pirms izbeigšanās- nenormāla stagnācija ar tendenci uz lejupslīdi. Ir acīmredzams, ka tā saucamajai "politiskajai elitei", nav kapacitātes valsts attīstīšanai. Diemžēl, valdošajai koalīcijai nav pat īstas alternatīvas, līdz ar to varam sevi apsveikt ar mūžīgo atpalicību un nabadzību Eiropas līmenī :(((((((
Nodokļu sistēma Latvijā ir galīgi greiza. Piemēram, ņemsim sociālo nodokli. Protams pensijai nauda ir jākrāj, bet jaunietim, kas sāk darba gaitas pateikt, lai krāj naudu pensijai, kas būs pēc 40gadiem ir nenopietni. Jauniem cilvēkiem ir tik daudz dažādas vajadzības, ka nav vērts uzskaitīt. Tātad sociālo nodokli jauniešiem jāsamazina. Pirmspensijas vecumā sociālo nodokli var palielināt. Mums jau deputāti ir cienījamā vecumā, tapēc jau domā par sev līdzīgajiem.
Iesaku praktiskai lietošanai politiķu (un ne tikai) solījumu izpildes varbūtības skalu kā aritmētisko progresiju :
1.Tā notika, ka ... - izpildes varbūtība ÷ 100,000 % (jācer)
2.Es esmu pārrliecināts, ka ... - -”- ÷ 50,000 %
3.Es zinu, ka ... - -”- ÷ 12,500 %
4.Es ceru, ka - -”- ÷ 6,250 %
5.Es grētu cerēt, ka - -”- ÷ 3,125 %
Ar jau politiskām amatpersonām varētu būt nedaudz labāk, jo lai gan nekāda praktiski, bet tomēr atbildība. Tomēr arī pat tad 'es gribētu cerēt, ka ?'
Viena lieta ir nodokļu lielums, bet otra ir sapiņķerētie un samudžinātie normatīvie akti, kas regulē grāmatvedības (nodokļu) uzskaiti, lai to kontrolētu ir nepieciešams nemitīgi palielināt ierēdņu armiju un grāmatvežu skaitu uzņēmumos. Nodokļu un grāmatvedības uzskaites vienkāršošana arī varētu būt spēcīgs uzņēmējdarbības veicināšanas aspekts. Bet...par šo aspektu vispār netiek nopietni runāts.