“Anna Platpīre (līdz šim strādājusi tikai no valsts budžeta finansētos medijos) atļāvās norādīt prezidentam, ka viņam jau nu labāk būtu bijis paklusēt: “Piekrītu, ka prezidents varēja izmantot iespēju paklusēt. Par visu viņam nav vienmēr bijis viedoklis, bet te par medija darbu, par konkrēta autora darbu bija. Žēl, ka viņš deva zaļo gaismu šļurai, draudiem utt.”
Manā skatījumā šādi Vienotības pakalpiņi ir tikpat nožēlojami kā Pavlova sunīši, tikai no mums nodokļu maksātājiem ar kariņu un levitu palīdzību nozagtā nauda liek viņiem riet elektrības vietā. Viņi zemapziņā apzinās, ka ir varas korumpēti un nožēlojami atkarīgi, un slepus pārdzīvo to, ka degradē Latvijas kādreiz tik spēcīgo žurnālistikas tradīciju. Savu nepilnvērtības sajūtu šādi pērkamie mēdiju subjekti kompensē savā prātā ar slimīgu pašapziņu un pārākuma sludināšanu pār citiem. Šādām te pārstāvēm, kuras citētas, es ieteiktu aiziet pie psihoterapeita. Šīs dāmītes iedomas par sevi kā pārāku par visiem citiem cilvēkiem valstī var izārstēt.
" Paldies " visiem, kuri >30 gadus nesavtīgi strādāja valsts (18. novembra republikas) atjaunošanai (sk. Sanita Upleja: Mēs neceļam jaunu valsti / LA, 24.01.2018.), kā rezultātā radīts "pašiznīcināšanās mehānisms" (A.Hermanis) un "kropla sistēma" (B.Latkovskis). Vainīgie zināmi, viņu nedarbus un pašus personāžus Latkovska kungs spilgti aprakstījis, jo pats jūtās "balts un pūkains".
Sanita ir viens no retajiem cilvēkiem varas struktūrās, kas izraisa cieņu. Problēma jau mav tikai sabiedriskajos mēdijos, bet arī "neatkarīgajos tiesnešos", policistos ar "krievu karodziņu sirdī", dažādu škiru "demokrātos" un "progresistos".
Viena cilvēka nomaiņa neko nedos. Mediji tikai kļūs vēl paklausīgāki un vēl melīgāki. Latvijā šobrīd nav neviena lielā masu medija, kurš nesekotu principam - "Par to rakstīt nedrīkst, to cilvēku aiztikt nedrīkst". Joprojām ir "svētie", kurus drīkst tikai slavināt un ir notikumi par kuriem žurnālistiem rakstīt ir kategoriski aizliegts.
Uz manām vēstulēm vienkārši neatbild. Es gan visas savas atmiņas esmu publicējis trijās savās izdotajās grāmatās, bet masu mediji par šīm grāmatām klusē un daži žurnālisti pat atklāti atzīst, ka neko tādu lielie masu mediji publicēt nedrīkst. Neskatoties pat uz to, ka vācu valodas vidē par šiem tematiem ir apmēram 3 miljoni publikācijas.
Cūku skandāls bija izcili laba dāvana Krievijas propagandistiem un viņi to nekavējoties izmantoja! Mūsu sabiedrisko mediju vadība parādīja lielisku tuvredzību un Krievijas neizpratni.
Drūmi! Grūti saprast, kas notiek ar cilvēkiem! Kā viņi domā, kā viņi strādā? Kā trako mājā! Piecgadīgu bērnu zīmējumi tiek pasniegti par mākslu, par šādu zīmējumu publicēšanu tiek maksāta nauda, atbildīgie vālē muļķus...jā, drūmi! Sabiedrība degradējas milzīgā ātrumā! Priecīga ziņa - ar Krievijā tas pats - sabiedrība, jaunā paaudze kļūst arvien stulbāka, tieši šī paaudze sagraus Krieviju.
Nodokļu maksāti miljoni aiziet t.s. medijiem kā uzraugiem pār presi, radio, televīziju… Pateikšu tikai vienu – pirmsokupācijas Latvijā valstiski organizēta uzraudzība pār presi utt vispār nebija, bet avīzes, žurnāli, radio lieliski pašorganizējās un pastāvēja...
Uzrakstiet par notikušo 1934.g.15. maijā, kad Saeimas un dermokrātijas aizstāvēšanai necēlās neviens no organizētās sistēmas veidotāju leģiona. Visi lieliski pašorganizējās un nomainīja "kažokus". Vai pašlaik liberāļi-progresisti kā Upleja arī nesāks mainīties un mainīt "kažociņus". Process sācies, jo vairs viennozīmīgi nelamā pat K.Ulmani (sk. - Ulmaņlaiki - demokrātijas iznīcināšana vai atbrīvošanās no nespējīgas valsts iekārtas?)
Te jau sen vairs neviens ne par ko neceļas un necelsies, jo nav jau vairs nekādas skaidrības vai tas par ko būtu jāceļas vispār ir tas par ko būtu jāceļas.
Tā teikt, domā ka sieviete bet izrādās ka genders, vai kaut kā tā.
Komentē 12
Respekts Latkovska kungam par šo citātu:
“Anna Platpīre (līdz šim strādājusi tikai no valsts budžeta finansētos medijos) atļāvās norādīt prezidentam, ka viņam jau nu labāk būtu bijis paklusēt: “Piekrītu, ka prezidents varēja izmantot iespēju paklusēt. Par visu viņam nav vienmēr bijis viedoklis, bet te par medija darbu, par konkrēta autora darbu bija. Žēl, ka viņš deva zaļo gaismu šļurai, draudiem utt.”
Manā skatījumā šādi Vienotības pakalpiņi ir tikpat nožēlojami kā Pavlova sunīši, tikai no mums nodokļu maksātājiem ar kariņu un levitu palīdzību nozagtā nauda liek viņiem riet elektrības vietā. Viņi zemapziņā apzinās, ka ir varas korumpēti un nožēlojami atkarīgi, un slepus pārdzīvo to, ka degradē Latvijas kādreiz tik spēcīgo žurnālistikas tradīciju. Savu nepilnvērtības sajūtu šādi pērkamie mēdiju subjekti kompensē savā prātā ar slimīgu pašapziņu un pārākuma sludināšanu pār citiem. Šādām te pārstāvēm, kuras citētas, es ieteiktu aiziet pie psihoterapeita. Šīs dāmītes iedomas par sevi kā pārāku par visiem citiem cilvēkiem valstī var izārstēt.
" Paldies " visiem, kuri >30 gadus nesavtīgi strādāja valsts (18. novembra republikas) atjaunošanai (sk. Sanita Upleja: Mēs neceļam jaunu valsti / LA, 24.01.2018.), kā rezultātā radīts "pašiznīcināšanās mehānisms" (A.Hermanis) un "kropla sistēma" (B.Latkovskis). Vainīgie zināmi, viņu nedarbus un pašus personāžus Latkovska kungs spilgti aprakstījis, jo pats jūtās "balts un pūkains".
Sanita ir viens no retajiem cilvēkiem varas struktūrās, kas izraisa cieņu. Problēma jau mav tikai sabiedriskajos mēdijos, bet arī "neatkarīgajos tiesnešos", policistos ar "krievu karodziņu sirdī", dažādu škiru "demokrātos" un "progresistos".
Viena cilvēka nomaiņa neko nedos. Mediji tikai kļūs vēl paklausīgāki un vēl melīgāki. Latvijā šobrīd nav neviena lielā masu medija, kurš nesekotu principam - "Par to rakstīt nedrīkst, to cilvēku aiztikt nedrīkst". Joprojām ir "svētie", kurus drīkst tikai slavināt un ir notikumi par kuriem žurnālistiem rakstīt ir kategoriski aizliegts.
Jums kāds kaut kur, kaut joprojām aizliedz?
Uz manām vēstulēm vienkārši neatbild. Es gan visas savas atmiņas esmu publicējis trijās savās izdotajās grāmatās, bet masu mediji par šīm grāmatām klusē un daži žurnālisti pat atklāti atzīst, ka neko tādu lielie masu mediji publicēt nedrīkst. Neskatoties pat uz to, ka vācu valodas vidē par šiem tematiem ir apmēram 3 miljoni publikācijas.
Jā, nu, Cūkmenu kustībai baigais trieciens. Izrādās ka visu varenais Cūkmens nemaz nav tik visu varens kā daži laikam bija iedomājušies.
Cūku skandāls bija izcili laba dāvana Krievijas propagandistiem un viņi to nekavējoties izmantoja! Mūsu sabiedrisko mediju vadība parādīja lielisku tuvredzību un Krievijas neizpratni.
Drūmi! Grūti saprast, kas notiek ar cilvēkiem! Kā viņi domā, kā viņi strādā? Kā trako mājā! Piecgadīgu bērnu zīmējumi tiek pasniegti par mākslu, par šādu zīmējumu publicēšanu tiek maksāta nauda, atbildīgie vālē muļķus...jā, drūmi! Sabiedrība degradējas milzīgā ātrumā! Priecīga ziņa - ar Krievijā tas pats - sabiedrība, jaunā paaudze kļūst arvien stulbāka, tieši šī paaudze sagraus Krieviju.
Nodokļu maksāti miljoni aiziet t.s. medijiem kā uzraugiem pār presi, radio, televīziju… Pateikšu tikai vienu – pirmsokupācijas Latvijā valstiski organizēta uzraudzība pār presi utt vispār nebija, bet avīzes, žurnāli, radio lieliski pašorganizējās un pastāvēja...
Uzrakstiet par notikušo 1934.g.15. maijā, kad Saeimas un dermokrātijas aizstāvēšanai necēlās neviens no organizētās sistēmas veidotāju leģiona. Visi lieliski pašorganizējās un nomainīja "kažokus". Vai pašlaik liberāļi-progresisti kā Upleja arī nesāks mainīties un mainīt "kažociņus". Process sācies, jo vairs viennozīmīgi nelamā pat K.Ulmani (sk. - Ulmaņlaiki - demokrātijas iznīcināšana vai atbrīvošanās no nespējīgas valsts iekārtas?)
Te jau sen vairs neviens ne par ko neceļas un necelsies, jo nav jau vairs nekādas skaidrības vai tas par ko būtu jāceļas vispār ir tas par ko būtu jāceļas.
Tā teikt, domā ka sieviete bet izrādās ka genders, vai kaut kā tā.