Ja Latvijā ir kas nemainīgs, tad tie ir mūžīgie skandāli Rīgas domē

Jaunākās politiskās peripetijas, kuras noteiktas apstākļu sakritības gadījumā pat varētu novest pie Ķirša krišanas, saistās ar RD agrākā Satiksmes departamenta, tagad Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītāja Jāņa Vaivoda mēģinājumu dot kukuli 50 000 eiro apmērā tagadējam satiksmes ministra padomniekam, bet vēl nesen RD kolēģim Jānim Meirānam. Visticamāk, abi ir uz “tu”. To, var spriest arī pēc tā, ka šai lietai veltītajā LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” Meirāns Ķirsi vairākkārt uzrunāja vārdā un uz “tu”: “Vilni, tu taču labi saproti, tur ir viss, aizgājis cilvēks (Vaivods)... [pa korupcijas taku cietuma virzienā],” kamēr Ķirsis demonstratīvi atbildēja: “Meirāna kungs...” Ja jau Meirāns Ķirsi sauc vārdā, tad diez vai viņa tuvu padoto Vaivodu RD kafejnīcā uzrunātu: “Vaivoda kungs!”

Šīm sīkajām sadzīviskajām attiecībām ir svarīgi pievērst uzmanību, lai vispār saprastu, kas tur notika. Tā nebija divu iepriekš nepazīstamu (vai mazpazīstamu) amatpersonu stīva tikšanās, kuras laikā viena puse otrai, īpaši uzmanīgi piemeklējot vārdus, liek saprast, ka par zināmu atlīdzību gribētu pretī saņemt kādu sev labvēlīgu lēmumu.

Tā bija divu savstarpēji labi pazīstamu kolēģu tikšanās, kuras laikā viens no viņiem (Vaivods) bija nepareizi novērtējis kolēģa situācijas redzējuma līdzību ar savējo (savu galvu pielicis otra rumpim) un izdarīja it kā pašsaprotamu (no sava skatu punkta) piedāvājumu. Ja jau Vaivods šo piedāvājumu izteica tik brīvi un acīmredzot to vēlāk vairākkārt atkārtoja (citādi KNAB nevarētu iegūt pietiekamus pierādījumus), tad ir skaidrs, ka šāda “lietu kārtošana” viņam nebija sveša. Drīzāk otrādi.

Nesāksim spekulēt par to, vai Ķirša padotais un līdz šim viņa uzkrītoši aizstāvētais Vaivods šādu lietu kārtošanas praksi varēja īstenot bez Ķirša ziņas. Tie jebkurā gadījumā būs tikai tukši pieņēmumi. Esmu jau izteicis savu personisko viedokli šajā sakarā: kā minimums, Ķirsis ar Vaivodu bija klusējošā sapratnē.

Tomēr, izejot no tā, kas līdz šim dzirdēts publiskajā telpā, Ķirsis juridiski ir tīrs. Cits jautājums, vai politiski, jo Vaivods šobrīd jau ir sista kārts, kā to trāpīgi atzīmēja Meirāns: “Tur ir viss. Cilvēks aizgājis.” Neatkarīgi no tiesas rezultātiem viņš jau ir politiski nepieskaramais, no kura jāturas “pa gabalu”. To gan vēl nevar teikt par Ķirsi, kurš arī vienu brīdi jau šķita ja ne nokautēts, tad vismaz nokdaunā.

Trešdienas vakara “KNL?” parādīja, ka Ķirsis ir atguvies un ne par kādu demisiju nedomā. Tā vien izskatās, ka viņam izdosies daudzmaz sausam izlīst no ūdens. Kas par to liecina? Jebkurā diskusijā vai politiskajā kaujā vienas puses vājumu visuzskatāmāk raksturo argumentu “sagudrotība”. Ja kāda puse skaidru, nepārprotamu un neapgāžamu argumentu vietā sāk vilkt ārā un veidot dažādas šaubīgas, faktos un loģikā vāji balstītas konstrukcijas, tad skaidrs - nav viņiem īsti taisnība.

Minētajā raidījumā šāda neskaidra, ne ar kādiem reāliem faktiem nepamatota konstrukcija bija RD “Progresīvo” frakcijas priekšsēdētāja Mārtiņa Kossoviča jaunais stāsts par “kasieri” (Vaivodu). Šis stāsts vispirms parādījās žurnālā “Ir” un tagad ir iekļauts “Progresīvo” PR arsenālā. Zīmīgi, ka bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis tiešraidē tomēr šo jauno PR ieroci nesaņēmās lietot un vārdu “kasieris” pār lūpām nespēja pārdabūt.

Atgādināšu, ka pērn, kad notika Staķa gāšana un “Progresīvo” aiziešana opozīcijā, viens no argumentiem bija pārmetumi Vaivoda vadītajam Satiksmes departamentam. Arī toreiz Vaivods bija uz izmeklēšanas laiku atstādināts no amata, bet toreiz, par spīti patiesi radikālām pārmaiņām RD koalīcijā, vienmēr mutīgais Kossovičs Vaivodu par “kasieri” nesauca. Tad viņš vēl nebija “kasieris”. Tagad Kossovičs stāsta, ka RD “visi” zinājuši, ka Vaivodam esot iesauka “Kasieris”. Teikšu, kā ir. Bija neērti klausīties šo Kossoviča samocīto stāstu. Tik neveikls un nepārliecinošs tas bija. Arī uz raidījuma vadītāja Jāņa Dombura precizējošiem jautājumiem sekoja tādas pašas biklas un nepārliecinošas atbildes ar nodurtu galvu un skatīšanos sānis.

Lai nebūtu pārpratumu. Pat nedomāju Vaivodu mazgāt baltu. Drīzāk otrādi. Taču visi šie emocionāli lādētie stāsti par “kasieri” vairāk met ēnu uz pašu Kossoviču kā bezatbildīgu muldoņu, kuram neko nopietnu labāk neuzticēt, nekā uz Vaivodu.

Tas, ka Vaivoda kukuļošanas skandāls var Ķirsi neskart, lielā mērā izriet no pašas šīs lidostai noderīgo zemju atsavināšanas lietas. Katrā ziņā “KNL?” ne mazākajā mērā neizgaismoja: kas tur skandalozs vai nelikumīgs? Prokuratūras pārstāvja Armīna Reiņa un RD Īpašuma departamenta direktora Vladimira Ozoliņa duelī nepārprotami uzvarēja Ozoliņš. Reinis, demonstrējot birokrātiskās daudzvārdības šedevru (kur vārda “darīt” vietā tiek lietots: “nodrošināt veicamo funkciju nepārtrauktu izpildi atbilstoši normatīvajiem dokumentiem un citiem juridiski saistošiem tiesību aktiem...”), tā arī nespēja paskaidrot, kāpēc lidostas apkaimes zemes pārdošanas darījums atzīts par nelikumīgu. Ozoliņš turpretī pārliecinoši atspēkoja prokuratūras pārmetumus un paskaidroja, kāpēc šī zeme pārdota likumīgi un, galvenais, jēgpilni. Visi pārējie, kuri it kā piekrita prokuratūras viedoklim, Ozoliņam jēgpilni iebilst nespēja.

Situāciju precīzi savā neskaidrībā formulēja bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits: “Lidostas plāni visu laiku ir mainīgi.” Viņam piebalsoja Meirāns: “Tad, kad tika tapināts tas iepriekšējais plāns, bija viena situācija, tagad top jauns māsterplāns 2036. gadam, kur būs pateikts, vai tur kaut ko lidostai vajadzēs.” Uz Dombura repliku: “Bet varbūt nevajadzēs neko,” Meirans piekrītoši atbildēja: “Bet varbūt nevajadzēs neko.” Vispārējais secinājums: šobrīd nevar zināt, vai uz tām strīdīgajām zemēm kaut ko būvēs. Varbūt būvēs, bet varbūt nebūvēs. Tieši tādiem vārdiem. Tikmēr investors jāpadzen ar visām no tā izrietošajām sekām.

Līdz ar to arvien vairāk izskatās, ka vērienīgi iesāktais un skaļi pieteiktais RD korupcijas skandāls beigsies ar kārtējā ierēdnīša, kurš pārvērtējis savus spēkus galvaspilsētas birokrātiskā aparāta nežēlīgajās džungļu spēlēs, karjeras krahu (labākajā gadījumā) vai pasēdēšanu cietumā (sliktākajā).

Tikmēr ķirši, kossoviči un staķi varēs arī turpmāk kā leģendārās Rolanda Kalniņa filmas “Ceplis” galvenais varonis teikt: es biju varens un būšu. Pilnīgi žēl nabaga Vaivoda, ka bija tāds muļķis, ka uz Rīgas džungļu vilkiem paļāvās. Aizmirsa Rīgas politbiznesa seno un negrozāmo pamatprincipu: paņems un uzmetīs.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā