"Attīstībai/Par" un Co atbalsta prāta nabadzību

„Ai, nu nesatraucieties par niekiem. Lai viņš iet! Turpiniet traukties uz saviem nospraustajiem mērķiem – divvalodību, geju laulībām, Rīgas budžeta naudas apgūšanu un Rīgas ielu sačakarēšanu,” tviterlentē raksta Kārlis, sevi nodēvējot par latviešu buržuju un būmeri. Ironiskā replika attiecas uz Rīgas domnieku Māri Mičerevski, kurš ceturtdien paziņoja par izstāšanos no partijas „Latvijas attīstībai”, jo nespēja samierināties ar partijas šaurpolitiskajām intrigām. Uzslava Mārim. Bet atparisti paliek uzticīgi saviem principiem: visos varas līmeņos turpina lienošās divvalodības un citu perversiju ievilkšanu.
09.11.2020. Elita Veidemane
 
©F64

Pagājušajā trešdienā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noraidīja NA, JKP un JV deputātu iesniegtos likuma grozījumus, kas noteiktu, ka no nākamā gada priekšvēlēšanu aģitācija, uz kuru attiecas izdevumu limits, var notikt tikai valsts valodā. Vienkārši runājot, tas bija apzināts balsojums pret latviešu valodu, un „Attīstībai/Par” to maskēja ar daiļvārdiem: „Aizliegums pirms vēlēšanām uzrunāt Latvijas pilsoņus viņu dzimtajās valodās ir pretrunā Satversmē garantētajai izteiksmes brīvībai un Eiropas cilvēktiesību normām. (..) Likuma grozījumu autori maldās, domājot, ka vēlme lasīt aģitācijas materiālus būs tik liela, lai kāds iemācītos latviešu valodu. (..) Turcija neļāva vēlēšanu kampaņā lietot kurdu valodu un pārkāpa Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju, - lēma Eiropas Cilvēktiesību tiesa.”

Nu, ko, manipulācijas ar jēdzieniem un prasti meli - tas viss ir raksturīgi atparistiem, sākot ar Latvijas pilsoņu „dzimtajām valodām”, beidzot ar kurdiem Turcijā. Bet atparistu preses relīžu sacerētājiem ir jābūt īpaši alternatīvi apdāvinātiem, lai apgalvotu, ka diez vai kāds būtu gatavs iemācīties latviešu valodu ar nolūku izlasīt aģitācijas materiālus...

Interesanti, kāpēc kādam no vēlētājiem, kuri, protams, ir LR pilsoņi, vajadzētu „mācīties latviešu valodu”? Ja nemaldos, cilvēkiem, pretendējot uz LR pilsonību, vajadzēja mācēt latviešu valodu - pretējā gadījumā viņiem pilsonība nespīdētu, vai ne? Bet varbūt viņi - bail pat padomāt, - nopirka šo pilsonību?...

Savukārt apgalvojums par Turcijas kurdiem ir tukša muldēšana. Ja atparistu gudrinieki būtu izlasījuši Eiropas cilvēktiesību tiesas (ECT) nolēmumu šajā jautājumā, tad uzzinātu, ka ECT atzina: valstīm ir (ir!) tiesības regulēt valodu lietošanu kandidātiem un citām personām vēlēšanu kampaņas laikā. Savukārt Turcijas gadījumā kurdu valoda bija vienkārši aizliegta, jo politiskajās aprindās tās lietošanu saistīja par separātisma sludināšanu un ierobežoja šo valodu ar valsts konstitūcijas palīdzību, paralēli arī nosakot kriminālsodu par kurdu valodas izmantošanu. Aprakstītajai situācijai gan maz sakara ar priekšvēlēšanu aģitācijas valodu, bet varbūt atparistiem pietika ar puspatiesībām pēc iespējas piparotākā mērcē?...

Melīgo, tendenciozo muldēšanu Saeimas komisijas sēdē atbalstīja un pret latviešu valodu nostājās Regīna Ločmele („Saskaņa”), Dace Bluķe (AP), Artūrs Toms Plešs (AP), Ēriks Pucens (KPV LV) un Karīna Sprūde (KPV LV). Tas, ka „Attīstībai/Par” jau sen balso kopā ar „Saskaņu”, nav nekas jauns, bet nu šai jautrajai kompānijai aktīvi pievienojas arī puspajukušais politpulciņš KPV LV. Kāpēc gan viņiem visiem beidzot nevienoties kopīgā dziesmā, dzemdinot jaunu, varenu politspēku - „Saskaņu 2”? Vērtības taču līdzīgas.

Pasmējāmies, un pietiek. Tie, kuri balsoja pret latviešu valodu, patiesībā iestājās par Latvijas rusifikāciju, par latviešu valodas noniecināšanu, noliekot to uz nevajadzības sliedēm - tieši tāpat kā savulaik to darīja centīgais rusifikators, kompartijas satraps Arvīds Pelše. Arī tagad, kad esam Eiropas Savienībā, ir ne mazums tādu īpatņu, kuri aicina atteikties no nacionālās identitātes (un valoda ir viena no tās sastāvdaļām): savulaik ES Padomes prezidents Hermans van Rompejs pauda, ka nacionālas valstis vairs nav vajadzīgas, uzsverot, ka „mūsdienu nacionālisms bieži vairs nav pozitīva lepnuma sajūta par savu identitāti, bet negatīva citu apspiešana”. Cik „nejauši” viņš sajauca nacionālismu ar šovinismu...

Tieši tādi rompeji, ko Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas līderis Naidžels Farādžs nodēvēja par „labi apmaksātu katastrofu, kas vēlas iznīcināt mūsu nāciju”, acīmredzot diktē darbības, kas jāveic „Saskaņai 2”. Ne velti jau pirms jautājuma skatīšanas komisijas sēdē Saeima saņēma EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Kristofa Kampa vēstuli, kurā viņš aicina nepieņemt minētos grozījumus. Interesanta gan tāda aktivitāte - jautājums tikai komisijā, bet komisārs jau cepas par to, ka mazajiem nabadziņiem - LR pilsoņiem, kuri pilsonību ieguvuši naturalizācija kārtībā, - partiju aģitācijas materiālus nāksies lasīt latviešu valodā. Nez, kurš „nostučīja” komisāram par „lingvistisko nelietību”, kuru grasās realizēt „atpalikušie nacionālisti”?...

Labi, tur komisārs, kam par Latviju maza bēda un tikpat niecīga sajēga, bet pašmāju aktīviste, Saeimas deputāte Regīna Ločmele gaužas, ka valsts budžetā ne šogad, ne nākamgad neesot paredzēts ne cents, lai cilvēki varētu mācīties latviešu valodu. Ak, vai, vai! Zināt, Latvijā ir steriem bezmaksas kursu. Mācieties, atliek vien gribēt! Un cik ilgi vēl nāksies turēt atvērtus šos kursus? Līdz Jēzus otrajai atnākšanai? Savukārt čīkstēt par to, ka, raugi, no visiem Latvijas pilsoņiem nemaz nevarot prasīt latviešu valodas zināšanas, jo daļa no viņiem pilsonību saņēmuši mantojumā no vecvecākiem pirmskara Latvijā, - tas, piedodiet, ir prāta un gara nabadzības spilgts apliecinājums: cik apdalītam ir jābūt, lai, visu mūžu dzīvojot Latvijā, nevarētu iemācīties latviešu valodu? Vai arī - par apdalītiem šie cīnītāji pret latviešu valodu uzskata mūs, valsts valodas aizstāvjus? Ločmelesprāt, tā ir sabiedrības šķelšana - pieprasīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus veidot tikai valsts valodā. Izrādās, tautas priekšstāve, kura savulaik devusi Saeimas deputāta zvērestu, kurā solīts „stiprināt (..) latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu”, uzskata, ka valsts valoda „šķeļ sabiedrību”. Un nevis integrē. Tad kuras, piedodiet, tautas priekšstāve viņa ir?

Jautājums par priekšvēlēšanu aģitācijas valodu, jācer, vēl tiks skatīts Saeimā. Un jācer arī, ka „peldētāji starp viedokļiem” nostāsies latviešu valodas pusē: komisijas sēdē Viktors Valainis (ZZS) balsojumā atturējās, jo esot nepieciešamība „konsultēties ar frakciju”. Pirms tam nebija laika vai kā? Kaut kā gribas sagaidīt staltu nacionālo stāju no nacionālajām partijām. Vai par daudz gribēts?