Sanitas Osipovas loma varavīkšņainās Eiropas izveidē

„Mums mācīja neiecietību. Paaudzēm ilgi. Kā tādus kaujas suņus,” vienā no intervijām (un tās pēdējā laikā mūsu topošā „karaliene” sniegusi gana bieži) izteicās Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Sanita Osipova. Par karalieni viņu dēvē eksaltēti liberālmarksisti, bet par kaujas suņiem un neiecietību man ir īpašs viedoklis.
08.12.2020. Elita Veidemane
 
©F64

Cik simptomātiski: amatpersona, kas kopā ar vairākām citām tādām pašām amatpersonām taisījusi spriedumu, pēc tam arī publiski izteikusies par to, izraisot sabiedrībā vismaz vētru, tomēr starp likumdevēja pārstāvjiem - Saeimas deputātiem - nav atradies neviens (!), kurš vismaz komentētu šo spriedumu un Sanitas Osipovas publiskos izteicienus par to.

Bail? Nepatīkami? Deputāti meklē īstos vārdus un pamatojumus? Vai arī ir cits iemesls, piemēram, visiem - arī it kā konservatīvo uzskatu nesējiem, - jāiekļaujas kopīgajā trendā: liberālmarksisma sludināšanā un spodrināšanā? Tad tas izskaidro ne tikai likumdevēja, bet arī Latvijas juristu saimes draudzīgo klusēšanu.

Atgādināšu lietas būtību. ST sprieda, ka Darba likuma norma, ka tikai bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu (pēc bērna piedzimšanas), neatbilst Satversmei, tāpēc uz šādu atvaļinājumu varot pretendēt arī bērna mātes draudzene, ja viņa ar šo draudzeni veido kopīgu ģimeni. Te nu sākās ST interpretācijas, kas tad īsti ir ģimene. Bet neviens šai tiesai nebija prasījis to darīt, respektīvi, nebija lūdzis interpretēt Satversmi pēc sava sabojātā prāta, nihilistiski uzspiežot cilvēkiem „savu izpratni” par perversijām.

Vēl vairāk. Sabiedriskajā tālrādē biedrene Osipova izklāja savus ne tik miglainos plānus. Gundars Rēders uzdeva jautājumu: „Kas notiek, ja tiek savākti paraksti referendumam, lai grozītu Satversmi, lai definētu vēlreiz, kas ir ģimene, ne tikai laulība?” Tiesnese Osipova atbildēja: „Mēs esam saistīti ar Satversmi, mēs esam saistīti ar Eiropas cilvēktiesībām, ar Eiropas Savienības cilvēktiesībām, un likumdevējs ir ierobežots savās likumdošanas brīvībās, un tauta arī ir tikai likumdevējs.” „Tikai?” ar jautājumu mēģināja iejaukties Rēders. „Arī tautai ir jāievēro Satversme,” tā Osipova.

Toties Osipovai un Satversmes tiesai Satversme nav jāievēro - tā var nojaust. Ne velti liberālmarksisti Osipovu sāk dēvēt par karalieni, tātad - redzot viņu augstāk par visiem likumdevējiem un satversmēm. Taču vismaz pagaidām Osipova arī ir tikai amatpersona, kurai likumā noteiktajā kārtībā ir jāpakļaujas likumdevējam. Bet likumdevējs - ak, kāds pārsteigums! - līdz šim baltam mirklim nav cēlis ne ausu, ne deguna, lai vismaz kaut kā reaģētu uz vienas amatpersonas ciniskajiem mēģinājumiem nozagt Satversmi un lai izsvītrotu Latvijas pilsoņu iespējas piedalīties likumdošanas procesā, netieši norādot, ka tautas griba ir tikai nejauši palaists balodītis pret Eiropas Savienības dzelžainajiem likumiem un regulām.

Bet pagaidām spēkā vēl ir LR Satversme, kuras 78. un 79. pantā ir teikts: „Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.” Un tas nozīmē, ka tauta nav „tikai”, tauta ir likumdevējs ar visām no tā izrietošajām sekām. Un tieši tautai ir iespēja grozīt Satversmē teikto par laulību un ģimeni. Tādu tiesību nav nedz Satversmes tiesai, nedz „karalienei” Sanitai Osipovai.

Protams, mēs ar savu Satversmi un tās augsto (visaugstāko) vietu Latvijas likumu hierarhijā varēsim lepoties līdz brīdim, kamēr mūsu jautrais parlaments ratificēs, piemēram, Stambulas konvenciju, kas likumīgi (Pacta sund servanda!)* nosvītros Satversmi, kurā ierakstīts mūsu nacionālais kods, ētika un pamatvērtības. Ne velti ES bonzas tik uzstājīgi spiež uz cilvēktiesību jēdziena konkretizāciju: tās drīz attieksies tikai uz dažādām seksminoritātēm, dženderistiem un citiem meža dīvainīšiem. Nē, uz tradicionālistiem - protams, ne. Jūs vairs nevarēsit izteikt savas kritiskās piezīmes par LGBT ideoloģijas uzmākšanos. Viss, punkts.

Tieši tāpēc tāda „karaliene” Osipova ir tik noderīga varavīkšņaini plakanās Eiropas izveidei, kurā vieta paredzēta arī Latvijai. Tieši tāpēc ST priekšsēdētāja, kuras pilnvaru termiņš beigsies tikai nākamā gada augustā (ai, cik daudz malkas viņa vēl paspēs saskaldīt!), plaši un dziļi kaismīgi runā par it kā neiecietību, kas mums kā tādiem kaujas suņiem esot „mācīta paaudzēm ilgi”. Nezinu gan, manā ģimenē un domāju, vairumā Latvijas ģimeņu, - paaudzēm ilgi ir mācīta dzimtenes mīlestība, cieņa pret valodu, kultūru un tradicionālās ģimenes vērtībām. Jā, un neiecietība pret svešām ideoloģijām un priekšstatiem. Bet tie kaujas suņi... Iespējams, šī aforisma autorei ir bijušas kādas personiskas problēmas ar kaujas suņiem. Ja tā, tad - izsaku līdzjūtību. Suņiem.

  • Pacta sund servanda - līgumi ir jāpilda (latīņu val.)