Latvijas valdība dzīvo uz nezināmas planētas

„Beidziet kritizēt valdības darbu. Viņi pa šo nedēļu ir veselu luksoforu uzzīmējuši! Kad jūs pēdējo reizi luksoforu uzzīmējāt, lielie kritiķi!” – ar nopietnu sejas izteiksmi tīmekļa lietotājiem aizrāda politikas vērotājs Reinis Pozņaks. Papildināsim: ir noorganizēta arī vakcīnu loterija, par kuras jēgu vēl strīdas „Memory Water” radītāji un tantes Gruņas Ziepjuzāļu birojs. Tās tomēr ir svarīgākās aktualitātes.
©F64

Nepagāja ne pusgads, un brīnumainā kārtā no pirmdienas, 8. februāra, pārtikas un higiēnas preču veikalos, kā arī grāmatnīcās tika atcelti līdz šim spēkā esošie ārkārtējās situācijas laikā iegādājamie preču saraksti. Tā ir zaļā gaisma lielveikaliem, bet kārtējais spēriens pa pēcpusi mazajiem tirgotājiem un vietējiem ražotājiem, kuri jau tā knapi elpo.

Lielveikali līdz šim faktiski neizjuta pārmērīgu ienākumu samazinājumu, savukārt mazā un vidējā biznesa iznīcināšana turpinājās un turpināsies vēl ilgu laiku: ārkārtas situācija ir pagarināta vēl uz diviem mēnešiem, un tas nozīmē, ka izmisumā iedzītie uzņēmēji - tostarp ēdināšanas uzņēmumu, skaistumkopšanas salonu un mazo veikalu īpašnieki, - varēs vienkārši iesālīties. Ja vien nebūs jau ieziepējuši striķi, lai arī cik ciniski tas skanētu.

Tūkstošiem cilvēku ir liegts strādāt un līdz ar to - gūt dzīvei nepieciešamos ienākumus, taču mūsu mīļoto „koalīciju” tas kaut kā nešūmina. Bet - ja jau ārkārtas situācija, tad kāpēc gan lai tās ieviesēji vismaz kaut kā nepalīdzētu tiem, kuri patlaban nedrīkst strādāt? Tie ar stangām izvilktie dīkstāves pabalsti gandrīz neko nemaina līdz plānprātībai novestajā finansiālajā situācijā. Kāpēc šī „koalīcija” nedomā par to, ka tiem, kam aizliegts strādāt, varētu palīdzēt ar kredītu un procentu maksājumu atlikšanu? Bet to neviens no valdības nedzird un nesaprot.

Tas, ka mūsu valdīkļi joprojām dzīvo uz kādas mums nezināmas planētas, kuru nesasniedz signāli no Zemes, ir zināms diezgan sen. Par to liecina arī manas regulārās sarakstes ar Ministru prezidenta jauko rakstvedi Sandri Sabajevu. Pirms nedēļas nosūtīju jautājumus, uz kuriem vēlējos dzirdēt atbildi tieši no premjerministra Krišjāņa Kariņa. Mana vientiesība, protams, ir vērā ņemama, bet, ja tai vēl pieliek klāt vēstules beigu teikumu - „Lūdzu atbildēt bez formālisma un tukšuma. Lūdzu atbildēt pēc būtības” - tad tā jau kļūst fenomenāla.

Lūk, jautājumi:

  1. Kad tiks atcelti atļauto/aizliegto preču saraksti? Katru dienu saņemam sašutuma pilnas iedzīvotāju vēstules un zvanus par šo sarakstu idiotismu. Ko pateikt vecākiem, kuriem aug bērni? Kā viņus apģērbt? Kā skolot, ja nedrīkst nopirkt rakstāmpiederumus? Ja nedrīkst nopirkt elementāras lietas datoram - peles, piemēram? Vai elektropagarinātājus?
  2. Kāds sakars epidemioloģiskajai drošībai ar šiem aizliegumiem? Vai esat redzējuši, ka pie minēto preču stendiem kādreiz ir drūzmējušies pircēji?
  3. Kad tiks atļauts izmantot skaistumkopšanas speciālistu pakalpojumus?
  4. Kad tiks atļauts pirkt grāmatas? Šis aizliegums ir nācijas debilizācijas plāna sastāvdaļa?
  5. Kad visi skolēni tiks apgādāti ar datoriem? Ir ļoti liela daļa bērnu, kuriem nav datoru, bet attālinātās mācības ieilgst. Tā arī ir iepriekšminētā plāna sastāvdaļa?
  6. Kad beigsies komandantstunda, kam nav itin nekādas jēgas (ja nu vienīgi sodanaudu iekasēšana jums ir svarīga), jo inficēšanās ar kovidu nemazinās.

Ar pirmo un ceturto jautājumu valdība tika galā daļēji, savukārt tie pārējie... Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs ceturtdien, 4. februārī, atsūtīja atbildi, kas bija ieturēta tajās pašās padomju formālisma tradīcijās, proti, tās bija atbildes bez personības klātbūtnes. Jūtu līdzi, ka jāstrādā tāds darbs, kurā ir aizliegts runāt no sirds un pēc būtības.

Raugi, atbilde.

„Paldies par jautājumiem. Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra informācijai, ekspertu atzinumiem epidemioloģiskā situācija Latvijā turpina saglabāties saspringta, saslimstība ar Covid-19 un hospitalizēto gadījumu skaits ir augsts. Slimības izplatīšanās notiek, cilvēkiem pulcējoties, neievērojot distanci, iekštelpās, telpās ar sliktu vēdināšanu un gaisa apriti. Lai samazinātu saslimstību, ir ieviesta virkne ierobežojumu un valstī izsludināta ārkārtējā situācija. Aizliegumiem tirdzniecībā, skaistumkopšanā, mājsēdei ir tieša saistība ar epidemioloģisko situāciju valstī - tas ir ļāvis normalizēt saslimstību un neparalizēt slimnīcu darbību.

Šonedēļ valdība plāno pārskatīt ierobežojumus un lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu. Otrdien ārkārtas valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē ir panākta konceptuāla vienošanās par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 6. aprīlim, kā arī par drošas tirdzniecības modeļa ieviešanu, kas paredz jau no 8.02. preču sarakstu atcelšanu pārtikas veikalos, higiēnas preču veikalos, grāmatnīcās un stingrākām sabiedrības veselības drošības prasībām tirgotājiem, paredzot tiesības Valsts policijai par Covid-19 ierobežošanas pasākumu pārkāpumiem slēgt tirdzniecības vietu līdz pat septiņām dienām. Galīgie lēmumi tiks pieņemti šodien.

Pēc Veselības ministrijas piedāvājuma par ierobežojumu daļēju vai pilnīgu atcelšanu, ārkārtējās situācijas izbeigšanu tiks lemts, kad samazināsies Covid-19 saslimstība - saslimstībai būtu jāsamazinās 3 reizes, proti, ja 14 dienu saslimstība būtu robežās no 100 līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju (šobrīd Latvijā 14 dienu saslimstība ir vidēji 561,26 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju).

Attiecībā uz jautājumu par skolēnu apgādi ar datoriem - valdība viedtālruņu, planšetu un datoru iegādei, kā arī tehnoloģiskā nodrošinājuma uzlabošanai vispārējās izglītības iestādēs nodrošinājusi 4,4 miljonu eiro finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijai.

Izglītības un zinātnes ministrijai kā par nozari atbildīgai ministrijai jāturpina apzināt situācija par to, vai visiem skolēniem ir pieejamas ierīces attālinātām mācībām un nepieciešamības gadījumā tai jāvēršas valdībā par turpmākiem risinājumiem situācijas uzlabošanai.”

Pēdējie divi punkti par skolēnu apgādi ar datoriem un vispārēju tehnisko nodrošinājumu - tās, piedodiet, ir ķīniešu tautas pasakas: interesantas, bet mūsu mentalitātei švaki saprotamas. Kur ir palicis tas 4,4 miljonu finansējums? Cik efektīvi ir nodrošināti interneta sakari attālās teritorijās, līdz kurām nesniedzas (vai slikti sniedzas) sakaru torņu „rokas”? Taču Ministru prezidenta atbildē vispārīgi aprakstīts, ka „par nozari atbildīgai ministrijai jāturpina apzināt situācija”. Nu, apzinās, un kas tālāk? Cik ilgi vēl „apzinās”? Daļa „attālināti skolojamo” jau sen vairs neko nemācās, daļa - tie, kuriem situētāki vecāki, - mācās ar privātskolotāju palīdzību, daļa - mēģina kaut ko sakasīt no „attālinātajiem” skolotājiem... Izglītības kvalitāte esošajā situācijā ir smieklīga.

Tikpat liels prieks un gandarījums ir par to, ka valdīkļi ir sapratuši: tieši aukstajā gadalaikā nedrīkst ļaut cilvēkiem iegādāties ziemas zābakus, silto apģērbu un, piedodiet, apakšveļu. Kur jums, ellē ratā, jāvazājas?! Tupiet savā mājsēdē! Nav jums te ko taisīt drūzmēšanos mazajos veikaliņos! Ja neesat jau pērnajā pavasarī iegādājušies dažus ziemas zābaku pārus un kaudzi ar džemperiem, tad nu salstiet laimīgi. Ja esat tādi tupeņi, ka nespējat to visu nopirkt internetā, tad... gaidiet vasaru.

Bet visādi citādi - viss kārtībā, ak, cienījamā kundze. Pievienosimies Reinim Pozņakam un beigsim kritizēt valdības darbu. Galu galā - tā taču tik sirsnīgi par mums rūpējas. Kaut arī no tālas, nezināmas planētas, tomēr - ar sirds siltumu, ko nevar izmērīt ar dažiem zābakiem vai džemperiem.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā