Vai Krustpils "piemineklis" jau atdusas Daugavas dzelmē?

„Skaidrs, ka visu jau sen vajadzēja izdarīt – pārapbedīt kritušos un noņemt to lielgabalu. Bet, tiklīdz mēs sākām par to runāt, Krievijas vēstniecība aizvainojās un vilka garumā visu darīšanu. Mēs bijām gatavi veikt iespējamo apbedījumu izpēti, un, ja tur tiešām ir trīs sarkanarmiešu mirstīgās atliekas, tad mēs tās pārvietotu uz Otrā pasaules kara brāļu kapiem. Ar visiem mums bija saskaņojumi, taču vēstnieki mainījās un sākās bremzēšana,” situāciju ar okupantu lielgabalu skaidro bijušais Jēkabpils mērs, tagad domes deputāts Raivis Ragainis.
26.02.2021. Elita Veidemane
 
©bdaugava.lv

„Faktiski mēs jau bijām spēruši trīs soļus no četriem nepieciešamajiem, lai šis piemineklis tiktu aizvākts. Bet tagad - baidos, ka starpvalstu līmenī jau ir skandāls, un no Krievijas mums atsūtīs jaunu „pušku” un pateiks - uzlieciet nozagtā lielgabala vietā! Ko tad mēs teiksim? Tas taču būs ārprātīgi pazemojoši,” teic Raivis Ragainis. „Tas, kas tagad izdarīts, patiesībā ir lāča pakalpojums. Mēs taču visu varējām paveikt solīdi,” viņš piebilst. Kad Krievijas vēstnieks Latvijā bijis Aleksandrs Vešņakovs, pašvaldībai gandrīz vai izdevās panākt vienošanos ar kaimiņvalsti par objekta pārvietošanu. Taču Vešņakovs aizgāja, un sarunas noklusa.

Notikums, kas satricināja ostas pilsētu Jēkabpili, bija tieši tik smieklīgs, lai parādītu Latvijas un Krievijas kaimiņbūšanas traģikomisko iestigšanu mūžīgajā nenokārtotu attiecību purvā. Naktī uz 24. februāri nezināmu cilvēku pulciņš drastiski novāca vietējā mēroga okupekli, sak, ja dome nespēj, tad spēsim mēs.

Jādomā, viegli tas nebija, jo četrdesmitajos gados ražotā 76 milimetru „M1942 (ZiS-3)” lielgabala kaujas svars bija 1,2 tonnas. Krustpils „piemineklī” gan nav izmantotas visas lielgabala daļas, tomēr tas ir bijis pietiekami smags, lai pat traktors (?) krietni „iesvīstu”, velkot to no postamenta. Kaut arī šis „piemineklis” radīts, lai pieminētu sarkanarmiešus, to izmantoja arī Korejas karā, Vjetnamas karā, Afganistānas karā (1979. -1989.) un citos militāros konfliktos ar PSRS laipnu piedalīšanos.

Par šā „pieminekļa” novākšanu Jēkabpils dome stīvējās ar Krievijas pusi jau gadiem. Tā stobrs tēmēja uz pilsētas kultūras namu. Turklāt nevienam īsti nebija skaidrs, kas atrodas zem šī nāves rīka: iespējams, ka Krustpils „atbrīvotāji” Kuprijanovs, Šarikalovs un Gazejevs. Bet varbūt arī ne, jo Krievijas arhīvs sniedza ziņas, ka viņi krituši dažādās vietās un dažādos laikos. Tad varbūt tur čuč vācu oberšturmfīreri Kronšteins, Štuthofs un Ginzmans? Nav arī saprotams, kāpēc PSRS puse bijusi tik nevērīga un aprakusi kritušos ielas malā, nevis kapos.

Savukārt politiskā tizluma kalngals tika sasniegts 2019. gada 4. maijā, Neatkarības dienā, kad NBS parāde notika Jēkabpilī. Mūsu karavīri un Valsts prezidents Raimonds Vējonis svinīgi gāja garām sīkajam okupeklim. Cerams, ka pilsētas tēvi to vismaz aizklāja ar kādu lupatu?

Tajā pašā 2019. gadā turpinājās peripetijas ar „pieminekli”. Kad Neatkarīgā interesējās par okupekļa turpmāko likteni, Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola atbildēja uz mūsu jautājumiem: „Jēkabpils pilsētas domes vadība gatavo iesniegšanai LR Aizsardzības ministrijai vēstuli ar lūgumu, saskaņojot ar KF kompetento iestādi, izsniegt atļauju Otrā pasaules karā kritušo karavīru apbedījumu vietas Rīgas ielā 205 Jēkabpilī izpētes, zondāžas un ekshumācijas darbu veikšanai un pārapbedīšanai, kā arī virs apbedījumiem uzstādītā pieminekļa - lielgabala - pārvietošanu uz Brāļu kapiem. (..) Parka teritorija (..) atrodas ļoti sliktā, vidi degradējošā stāvoklī, un steidzami ir nepieciešams veikt parka teritorijas rekonstrukciju un labiekārtošanu.”

Savukārt, runājot par Jēkabpils 2021. gada budžetu, tika izplatīts paziņojums, ka Jēkabpils pašvaldība budžetā ietvērusi līdzekļus Otrā pasaules kara memoriāla labiekārtošanai 20 000 eiro apmērā. Vietējie nacionāļi nostājās pret to, jo šis memoriāls „pauž atbalstu padomju režīma noziegumiem un ideoloģijai”. Ozola gan mēģināja atrunāties, ka līdzekļi paredzēti nevis memoriāla, bet parka, kurā tas atrodas, atjaunošanai pēc jau izstrādāta tehniskā projekta. Bet paziņojumā esot izvēlēts neveiksmīgs formulējums.

Lai nu tā būtu. Jācer, ka parks tiešām tiks sakārtots. Taču jāatceras pāris lietas, kurām jāpievērš uzmanība. Ir tāds likums „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”, un likumā noteikto vienošanos koordinē Aizsardzības ministrija, bet tehniski izpilda biedrība „Brāļu kapu komiteja”. Jēkabpils pašvaldība 2019. gada oktobrī saņēma LR Aizsardzības ministrijas vēstuli par atbalstu iecerei, savukārt 2020. gada jūnijā - „Brāļu kapu komitejas” rakstisku atļauju karavīru apbedījumu vietas izpētes, zondāžas un ekshumācijas darbu veikšanai un pārapbedīšanai. Cik daudz no tā ir izdarīts līdz „pieminekļa” nograušanas brīdim?

Starpvalstu diplomātija un vietēja mēroga sarakstes un sarunas - tas lai paliek citos plauktos. Fascinējoši ir kas cits: mūsu pašu attieksme pret „pieminekļa” novākšanas faktu. Sabiedriskajā TV trešdien varēja vērot sižetiņu, kam pietrūka tikai viena akcenta: publiskas un oficiālas asaru liešanas par okupekļa zudību. Arī tīmeklī bija daudz brīnumu - varēja izlasīt pat sašutumu par „dzimtas kapu postīšanu” un „vēstures pārrakstīšanu”. Protams, protams, formāli tā zaļā atkrituma noraušanu no postamenta var dēvēt par „vandālismu”, bet - cik gadu vēl gaidīt to labvēlīgo vēja pūsmiņu no oficiālās varas? Gaidīšana piegriezās, un cilvēki beidzot izdarīja to, kas varai - ar legālām, piebildīsim, metodēm, - bija jāizdara jau sen. Bet tagad - arī oficiālās varas iespaidā, - sanāk tā, kā teic politikas vērotājs Andrejs Faibuševics: „Tie, kuri iztīra valsti no okupantu simboliem, esot noziedznieki. Tie, kuri mēģina pārrakstīt Satversmi, izmantojot savas tiesneša privilēģijas - „spīdekļi”, „demokrāti” un „karalienes”.”

Ļoti ceru, ka Valsts policija neliks lietā savu izslavēto profesionālo centību, meklējot „pieminekļa” grāvējus, un izbeigs procesu „nozieguma sastāva trūkuma dēļ”. Ir daudz patiešām īstu, neatklātu noziegumu, tāpēc izmantojiet savus resursus to risināšanai - nevis kaut kāda veca krāma meklēšanai, kas, visticamāk, jau atdusas Daugavas dzelmē.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.