Ekspertes Veinbergas naida runu vajag pilnveidot

„Šo datumu atcerēsimies – tas nozīmē, ka ar 23. aprīlī Latvijā sākas reāli slepkavošanas mēģinājumi homofobisko ideju vārdā. Tas ir likumsakarīgs process valstīs, kur pie varas ilgstoši ir konservatīvie politiskie grupējumi, kas tandēmā ar baznīcu un postsovjetisko oligarhu finansētajiem politiskiem spēkiem, cenšas pārvērst valsti par tumsonīgu dogmu diktatūras zonu,” saglabājot oriģinālo rakstību, citēju komunikāciju zinātnes ekspertes Sandras Veinbergas kārtējo domgraudu.
27.04.2021. Elita Veidemane
 
©Oksana Džadana/ F64

Pagaidām līdz galam nenoskaidrotos apstākļos Tukumā 23. aprīlī tika pastrādāts šokējošs noziegums, kā rezultātā 29 gadus vecais Normunds tagad cīnās par dzīvību: apdegumi skāruši 85% ķermeņa virsmas. Motīvi, kāpēc jaunais puisis ir aizdedzināts, pagaidām nav noskaidroti. Taču eksperte Veinberga savā „pētījumā” ar nosaukumu „Par slepkavības mēģinājumu Tukumā atbildība jāuzņemas Latvijas politiķiem un baznīcai” acīmredzami jau ir veikusi izmeklēšanu, tāpēc steidz secināt: „Visticamāk tāpēc, ka ir gejs.”

Nezinu - ir vai nav. Un tas, manuprāt, nav svarīgi. Ir pastrādāts noziegums, kas jāizmeklē, bet vainīgais (vainīgie) - jāsoda. Nav atšķirības, kādai sociālajai grupai pieder konkrētais cietušais, un es - tāpat kā citi līdzjūtīgi cilvēki - novēlu puisim drīzu atveseļošanos. Taču pētniece Veinberga izceļ vienu konkrētu grupu, līdz ar to noliekot uz zemāka aizstāvības plaukta visas pārējās. Vai tiešām viņa uzskata, ka noziegumi pret vienas sociālās grupas pārstāvjiem jāizmeklē ar lielāku rūpību nekā pret pārējiem cilvēkiem veiktie noziegumi? Viens slepkavības mēģinājums ir smagāks nekā visi pārējie slepkavības mēginājumi?

Sanāk tāds vietēja mēroga #BLM (BlackLivesMatter), kas ASV izsauca grautiņu un vardarbības maratonu teju gada garumā. Ko tas izsauks pie mums - pateicoties dažādu veinbergu un mozaīku centieniem? Vai tikai tvitera histēriju pret „homofobiem”, kuri „pilnīgi nepareizi” uzskata, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi?

Šo histēriju atbalsta arī mūsu valsts augstākās amatpersonas, atkārtodamas mantru par „naida noziegumiem”, kam Latvijā nav vietas. Un kam tad ir vieta?! Labestības noziegumiem? Arī augstākās amatpersonas sāks šķirot noziegumus atkarībā no tā, pret ko tie ir vērsti? Amatpersonām tiešām parādījies brīvais laiks, lai sāktu nodarboties ar ģeķībām? Tām pievienojas arī viena otra partijkopa, piemēram, „Attīstībai/Par”, steidzoties paust, ka nepieciešami grozījumi krimināllikumā, lai „ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu aizsargāts naida noziegumu gadījumā”. Tas taču tik jauki un pareizi: uz kāda nelaimes būvēt sev izdevīgus partijpaziņojumus un veidot politisko kapitālu (par citiem noziegumiem mums, partijniekiem, maza interese, jo tie mūsu partijas reitingu necels). Vai arī - tāds patiešām ir mērķis: pārtaisīt Latviju par mazo #BLM pārstāvniecību, „melno dzīvību” vietā liekot mozaīkistu sapurgāto varavīksni?

Bet vēl nejūgsim ratiem priekšā klibo ķēvi. Sāksim ar mazumiņu: ar ekspertes Veinbergas naida runu savā „pētījumā”. Tas, ka viņa tajā ir apmētājusi ar mēsliem valsti (es še nerunāju par esošajiem valsts vadītājiem, pret kuriem cieņas maz), ir normāla liberālmarksisma dziedones reakcija uz konservatīva pasaules uzskata kairinājumu. Viņa, patiesību sakot, nerunā par abiem Tukuma puišiem, bet gan par to, cik briesmīga ir Latvijas valsts, smalki jaucot dažādus nesavienojamus argumentus un izsaucot morāli nestabilu cilvēciņu naida lēkmes.

Veinberga piemin „gejiem un lesbietēm brīvās zonas Polijā” un Ķīnā it kā esošus telefona numurus, uz kuriem zvanīt, lai „citādi domājošos aizturētu un apcietinātu”, kā arī „pāris nāves nometņu (kā Salaspils), kurā citādos cilvēkus likvidēt”. Varbūt varētu konkretizēt, kurā vietā Salaspilī ir kādas „pāris nāves nometnes”? Varbūt tās kādreiz ir bijušas? Ja nemaldos, tādu nav bijis. Bet varbūt tā ir Sandras Veinbergas visīstākā naida runas esence, ko nefiltrē pat profesores statuss?

„Homofobijas politika pirmo nopietnāko apdraudējumu minoritāšu tiesībām Latvijā veica 2005. gada 15. decembrī, kad tika grozīts Satversmes pants par laulību, nosakot, ka laulība var būt savienība tikai starp vīrieti un sievieti... Toreiz šo Satversmes labojumu panāca 8. Saeima Šķēles Tautas partija, Lemberga Zaļo Zemnieku, Šlesera Latvijas Pirmā partija, Tēvzemei un Brīvībai LNNK, Saskaņas saknes PCTVL un citi politiskie spēki,” pavirši un gramatiski nepareizi raksta Veinberga, kritizējot minētās „homofobiskās” partijas. Lai nu par ko mēs varētu pateikties (vai nepateikties) minētajiem politveidojumiem, bet par Satversmes un konservatīvisma stiprināšanu - paldies.

Taču Veinberga turpina: „Seksuālo minoritāšu diskriminējošu līniju vēsturiski ietur arī Raivis Dzintars un viņa Nacionālā apvienība, kā arī partijas Saskaņa, KPV LV, Jaunā Konservatīvā partija un Aivara Lemberga kabatas partija ZZS. Tāpēc piektdienas noziegumu Tukumā varam traktēt kā Latvijas politisko spēku homofobiskās politikas rezultātu.” Jā, tieši tik primitīvs secinājums. Kā smejies, trāpa ne pierē, bet acī. Lūkosim, kā uz šiem apvainojumiem atbildēs mūsu dižpartijas.

Ceru arī, ka savu viedokli paudīs arīdzan divas lielākās reliģiskās konfesijas: katoļi un luterāņi. Veinberga apgalvo, ka „homoseksuālu cilvēku apkarošanu un nosodīšanu Latvijā metodiski uzkurina arī abas vadošās baznīcas”. Neko daudz Veinberga gan nav spējusi atrast Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga un Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča paudumos. Toties viņa sašuvās par to, ka Vanags ironizēja: „Ja cilvēks sevi identificē ar zirgu vai ko citu, tad visiem jāpiekrīt un atbilstoši jāpieskaņo likumi.” Un arī par to, ka Stankevičs atkārtoja sen zināmu Baznīcas patiesību, proti, ka viendzimuma attiecības nav saskaņā ar Dieva plānu.

Bet šie teksti, redz, kā „uzkurina” visu tautu, kas tagad ņemas „apkarot un nosodīt” homoseksuāļus! Vai nepietiks reiz tracināt cilvēkus, Veinbergas kundze? Neviens te neko neapkaro, un nekādi politiskie spēki neizmanto „homofobiju kā savas propagandas karogu”. Ja dažādas mozaīkas un citi meža dīvainīšu veidojumi nepārtraukti nebrēktu par savām tiesībām, neviens nezinātu, ka te kādam uzbrūk „homofobi”. Un nevar jau zināt to, kas patiešām nenotiek.

Var vienīgi ieteikt: nākamreiz, kad kādam pētniekam vai ekspertam ienāks prātā palaist kārtīgas naida runas plurkšķi, vajag izmantot iedarbīgākus literāros paņēmienus. Piemēram, sacerēt paskvilu par to, ka abi arhibīskapi redzēti nēsājamies pa kādu Latvijas mazpilsētu ar Molotova kokteiļu pudelēm rokās, bet „konservatīvie politiskie grupējumi”, plivinot „homofobisko propagandas karogu”, skrējuši viņiem pakaļ, vēju taisīdami. Nu vajag taču kaut ko ticamu izgudrot, citādi visu laiku viens un tas pats: oligarhi, oligarhi...