Piecu miljonu eiro projekti: nav zināms, kad un kā tos izmantos

Ministru kabinets 2020. gada 20. maijā apstiprināja VPP finansējumu šai programmai, par atbildīgajām institūcijām nosakot Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju. VPP virsmērķis - kovida izplatības ierobežošana un iedzīvotāju aizsardzība, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.

Cēli mērķi, bet izpildījums - ievērojami klibojošs. Protams, jau sākotnēji bija skaidrs, ka pusgada laikā, kopš tika piešķirts finansējums, tik apjomīgus pētījumus nav iespējams veikt. Tagad to oficiāli atzinusi arī Valsts kontrole. Tā arī atzina, ka plānošana atbildīgo nozaru ministriju līmenī nav bijusi pietiekami koordinēta, jo ministrijas iesaistītas tikai programmas noslēguma posmā - projekta rezultātu izvērtēšanā.

Sabiedrība cerēja, ka, īstenojot dāsni finansētos projektus, veselības aprūpē un sabiedrības veselībā tiks izstrādātas jaunas metodes kovida ārstēšanai un diagnostikai, inženiertehniskajos risinājumos tiks palielināta cilvēka drošība, kā arī rasta iespēja ātrai infekcijas slimības noteikšanai, individuālo aizsardzības līdzekļu izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, attālināto pakalpojumu nodrošināšanai nozarēs, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai izglītības procesā.

Savukārt tautsaimniecībā un sabiedrības labklājības jomā paredzēja pētīt ekonomikas noturību pret epidēmijām un pandēmijām, pēckrīzes attīstības iespējas, sabiedrības uzvedības modeļus un psiholoģisko noturību krīzes apstākļos, kā arī izglītības nozares un vērtību transformāciju.

Taču 20. maijā paiet gads, kopš valdība lēma piešķirt pētniekiem piecus miljonus eiro. Un - ai, kāds pārsteigums! - pētījumi iekavējušies. Izrādās, kā secinājusi VK, VPP plānošana nav bijusi pietiekami koordinēta un sadarbību veicinoša starp nozaru ministrijām, jo par nozari atbildīgās ministrijas tika iesaistītas tikai projekta rezultāta izvērtēšanā. Turklāt ministrijām revīzijas laikā nebija skaidra redzējuma par iegūto pētījumu rezultātu izmantošanu kovida seku mazināšanā nedz tagad, nedz tuvākajos trīs gados.

VK secinājums ir pieklājīgs un pat maigs. Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne teic: „Ņemot vērā, ka nozares ministrijas netika iesaistītas pētījuma mērķu, uzdevumu un sasniedzamo rezultātu definēšanā, ir risks, ka iegūtais projektu rezultāts netiks izmantots rīcībpolitikas veidošanai un kovida seku mazināšanai attiecīgajā nozarē.” Internetā varēja lasīt dažu projektu melnrakstus, interesenti varēja sākt aizdomāties par projektu patieso vērtību un lietderību, un izlasītais nereti bija absurds, nemaz nerunājot par to, ka vienu otru „pētījumu” varētu izmantot „rīcībpolitikas veidošanai un kovida seku mazināšanai”.

Tā, piemēram, projektam „Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes” bija apakšprojekts ar nosaukumu „Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā”. Apakšprojektā tika ievietotas ēdienu pagatavošanas receptes ar uzskatāmām shēmām, piemēram: gurķi - tomāti - sagriež - pasniedz.

Šie teksti gan ātri pazuda no interneta, un Inese Kalvāne bilst, kas šis bija vienīgais projekts par sabiedrības labklājības tēmu un tas tikšot vērtēts nedaudz vēlāk. Viņa izsaka cerību, ka beigu beigās visi projekti tiks pabeigti un nodoti gan ministriju, gan sabiedrības vērtējumam. „Mēs gribam, lai ministrijas piedalās šo pētījumu rezultātu izvērtēšanā un izmantošanā. Jo visi vēlas dzīvot labāk un drošāk. Starp ministrijām un pētniekiem jābūt sinerģijai,” tā Inese Kalvāne.

Zinot, kāds haoss un nekonsekvence šobrīd ir valdības dienaskārtībā, grūti iedomāties, ka ministrijas beidzot saņemsies, radīs sinerģiju un līdz ar to - arī labus rezultātus cīņā ar kovidu un tā sekām. Diemžēl patlaban politiķu galvenā domāšanas sadaļa veltīta pašvaldību vēlēšanām, un tālu nav arī 14. Saeimas vēlēšanas - kāda gan var būt interese par dažiem miljoniem eiro uz kopīgā naudas šķērdēšanas fona?

Bet fons ir vairāk nekā iespaidīgs: Valsts kontrole arī secinājusi, ka piecu gadu laikā Salaspils kodolreaktora likvidēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem 9,6 miljonu eiro apmērā tiešajiem pasākumiem ir izmantoti tikai 16 500 eiro, bet par kovida testēšanas pakalpojumiem valsts, vismaz kovidkrīzes sākumā, ir krietni pārmaksājusi. Ko vēl atklās Valsts kontrole? Jo tie jau nav vienīgi izšķērdētie miljoni. Gan jau bez kovida un kodolreaktora būs daudz „brīnumu”.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā