Mūsu valdība nezog gurķus, tā apgūst miljonus

„Vakcinācijas loterija nav uzskatāma nedz par azartspēli vai izlozi Azartspēļu un izložu likuma izpratnē, nedz arī par preču un pakalpojumu loteriju Preču un pakalpojumu loteriju likuma izpratnē,” citastarp lasāms atbildes vēstulē. Ministru kabinets sauļojas, tālab Krišjāņa Kariņa vietā atbild Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. Mana interese, protams, ir par kovidloteriju.
04.08.2021. Elita Veidemane
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Nosūtīju Ministru prezidentam kārtējos jautājumus, uz kuriem viņš kārtējo reizi neatbildēja, deleģējot šo darbiņu atbilžu sniegšanas profesionāļiem.

Lūk, mani jautājumi:

1. Izložu un azartspēļu likumā teikts, ka azartspēles nedrīkst organizēt valsts iestādēs, baznīcās un kulta celtnēs, ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās utt., u.t.jpr. Bet šī loterija tiek organizēta tieši Ministru kabinetā ar tā vienbalsīgu atbalstu.

Savukārt MK noteikumos (2014. g.) rakstīts, ka ir aizliegta tāda zāļu reklāma, kurā, reklamējot zāles, tiek organizēts konkurss, spēle vai cits līdzīgs pasākums, kura uzvarētāji vai dalībnieki saņem labumus - dāvanas par dalību vai balvas par uzvaru.

Kādā veidā MK ir apgājis šo likumu un paša kabineta izdotos noteikumus?

2. Kas ir „administratīvās izmaksas”, kurām „loterijā” paredzēts pusmiljons eiro? Vai neuzskatāt to par naudas izšķērdēšanu sevišķi lielos apmēros?

3. Ko MK paskaidros vēža slimniekiem, kuriem pašiem jāmeklē zāles ārstēšanai? Ko MK teiks reto slimību pacientiem, kuru ārstēšanai „naudas nav”?

Un, lūk, atbildes.

1. Vakcinācijas loterija ir vakcinācijas pret Covid-19 infekciju kampaņas nepieciešams pasākums, kurā netiek reklamētas konkrēta nosaukuma, ražotāja vakcīnas. Vakcinācijas loterija nav uzskatāma nedz par azartspēli vai izlozi Azartspēļu un izložu likuma izpratnē, nedz arī par preču un pakalpojumu loteriju Preču un pakalpojumu loteriju likuma izpratnē.

Preču un pakalpojumu loteriju likuma 20. panta 1. daļa nosaka: „Aizliegts organizēt preču vai pakalpojumu loterijas, kurās personas var piedalīties, spēlējot azartspēles, kā arī nopērkot alkoholiskos dzērienus (tai skaitā alu), tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertnes, zāles un enerģijas dzērienus.” Vakcinācijas loterija neatbilst preču un pakalpojumu loterijas pazīmēm, viena no kurām nosaka, ka loterijas organizētājs ir persona, kurai preču ražotājs, izplatītājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs ir deleģējis tiesības organizēt preču vai pakalpojumu loteriju. Vakcinācijas loterijas organizēšanas mērķis atšķiras no preču un pakalpojumu loterijas organizēšanas mērķa, t.i., Vakcinācijas loterija tās dalībniekam nerada papildus izmaksas un/vai neuzliek par pienākumu iegādāties kādu konkrētu preci un/vai pakalpojumu, bet gan aicina izdarīt izvēli par labu valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, tādējādi veicinot brīvprātīgu izpildi.

Covid-19 vakcīnas ir zāles, bet personas Covid-19 vakcīnas nepērk un par tām nemaksā, līdz ar to uz Covid-19 vakcinēšanu nevar piemērot minētā likuma 20. panta pirmo daļu.

Ministru kabineta noteikumi „Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus” 5.4. punkts nosaka, ka aizliegta tāda zāļu reklāma, kurā, reklamējot zāles, tiek organizēts konkurss, spēle vai cits līdzīgs pasākums, kura dalībnieki vai uzvarētāji saņem labumus - dāvanas par dalību vai balvas par uzvaru.

Savukārt Reklāmas likuma 1. pants definē reklāmas jēdzienu - reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Līdz ar to Reklāmas likuma un šo noteikumu izpratnē ar reklāmu ir jāsaprot zāļu pārdošanas veicināšana ar mērķi gūt pēc iespējas lielākus ieņēmumus un peļņu. Piemēram, ja Latvijā savas reklāmas kampaņu izvērstu konkrēts zāļu ražotājs un tās ietvaros rīkotu loteriju, tad tas būtu pretrunā ar šo MK noteikumu 5.4. punktu. Taču vakcinēšanas pret Covid gadījumā nevienam nav mērķis gūt pēc iespējas lielākus ieņēmumus un peļņu. Valdības apmaksātās informatīvās kampaņas daudzina vakcinēšanās procesu kā tādu, nevis aicina izmantot viena vai otra ražotāja vakcīnu. Līdz ar to valdības apmaksātās informatīvās kampaņas nav vienas vai otras zāles reklāma šo MK noteikumu izpratnē.

No iepriekš minētā jāsecina, ka loterijas organizēšana Covid-19 vakcinētajiem pacientiem nav prettiesiska.

2. Organizējot vakcinācijas loteriju, izmaksas jāparedz izlozes IT sistēmas izstrādei, izlozes atspoguļošanai Latvijas Televīzijā, publicitātes kampaņas organizēšanai, kā arī auditoru pakalpojumiem, kas nodrošinās izlozes programmatūras atbilstību.

3. Budžeta izstrādes process vēl turpinās. Veselības ministrija izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā priekšlikumus par nozares prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu 2022. gadam. Tas guvis arī vairākuma nozares profesionāļu un sadarbības partneru atbalstu Veselības nozares stratēģiskās padomes sanāksmē. Atbalstu prioritāro pasākumu plānam paudusi Latvijas Ārstu biedrība, ar dažām atrunām un ierosinājumiem prioritātes atbalstīja arī Latvijas Jauno ārstu asociācija, kā arī citi nozares sadarbības partneri. Kopumā Veselības ministrijas iesniegtie priekšlikumi 2022. gada budžetā ir uz aptuveni 700 miljoniem eiro, no kuriem lielākā daļa nepieciešama veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu pieejamības uzlabošanai. Veselības ministrijas iesniegtie priekšlikumi prioritārajiem pasākumiem, tāpat kā citu ministriju iesniegtie priekšlikumi vēl tiks izvērtēti, un lēmumi par budžeta sadalījumu vēl tikai turpmākajā budžeta izstrādes procesā.

Pirmā atbilde: tajā perfekti iestrādāti likumpanti, kas pilnībā attaisno loterijas rīkošanu. Protams, loterija fiziski nenotiks Ministru kabinetā, bet gan LTV studijā, tāpēc Oskaram Šneideram formāli ir taisnība.

Tikai... Nav nekādas atbildes par šīs loterijas amorālo būtību, proti, par to, ka no budžeta, tas ir, no mūsu nomaksātajiem nodokļiem tiek paņemta nauda, lai to izpļekarētu. Ar attaisnojumu: daudzās valstīs tā dara... Tikai tajās „daudzajās valstīs” šādas loterijas nav devušas nekādu pievienoto vērtību, proti, vakcinēties gribētāju skaits pēc loterijas nav pieaudzis.

Trešā atbilde - kā jau bija gaidāms - izplūdusi diezgan vispārējās frāzēs, sak, gaidiet budžeta pieņemšanu, un tad jau „viss būs”.

Taču otrā atbilde iepriecināja ne pa jokam. Tātad kopā šķirsimies no pusmiljona eiro. Atšifrēšu: IT sistēmas izstrāde mums izmaksās 98 083 eiro, auditoru pakalpojumi - 49 000 eiro, publicitātes kampaņa - 51 000 eiro, bet raidījumu producēšana un izlozes atspoguļošana Latvijas Televīzijā - 299 995 eiro!

Kāda IT sistēma, piedodiet, ir jāizstrādā gandrīz par 100 000 eiro? Nejauša cilvēka nejauša izvēle? Vai tad nav tāds „Latvijas loto”, kas jau izsenis ir izstrādājis visus algoritmus loteriju veikšanai? Tas ir kaut kāds neizzināts Marsa līdzenums? Un ko pārbaudīs auditori ar zelta maliņu? Iespēju uzlīmēt sev vēl vienu zelta maliņu? Un kāda vēl „publicitātes kampaņa”? Kas tad ir jāreklamē un kam jāveido publicitāte? Loterijai? Tajā piedalīsies visi, kas vakcinējušies, nevienam nepavēlēs - tev jāgrib piedalīties! Un, nez, kurai reklāmas firmai tad šoreiz iešķiebs piķi par neko?

Bet vissaldākais kumoss, protams, ticis sabiedriskajai televīzijai, ko apmaksā valsts budžets, tas ir, nodokļu maksātāji. Raidījumu producēšana par gandrīz 300 000 eiro... Vai, lūdzu, nevarētu ieraudzīt tāmīti šai producēšanai?

Jā, un loterijas balvu fondam paliek 720 000 eiro. Bet izskatās, ka ne jau balvu fonds ir svarīgs un ne jau lēnais vakcinēšanās temps grauž acis kā malkas gruzis. Svarīgi ir atkal apgūt līdzekļus. Šoreiz tie ir itin sīki: tikai kaut kāds nožēlojams pusmiljons eiro. Bet saldējumam pietiks.

Taču jaukākais ir tas, ka viss kopumā - kārtējo reizi - izskatās pēc trulas zagšanas. Kā smejas kāds mans tviterdraugs: zog gurķus, miljonus - apgūst. Tāpēc novēlam mūsu gudrajiem valdīkļiem tomēr saņemties un apgūt nevis kaut kādu pusmiljonu, bet - nekautrēsimies no šiem vārdiem - vairākus miljonus. Lai nevajadzētu iztikt ar gurķiem vien.