Vai vēlētāji grib maksāt honorāru partijām, arī caurkritušām? Vairums politiķu uzskata: jā, grib!
Atbilstoši 2019. gada 14. novembra grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.1 pantā valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajai partijai vai partiju apvienībai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju.
Izmaksājamās summas veido: 4,50 eiro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi; 0,50 eiro par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās; 0,50 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās; papildus 100 000 eiro partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, bet nepārsniedzot kopējo vienai politiskajai partijai vai partiju apvienībai piešķirto valsts budžeta finansējuma apmēru viena kalendāra gada laikā 800 000 eiro.
Partijām uzdevu šādus jautājumus: 1) Kā partija gatavojas izlietot X eiro finansējumu pēc 14. Saeimas vēlēšanām? (Ja partija piedalījusies arī 13. Saeimas vēlēšanās, tad - kā tā izlietojusi piešķirto finansējumu?); 2) Vai uzskatāt, ka valstij ir jāpiešķir finansējums partijām?
Kopīgais partiju finansējums ik gadu pārsniegs piecus miljonus eiro. „Jaunā Vienotība” saņems gadā 800 000 eiro, ZZS - vairāk nekā 600 000 eiro, AS - ap 500 000 eiro, NA - ap 474 000 eiro, „Stabilitātei” - ap 375 000 eiro, „Latvija pirmajā vietā” - ap 352 000 eiro, „Progresīvie” - ap 348 000 eiro. Partijām izmaksājamās summas gan varētu būt vēl lielākas, jo valsts finansējuma piešķiršanā tiek ņemti vērā arī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti.
„Attīstībai/Par” no valsts ik gadu saņems ap 202 000 eiro, „Saskaņa” - ap 194 000 eiro, „Katram un katrai” - ap 148 000 eiro, Latvijas Krievu savienība - ap 147 000 eiro, „Suverēnā vara” - ap 130 000 eiro, bet „Konservatīvie” - ap 125 000 eiro.
Partiju atbildes
„Apvienotais saraksts”: „Nodokļu maksātāju naudas saņemšana uzliek partijām lielu atbildību. Tās izlietojumam jābūt caurskatāmam un izmantotam labākas politikas radīšanai dažādās nozarēs.
Tāpēc nozīmīgu daļu valsts finansējuma esam paredzējuši izmantot pētījumiem un analīzei, kas palīdzētu izstrādāt sabiedrībai nozīmīgu problēmu risinājumus.
Esam Latvijas reģionos plaši pārstāvēts politisks spēks, tādēļ plānojam aktivitātes tieši novados, skaidrojot savu politiku un uzklausot iedzīvotāju viedokļus.
Protams, daļa līdzekļu tiks izmantoti arī tādu administratīvu izdevumu kā biroja īre, darbinieku atalgojums segšanai.
Apvienotais saraksts uzskata, ka, pareizi izmantots, valsts finansējums var kalpot kvalitatīvākas politikas radīšanai. Esam gatavi diskutēt par sistēmas uzlabojumiem, taču par svarīgu principu uzskatām, ka lēmumus, kas varētu palielināt partiju ieņēmumus, nekādā gadījumā nedrīkst pieņemt tie, uz kuriem tas tieši attiecas.”
Partijas „Katram un katrai” valde: „Valsts budžeta finansējumu plānots izmantot partijas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai, t.i., komunikācijai ar sabiedrību, partijas darbības saturiskai nodrošināšanai, partijas biroja un darbinieku uzturēšanai.
Respektējam Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma normu piemērošanu. Ja mēs būtu iekļuvuši 14. Saeimā, tad mēs pārskatītu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu.”
Partija „Latvija pirmajā vietā”: „Uzskatām, ka finansējums politiskajām partijām nav jāpiešķir. Tādēļ vienā no pirmajām Saeimas sēdēm nāksim klajā ar priekšlikumu atteikties no valsts finansējuma partijām jau šobrīd. Ceram, ka citas partijas to atbalstīs. Ja ne, tad lemsim par turpmāko rīcību šajā jautājumā.”
Partijas „Suverēnā vara” līdere Jūlija Stepaņenko: „Visu kampaņu esam nofinansējuši no pašu biedru un atbalstītāju līdzekļiem. Neesam atkarīgi no sponsoriem vai oligarhiem, esam ieguldījuši partijā savus personīgos līdzekļus un darbu: kāds veidoja filmiņas, kāds strādāja pie vizuāliem materiāliem, kāds - pie foto. Joprojām turpinām paši finansēt partijas darbību, jo priekšā ir lieli plāni: kļūt par spēcīgāko ārpusparlamenta opozīciju, palīdzēt cilvēkiem tiesvedībās pret kovidierobežojumiem (desmitiem lietu joprojām nav pabeigtas), konsultēt iedzīvotājus likumdošanas jautājumos, celt tautas pašapziņu, atgriežot ticību saviem spēkiem - ar dažādām tautas iniciatīvām un parakstu vākšanu.
Par valsts finansējumu vēl neesam lēmuši, jo līdz tā saņemšanai vēl ir tālu un esam pieraduši paļauties tikai uz sevi. Katrā gadījumā, tas, ka esam iekļauti šādā kategorijā, uzliek mums papildu pienākumus un atbildību, kam esam gatavi!
Mēs uzskatām, ka nodokļu maksātājiem nav jāfinansē tās partijas, kuras tie neatbalsta. Šajā gadījumā ļoti labi būtu jaunajai Saeimai pieņemt mūsu rosināto iniciatīvu: ļaut katram izvēlēties, atzīmējot EDS, kurai partijai novirzīt savu IIN daļu, ar tiesībām mainīt savu izvēli katru mēnesi. Tādējādi mēs tiksim pie godīgiem partiju reitingiem, un vēlētāji varēs tiešā veidā ietekmēt partiju darbu: ja kāda partija kļūdīsies, nebūs jāgaida četrus gadus, lai to sodītu.”
ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze: „Zaļo un zemnieku savienība piešķirto valsts finansējumu izmanto atbilstoši likumā noteiktajam: darbam ar sabiedrību, tai skaitā publicitātei, savu programmatisko mērķu sasniegšanai. Tā, piemēram, tika sagatavotas, Satversmes tiesā iesniegtas un pārstāvētas sūdzības saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, aizstāvot pašvaldību iedzīvotāju intereses, arī sagatavota, iesniegta un pieņemta izskatīšanai konstitucionālā sūdzība saistībā ar nevienlīdzīgo attieksmi atalgojuma ziņā pret pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, tāpat valsts finansējums tiek izmantots biroja uzturēšanai un darbinieku algošanai. Arī turpmāk plānojam valsts piešķirto finansējumu izlietot līdzīgiem mērķiem, uzsvaru liekot uz darbu ar sabiedrību un savu vēlētāju interešu aizstāvību. Vēsturiski Zaļo un zemnieku savienība bija pret valsts finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām. Tomēr jāatzīst, ka publiskais finansējums nodrošina sabiedrībai lielāku pārskatāmību un kontroli pār politisko partiju finansējuma avotiem.”
Nacionālā apvienība (VL/TB/LNNK): „Valsts finansējumu esam izmantojuši priekšvēlēšanu aģitācijai, biroja uzturēšanai un darbinieku atalgojumiem, kā arī VL/TB/LNNK darbības saturiskai nodrošināšanai: kongresiem un domes sēdēm, izglītojošiem semināriem jauniešiem, publiskiem pasākumiem partijas un tās ideju atbalstītājiem saistībā ar valsts svētkiem, partijas pozīciju skaidrojošai dokumentālai filmai „Latviešu leģions. Taisnības augšāmcelšanās” un partijas pozīciju skaidrojoša laikraksta „Nacionālā Neatkarība” izdošanai un izplatīšanai. Līdzīgu izlietojumu paredzam arī turpmāk.
Uzskatām, ka valsts finansējums partijas padara neatkarīgas no privātiem sponsoriem.”
Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”: „Piešķirto valsts finansējumu izmantojām politiskās organizācijas (partijas) biroja un darbinieku uzturēšanai; partijas darbības saturiskai nodrošināšanai (kongresa izdevumi; pētniecības darbi, SKDS), biedranaudas (PES); partijas komunikācijai ar sabiedrību. Izmantojām politiskajai aģitācijai (reklāmas izdevumi, vēlēšanu izdevumi), sakaru izdevumi vēlēšanu periodā, reklāma komercradio, reklāma sabiedriskajā radio, reklāma laikrakstos un žurnālos, kas tiek izplatīti visā valsts teritorijā, reklāma internetā; pasta pakalpojumu izdevumi, vēlēšanu kampaņas plānošana, sagatavošana un organizēšana; reklāma telpās un publiskās vietās, laikrakstu, žurnālu, bukletu publicēšana, reklāmas materiālu sagatavošana, drošības nauda par vēlēšanu sarakstiem. Piešķirto finansējumu pēc 14. Saeimas vēlēšanām „Saskaņa” plāno izlietot saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.4 pantu.
„Saskaņa” uzskata, ka ir jāieklausās sabiedrības viedoklī par šo jautājumu.”
Latvijas Krievu savienība, Miroslavs Mitrofanovs: „Valsts finansējumu izmantojām gan koordinatoru atalgojumam, gan reklāmām, gan sociālajiem tīkliem. Mēs nevaram visu summu iztērēt vienam mērķim. Valde vēl lems, kā mēs sadalīsim piešķirto summu. Vai tauta atbalsta partiju finansējumu no budžeta? Nevar apgalvot, ka tautai ir viens viedoklis. Tie, kuri nebalso par mūsu partiju, protams, negribēs, lai mūs finansē. Bet ir mūsu vēlētāji, kuriem tas ir liels atvieglojums - mēs no viņiem neprasām ziedojumus, un viņi var būt droši, ka mums būs finansējums.”
Partiju apvienība „Attīstībai/Par”: „Valsts piešķirto finansējumu izmantojām vēlēšanu kampaņai, sabiedrības informēšanai un lēmumu skaidrošanai, semināru organizēšanai un dalībai semināros, biroja uzturēšanai. Šiem mērķiem plānojam to izmantot arī turpmāk. Uzskatām, ka valstij ir jāpiešķir finansējums partijām.”
Partija „Konservatīvie”: „Viss valsts finansējums pēc 13. Saeimas vēlēšanām tika izlietots tikai un vienīgi likumā noteiktajā kārtībā un arī valsts finansējums pēc 14. Saeimas vēlēšanām tiks izlietots tāpat.
Jā, valstij ir jāpiešķir finansējums partijām, jo tas samazina nezināmas izcelsmes naudas ietekmi uz politiskajām partijām un politiķu pieņemtajiem lēmumiem, veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību un demokrātiskos procesus.”
„Jaunās vienotības” birojs: „Partiju apvienības „Jaunā vienotība” ikgadējo budžetu kombinēti veido gan valsts finansējums, gan biedru naudu maksājumi un ziedojumi. Valsts finansējuma izlietojumā stingri tiek sekots līdzi, lai tiktu ievērots likumā noteiktais izdevumu griestu limits - proti, nosacījums, ka katrā no likumā noteiktajām mērķa grupām valsts finansējuma izlietojums nedrīkst pārsniegt 60% piešķirtā finansējuma apjoma. Galvenās izdevumu pozīcijas gan iepriekšējā periodā, gan turpmāk ir šādas: 1) partijas ikdienas darba nodrošināšana, tajā skaitā ārējā komunikācija, darbinieku atalgojums, biroja telpu īre u.tml.; 2) saturs, tai skaitā partijas kongresu, domes sēžu rīkošana, sabiedriskās domas pētījumi u.tml.; 3) politiskā aģitācija. Uzskatām, ka valstij ir jāpiešķir finansējums partijām.”
Uz jautājumiem neatbildēja „Pro” un „Stabilitātei!”
„Progresīvo” biroja telefonatbildētāja trešdienas vakarā teica, ka darbalaiks ir beidzies, savukārt vakar no rīta darbalaiks acīmredzot vēl nebija sācies, tāpēc telefona klausuli vairs necēla.
Grupējuma „Stabilitātei!” mājaslapā telefona numurs vispār nav norādīts - tādām ekstrām laikam nav naudiņas, savukārt atbildēt uz latviešu valodā uzdotiem jautājumiem nav iespējams tādēļ, ka rakstīt latviski - tas acīmredzot būtu zem šī grupējuma goda.
Der padomāt gan par to, ko rakstīja LPV - par to, ka finansējums politiskajām partijām nav jāpiešķir, gan par to, ko minēja „Saskaņa”, proti, ka ir jāieklausās sabiedrības viedoklī par šo - partiju finansēšanas - jautājumu. Nezin kāpēc šķiet, ka sabiedrības vairākums tomēr atzīs, ka negrib no savas kabatas maksāt nedz par vienas otras „partijas” sev vien izdevīgām izpriecām, nedz par pretvalstiskiem veidojumiem, nedz par tukšpadsmit ākstiem.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
