"Pribaltikas antifašisti" draud nošaut nacionāli noskaņotus cilvēkus. Kā reaģēs Valsts drošības dienests?

„Te ir divi nošaujamo saraksti,” neslēpjot savus „humānos” nodomus, sludina kāda cilvēku grupa, kas sevi nosaukusi par „Pribaltikas antifašistiem”. Nošaut viņi gatavojas „vecos” Saeimas deputātus, kuri balsoja par „uzvaras” staba nojaukšanu, un „jaunos” deputātus, kuri balsoja pret sadarbības grupu veidošanu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Oto Brantevics ir galvenās loms spēlētājs Dzintara Dreiberga filmā "Dvēseļu putenis", un arī viņš - acīmredzot tāpēc, ka filmā cīnījās par Latviju, - ir nonācis "neonacistu" sarakstā ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Draudi konkrētām personām

Savukārt „rusofobu” un „neonacistu” sarakstos „antifašisti” iekļāvuši daudzus sabiedrībā zināmus cilvēkus. Acīmredzot arī šiem cilvēkiem draud nošaušana.

Viena no viņiem ir dzejniece Liāna Langa. „Liāna Langa, dzīvo (..) privātmājā, precīza adrese nav zināma. Latviešu rakstniece un publiciste. Nodarbojas ar aktīvu rusofobiju, virza nacistisku projektu „Runā latviski, derusificē Latviju”, traucē krievu un pat latviešu biznesmeņiem, kuri viņas darbības rezultātā cieš zaudējumus,” raksta „antifašisti”.

„Notiek regulāra „stukačošana” Latvijas valsts iestādēs par krievu cilvēkiem. Par rusofobiju, cilvēka pašcieņas pazemošanu, par naida un ļaunuma veicināšanu pret pastāvīgi Latvijas teritorijā dzīvojošajiem krievu cilvēkiem prasām Krievijas Federācijā pret šo fašisti ierosināt krimināllietu pēc KF kriminālkodeksa 282. panta,” viņi turpina.

Viss, protams, rakstīts krieviski. Varētu nepievērst uzmanību galvā slimu indivīdu aktivitātēm, it sevišķi, ja tās mērķētas uz svešas valsts it kā tiesībsargājošajām iestādēm. Taču šajā un citos „vēstījumos” ir konkrētas norādes uz konkrētām personām, mudinot vērsties pret šo personu sabiedriskas un leģitīmas darbības izpausmēm, kā arī pret viņām pašām.

Šajā gadījumā tika izteikti draudi Liānai Langai, kura šā gada maijā sociālajos tīklos bez institucionāla atbalsta un bez finansējuma uzsāka akciju „Runā latviski. Atkrievisko Latviju”. Cilvēku simti iesaistījās šīs akcijas aktivitātēs, rakstot institūcijām un uzņēmumiem vēstules, vēršoties sociālajos tīklos ar aicinājumiem izņemt krievu valodu no publiskās saziņas.

Kas pamudināja Liānu Langu uzsākt šo kampaņu? „De fakto esošā divvalodība Latvijā,” teic Liāna, „sabiedrībai, valsts institūcijām un komercuzņēmumiem ignorējot Satversmes burtu un garu, kā arī Valodas referendumā tautas lemto par vienvalodīgu valsti, kurā latviešu valoda ir visu sabiedrību vienojošā, ne citādi. Sapratu, ka krievu valoda no Latvijas publiskās saziņas telpas ir burtiski jāizņem, pretējā gadījumā turpināsim būt Krievijas valodas telpas guberņa vai piedēklis kā pēdējos apmēram 100 gadus.”

NATO 5. pants var nepaspēt...

Zem „antifašistu” nāves draudu āmura nokļuvis arī Daugavpils uzņēmējs Andrejs Faibuševics: viņš, izrādās, ir „rusofobs” un „neonacists”. „Kopš „Artilērijas pagrabu” (mūzkas klubs un bārs - E.V.) atvēršanas man tas nav nekāds jaunums. Ja ir reāli „nošaujamo saraksti”, tad esmu tur jau kopš 2014. gada, turklāt pirmajās rindās,” atzīst Andrejs.

„Šie sarakstu publiskotāji ir vien dīvāna eksperti, kas neko reālu nevar pasākt un nepasāks. Tas gan nenozīmē, ka nekas slikts ar mums nevar notikt X stundā. Bet tad tā būs specdienestu operācija, un arī preventīvi pret to cīnīties ir Latvijas specdienestu uzdevums,” viņš uzskata.

Taču ir kāds „bet”. „Ja Latvijas specdienesti šajos draudos nekādus riskus nesaskatīs, tad X stundā mūsu lielāko daļu, protams, nošaus. Ja Latvijas specdienesti un Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) tomēr nāks pie prāta un sapratīs, ka X stunda principā var pienākt, tad tie parādīs valsts varas spēku un pieņems īpašus likumus, kas nepieciešami valsts tiešās pārvaldes ieviešanai Daugavpilī līdz situācijas normalizācijai.

Un to var izdarīt tikai NDK. Ja šo procesu menedžēs VARAM pēc Rīgas domes atlaišanas scenārija, tad ārkārtas vēlēšanās mēs dabūsim vēl radikālāku Daugavpils domi, salīdzinājumā ar kuru esošais domes priekšsēdis Elksniņš būs pirmklasnieks.

Atcerēsimies, kā tika organizēts tā dēvētais „Krimas referendums”. Viss notika piespiedu kārtā: formāli referendumu bija izsludinājusi leģitīmi ievēlēta Krimas pašvaldība. Varam būt droši, ka Daugavpils un Rēzeknes domes pat nebūs jāpiespiež balsot par to, ko viņiem prasīs krievu okupanti. Nobalsos par visu.

Kā zināms, pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiek godīgi un demokrātiski. Gan Daugavpils, gan Rēzeknes domes ir ievēlētas pilnīgi leģitīmi. Secinājums - atstājot šīs domes pie varas, mēs paši savām rokām esam iedevuši krievu rokās leģitīmu instrumentu Latgales novada „maigajai” aneksijai. Lieki atgādināt, kādas problēmas Ukrainai sagādā Krimas „referenduma” leģitimitātes apstrīdēšana. Nekas no minētā nebūtu tehniski iespējams, ja Daugavpili un Rēzekni vadītu valsts administrācija. Jā, un ja kaut kas notiks, nekāds NATO 5. pants var pat nepaspēt nostrādāt.”

Iesalnieks: Viņu vieta ir cietumā

Oto Brantevics ir galvenās lomas spēlētājs Dzintara Dreiberga filmā „Dvēseļu putenis”, un arī viņš - acīmredzot tāpēc, ka filmā cīnījās par Latviju, - ir nonācis „neonacistu” sarakstā: „Par šo sarakstu esmu ziņojis VDD. Nezinu citu veidu, kā reaģēt. Reālus fiziskus draudus arī nesaskatu. Manuprāt, tāda iespēja ir maza. Uztrauc gan fakts, ka tika publicēta informācija par Gundara Kalves ģimeni. Viņš neatrodas Latvijā, jo karo Ukrainā. Zināms arī, ka okupantu atbalstītāji lielākoties uzbrūk tikai sievietēm un bērniem.”

Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA) teic: „Manuprāt, šādu sarakstu veidotāju vieta ir cietumā.” Saeimas deputāts Māris Kučinskis (AS): „Sazinājos, VDD jau strādā. Ceru uz rezultātiem, turklāt tiem jābūt publiskiem un stingriem, lai neradītu iespaidu līdzīgi domājošajiem, ka kaut kas tāds var palikt bez sekām.”

„Neonacistu” un „rusofobu” sarakstā iekļauts arī Daugavpils mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks. Rodas iespaids, ka laika gaitā šajos sarakstos tiks iekļauta lielākā latviešu tautas daļa. „Ješčo ņe večer,” (vēl nav vakars - krievu val.) apgalvo „antifašisti”.

Saeimas deputāti cer, ka Valsts drošības dienests strādā. To apliecina arī pats dienests: „Vēršam uzmanību, ka VDD ir zināmi „Telegram” kanāli, kuros par „Baltijas antifašistiem” sevi dēvējošas personas vēršas pret Latvijas amatpersonām un citām sabiedrībā zināmām personām. VDD saistībā ar šo gadījumu ir uzsācis pārbaudi.”

Mums algu, izrādās, maksā „antifašisti”

Saprotams, kāpēc „Pribaltikas antifašistu” kopa sajūt apdraudējumu savai krievu valodas dominancei: pacietīgie un lēnie latvieši, izrādās, paši sāk beidzot apjaust, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu, nevis krievu. Tāpēc skaidrs, ka tiem citvalodiešiem, kas ar prāta spējām ir apdalīti vai vienkārši naida pārņemti, nāksies saprast un arī runāt latviski. Kaut gan tas ir tikai dabiski un loģiski, ka valstī, kas saucas Latvija, publiskās saziņas valoda ir latviešu valoda. Savukārt ģimenē ikviens ir tiesīgs runāt kaut vai udmurtu valodā.

Kas visā šajā kontekstā satrauc visvairāk? „Pribaltikas antifašisti” vāc datus par nacionāli noskaņotiem cilvēkiem, sāk draudēt, mudināt uz izrēķināšanos ar viņiem. „Ja uz sienām vai žogiem ieraudzīsit uzrakstu „СФО”, tad ziniet: tas nozīmē „СМЕРТЬ ФАШИСТСКИМ ОККУПАНТАМ” (nāvi fašistiskajiem okupantiem - krievu val.). Joki beigušies, sākas cīņa par pribaltiku. Un ne jau Krievija to sāka, bet gan vietējie pribaltikas neonacisti pret krievu pamatiedzīvotājiem, kuri šiem neonacistiem maksā algu no saviem nodokļiem par genocīdu pret mūsu bērniem un mazbērniem. Šodien, 18. novembrī, mēs sāksim teikt STOP,” piedraud „antifašisti”.

Paldies, protams, par algu, ko „antifašisti” mums, izrādās, maksā, bet vai tikai nabadziņi nav kļūdījušies jēdzienu izmantošanā? Fašistiskie okupanti patlaban nāk tikai no Krievijas un mēģina pārklāt Ukrainu, bet, tas redz, neizdodas. Tad kādi „fašistiskie okupanti” būtu meklējami te, Latvijā? Ka tik ne tie paši „antifašisti”?

Par „Pribaltikas antifašistu” aktivitātēm vairākus iesniegumus ir saņēmis gan Valsts drošības dienests, gan Valsts policija. Ar izrēķināšanos ir draudēts daudziem nacionāli noskaņotiem cilvēkiem. Ar interesi gaidīsim valsts drošības struktūru reakciju uz „antifašistu” aktivitātēm. Bet šīs gaidas attiecas ne tikai uz Valsts drošības dienestu. Mēs ceram, ka uz šīm „antifašistu” nelietībām reaģēs arī Saeimas Nacionālās drošības komisija. Te nu „antifašistiem” taisnība: joki beigušies, sākas cīņa.