Kariņa valdībā lemj: valsts nauda nav paredzēta visādiem plebejiem, tā vajadzīga valsts amatpersonām

Amatpersonu algas neiesaldēs

Pagājušajā gadā pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023. gada valsts budžetā aptuveni trīs miljoni eiro tika novirzīti politisko amatpersonu algu celšanai. Rezultāts: no 2023. gada premjera alga kāpusi par 52%, ministriem - par 42%, Saeimas priekšsēdētājam - par 75%, savukārt ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda netika iedalīta.

Tā gadās, teiktu Kurts Vonnegūts. Bet tautai jau miera nebija, un sākās parakstu vākšana, un drīz vien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu par algu iesaldēšanu augstākajām valsts amatpersonām. Iesniegumu bija parakstījuši 10 434 pilsoņi.

Iniciatīvas autori aicināja iesaldēt Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, parlamentāro sekretāru, ministru un Saeimas deputātu algas līdz brīdim, kad būs stabilizējusies ekonomiskā situācija - apturēts inflācijas kāpums, inflācija samazināta līdz samērīgam līmenim, kā arī tiks pārvarēta krīze, kas saistīta ar gāzes un elektrības cenu kāpumu.

Otrdien Ministru kabinets sacerēja atbildes vēstuli Saeimai, ar birokrātiskām izteikām paspilgtinot domu, ka amatpersonu algas nav jāiesaldē. Jo: “Pašlaik ir svarīgi saglabāt reformas kopējo virzību - stiprināt hierarhisku atlīdzības sistēmu, kurā augstākā atlīdzība ir augstākajām valsts amatpersonām un pārējo amatpersonu atlīdzība ir pakārtota tam, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp varas atzariem un veidojot skaidru, saprotamu un paredzamu sistēmu, kas palīdz nodrošināt efektīvu valsts pārvaldes darbu.”

Vēstulē tika norādīti arī citi svarīgi aspekti, un viens no tiem bija: atlīdzības reformas kopējais mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, sakārtojot atlīdzības sistēmu, kas

neesot mainīta kopš 2010. gada. “Atlīdzības reforma bija nepieciešama, lai nodrošinātu tās pareizu piemērošanu, tai skaitā likvidētu piemaksas, augsti kvalificētiem speciālistiem un vadītājiem aizstājot tās ar mēnešalgu,” teikts vēstulē Saeimai. “Salīdzinošajā pētījumā par atalgojuma apmēru darba tirgus eksperti norādīja uz kopējās atalgojuma tendences valsts pārvaldē kritiski zemo līmeni.”

Un tālāk tādā pašā garā uz vairākām lappusēm - līdz “gala secinājumam” par to, ka amatpersonu algas neviens netaisās iesaldēt.

Padomju laiku prātulas Kariņa izpildījumā

Būtu brīnums, ja notiktu citādi. Bet šis nekaunīgais valdības lēmums ir jāskata savienojumā ar citām amatpersonu aktivitātēm. Īpaši - ar vienas konkrētas amatpersonas izgājieniem. Un tas ir premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Aiz mums - kaut vai ūdensplūdi mazmājiņā. Aptuveni tāda ir valdības rīcības motivācija gandrīz ikvienā problēmjautājumā. Vai arī: ja mēs paši par sevi laikus neparūpēsimies, būs par vēlu gaidīt, kad to izdarīs vēlētāji. Tāpēc jāsāk īstajā brīdī, un Kariņa kungs to sāk.

Tā kā viss “atduras” naudā un tās veiksmīgā apgūšanā, vispirms, pēc Kariņa domām, ir jāpaaugstina pensionēšanās vecums, jo

Latvijā trūkstot darbaroku, kurām būtu jārada pievienotā vērtība daudz lielākā apjomā nekā līdz šim. Taču neviens - nedz no valdības gudriniekiem, nedz deputātiem - nepajautāja Kariņam: tieši kur viņš cer nodarbināt cilvēkus, kuri vecāki par 60 gadiem? Vai ir daudz darba piedāvājumu šāda vecuma cilvēkiem? Un vēl vecākiem, ja piepildīsies Kariņa sapnis par pensijas vecuma celšanu?

Ar pensionēšanās vecuma celšanu Kariņš saista arī citu gaišās nākotnes perspektīvu: tā kā mums trūkstot darbaroku, nāksies pārskatīt migrācijas politiku. Tas nozīmē: laidīsim iekšā vēl vairāk migrantu? Vai mums viņu jau tāpat nepietiek? “Studenti”, kuri izvadā picas ar “boltiem” un citiem riteņservisiem, arvien krāsaināk izdaiļo Rīgas ielas.

1968. gadā ekspluatācijā nodeva Pļaviņu HES, ko lielākoties cēla no Krievijas (toreiz PSRS) ievestie migranti, kuri palika dzīvot pilsētiņā pie hidroelektrostacijas - Stučkā. Rīgā astoņdesmito gadu beigās tika gatavota metro būve, kuras celtniecībā piedalītos no PSRS ievestie migrantu tūkstoši, neatgriezeniski pārkrievojot Rīgu un Latviju. Sākās Atmoda, un metro tika “norakts”. Tāpēc Kariņa runas par “migrācijas politikas pārskatīšanu” izklausās pēc padomju laiku retorikā iegrimuša indivīda prātulām.

Saldās varas iespējas

Interesantu, negaidītu degvielu ugunij pielej Jānis Iesalnieks (NA), satiksmes ministra Jāņa Vitenberga (NA) padomnieks juridiskajos jautājumos, interneta tīklotnē publicēdams šādu atziņu: “Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā “Vienotība” nacionālismā brīžiem centās pārspēt Nacionālo apvienību. Taču patieso pārliecību ilgi nenoslēpsi. Atceries - balss par “Vienotību” ir balss par vārtu atvēršanu masveida imigrācijai. NA visās valdībās ir slēgusi šos vārtus ciet.”

Nav kur piesieties, balta patiesība. Tikai... Ja nemaldos, esošajā koalīcijā darbojas gan NA, gan “Jaunā Vienotība”? Tātad - darbojas valdības deklarācijas ietvaros, un šo valdības deklarāciju parakstījušas visas valdībā ietilpstošas partijas? Vai arī ne? Spriežot pēc Jāņa Iesalnieka ieraksta, daudzas pretrunas starp NA un JV ir nesamierināmas.

Taču NA joprojām mierīgi sēž blakus JV, balso tāpat kā JV. Un atrunājas ar to, ka esošās Saeimas ietvaros nav iespējams izveidot citu koalīciju. Tieši tāpat notika iepriekšējā Saeimā, kad nesamierināmas pretrunas bija starp NA un “konservatoriem”. Bet nesamierināmība vienmēr beidzas tur, kur sākas saldās varas iespējas.

Tad varbūt šoreiz Nacionālā apvienība Saeimā nostāsies pret Kariņa iecerēto “migrācijas politikas pārskatīšanu”, pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, pret amatpersonu algu paaugstināšanu? Vai arī kopā ar “Jauno Vienotību” turpinās peldēt pa politiskā notekūdens straumi, kas iet taisnā ceļā - uz leju?

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā