Dzīvnieku slepkavām un spīdzinātājiem pieprasa bargus cietumsodus

Sieviete pamudināja vīrieti noslīcināt viņas aprūpē nodoto suni. Vīrietis izgāja mājas pagalmā, ielika suni maisā un iegremdēja vannā ar ūdeni. Viņš turēja suni zem ūdens tik ilgi, kamēr suņa dzīvība izdzisa... Kā jūs domājat, kāds bija tiesas spriedums par šo slepkavību? Uzminējāt. Nekāds! Piecu mēnešu nosacīta brīvības atņemšana. Pēc pieciem mēnešiem šie nelieši varēs turpināt “izklaides” ar suņu slīcināšanu. Tiesu attieksme pret šādiem slepkavām ir apbrīnojami humāna.
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Sabiedrības padibeņu izcilnieki

Iniciatīvu platforma “manabalss.lv” pirms dažām dienām uzsāka parakstu vākšanu ar aicinājumu noteikt reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām. Aicinājumā teikts: “Latvijas tiesu sistēmas ilgstošā nihilistiskā attieksme, nepiemērojot likumā paredzētos cietumsodus dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām, dzīvnieku mocītājos ir radījusi nesodāmības un visatļautības sajūtu. Sajūtu, ka dzīvība ir nevērtīga. Statistika ir biedējoša un nepielūdzama: jau 2023. gada pirmā ceturkšņa laikā vien esam sasnieguši pagājušā gada apjomus dzīvnieku slepkavību ziņā.”

Aicinājumu līdz 4. jūnijam bija parakstījuši jau vairāk nekā 24 000 cilvēku.

Taču - tā kā mūsu tiesas ir humānākās tiesas pasaulē - dzīvnieku mocītāji faktiski gandrīz nekad nesaņem pelnīto sodu. Suni nosit ar nūju - ai, nieks. Izmet dzīvus kaķēnus ceļa malā, lai viņi nomirst slāpēs un badā - kas tad tur, tie taču tikai kaķēni. Tāpat vien sašauj pieaugušu kaķi, kas patrepē nomirst - izklaidējamies! Piedzērusies mātīte kopā ar savu draudziņu noslīcina suni - eu, tā tik ir štelle! Kā dzemdēšanas mašīnas līdz spēku izsīkumam tiek nomocītas kuces un kaķenes, vēlāk - kā nevajadzīgus šos dzīvniekus izmet. Cik mīlīgi iegūta nauda, vai ne?

Kad par šādiem gadījumiem tiek ziņots policijai, tā parasti reaģē ar laisku gorīšanos, sak, tie taču tikai dzīvnieki. Protams, nav jēgas policijas darboņiem lasīt lekcijas par to, ka dzīvnieki jūt un pārdzīvo, ka viņiem sāp tāpat kā cilvēkiem.

Šādas lekcijas ir lieki lasīt arī humānisma apsēstajiem tiesnešiem, kuri atļaujas, piemēram, noteikt nosacītu (!) sodu suņa slīcinātājiem, piebilstot, ka abus slepkavas neieliks reālā cietuma kamerā, ja sešu mēnešu pārbaudes laikā notiesātie neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.

Nez kā šie sabiedrības padibeņu izcilnieki šobrīd izpilda Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus? Varbūt kāds šā dienesta darbinieks varētu informēt sabiedrību par panākumiem, kas gūti abu neliešu pāraudzināšanā?

Suņa mocītājs nopelnīja kriminālprocesu

Nesen sabiedrību šokēja kārtējais dzīvnieku “mīlētājs”, kurš internetā publiskai aplūkošanai bija izlicis savas perversās izklaides ar suni. “Muhtar, cik tagad ir pulkstenis? O, jau četri dienā! Cikos es biju tualetē pēdējo reizi? Es neatceros,” vīrietis runā monologu krievu valodā kādā Ķengaraga dzīvoklī, ar telefonu filmēdams savu suni, kurš, bailēs sastindzis, guļ uz vannas istabas grīdas. Vīrietis ar vienu roku sagrābj suni aiz skausta un iemet viņu vannā. Tad sāk čurāt uz suņa...

Dzīvnieku aizsardzības biedrības vadītāja Marta Prikņa bija pirmā, kura cēla trauksmi par redzēto video, pēc tam pievienojās Saeimas deputāte Ieva Brante. Un šis video nebija vienīgais “mākslas darbs”: vīrietis, kuri, iespējams, sauc Dmitrijs, “Tik Tok”, “Telegram”, “Facebook” platformās publicējis savus “piedzīvojumus” ar suni, no kuriem pats pieticīgākais bija “priekšnesums”, kurā suns laiza vīrieša dzimumlocekli... Viss šīs “skaistums” bija pieejams neierobežotam skatītāju lokam, tostarp arī bērniem. Pateikt, ka vīrietis ir galvā slims, būtu nepateikt neko.

Loģiski būtu, ja atbildīgie dienesti - PVD un policija - uzreiz reaģētu uz iedzīvotāju un dzīvnieku sargu iesniegumiem. Taču pagāja garas stundas, līdz kāds sāka kustēties. Kā publikācijā

“la.lv” rakstīts: “Un notika neticamais!” Proti, perversais nelietis tika aizturēts. Neizprotami, kāpēc jānotiek “neticamajam”, lai šāds subjekts nonāktu būrī? Tam jābūt pašsaprotamam, zibenīgam procesam. Par laimi - suns Muhtars atrodas dzīvnieku patversmē “Ulubele”. Jācer, ka suns vairs nekad neredzēs savu mocītāju, bet čurātājs pelnīti sēdēs cietumā. Protams, ja tiesa nebūs slima ar nepamatotu humānismu.

Pagaidām situācija ir tāda: Valsts policijā saistībā ar personas izdarībām ir ierosināts kriminālprocess, un šobrīd notiek izmeklēšana.

Slepkavas un spīdzinātājus - cietumā!

Bet pārdomas ir ne tikai par tiesu labsirdību attiecībā pret dzīvnieku mocītājiem un slepkavām. Sabiedrībai - vismaz lielai tās daļai - ir vēlme zināt gan to, kādā stadijā ir lietas, kas tiek izmeklētas, gan arī to, cik čakli ir tie strādātāji, kuriem ar tiesas lēmumu piespriestas sabiedriskā darba stundas.

Tāpēc, lūdzu, - gan Valsts policija, gan PVD, gan Valsts probācijas dienests ar savu sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību varētu informēt sabiedrību par to, kā virzās izmeklēšana un kas notiek pēc tam - pēc tiesas. Domāju, tā būtu likumsakarīga un ļoti nepieciešama sabiedrības un atbildīgo institūciju savstarpējās izpratnes veidošana. Savukārt tiesnešus mēs varam vien aicināt spriest taisnīgu tiesu, lai dzīvnieku slepkavas un spīdzinātāji beidzot nonāktu viņiem vispiemērotākajā vietā - cietumā.