Latvijas biškopība nevar būt konkurētspējīga bez valsts atbalsta

Latvija ir ziemeļvalsts, un mūsu lauksaimniecībai ir izteikti sezonāls raksturs. Vairākās Latvijas lauksaimniecības nozarēs mūsu lauksaimnieki nevar būt konkurētspējīgi ar zemēm, kuras atrodas daudz siltākos klimatiskajos apstākļos.
19.05.2020. Juris Paiders
 
Biškopība Latvijā nevar būt konkurētspējīga, salīdzinot ar zemēm, kurās veģetācijas sezona un augu ziedēšanas sezona ir visu gadu. Taču tā ir sena un tradicionāla Latvijas lauksaimniecības nozare, kura specializējas Latvijai un ziemeļvalstīm raksturīgu augu sugu medus ražošanā ©Jānis Vecbrālis /F64

Latvijas zemnieku saimniecības, kas specializējas liellopu gaļas ražošanā, izmaksu ziņā nekad nevarēs konkurēt ar valstīm (Argentīnu, Austrāliju u.c.), kurās liellopus var ganīt visa gada garumā, jo mums ir jābūvē liellopiem ziemas mītnes un jāveido lopbarības krājumi ziemai, utt. Tas pats attiecas uz biškopību. Kā izriet no Zemkopības ministrijas apkopotās informācijas, Latvijā kopumā biškopība ir svarīga nozare, bet daudzos Latvijas novados pat ļoti svarīga lauksaimniecības nozare. 2018. gadā Latvijas biškopji saražoja 1998 tonnas dabiska medus. Taču vienlaikus ir jāsaprot, ka Latvijas biškopji izmaksu ziņā nekad nevarēs konkurēt ar siltās joslas zemēm. Latvijā veģetācijas perioda ilgums ir tikai 185‒205 dienas gadā. Savukārt aktīvais ziedēšanas periods, kad augiem ir ziedēšanas laiks un bites var ievākt medu, ir vēl īsāks.

Neatkarīgā

Ķīnas tropiskajā joslā klimatiskie apstākļi biškopībai ir daudz labvēlīgāki. Piemēram, Guandunas provincē janvāra vidējā temperatūra ir plus 13,9 grādi (vidējā diennakts maksimālā temperatūra janvārī ir plus 18, bet vidējā diennakts minimālā temperatūra ir plus 10 grādi). Salīdzinājumam Rīgā diennakts vidēja temperatūra par 13 grādiem augstāka ir tikai trīs mēnešus gadā ‒ jūnijā, jūlijā un augustā. Ķīnas tropiskajā joslā biškopības produktīvais laiks ir visu gadu. Bites nav jāieziemo un ziemas laikā nav jāpiebaro, tāpēc, kombinējot dabisko biškopību ar bišu piebarošanu (papildus dodot cukuru), iespējams sasniegt medus pašizmaksu, kas ir daudzkārt zemāka par ziemeļvalstīs sasniedzamo. Tādējādi par galveno pasaules dabiskā medus eksportētāju līderi pakāpeniski ir kļuvusi Ķīna, kura 2019. gadā eksportēja dabisko medu par vairāk nekā 235 miljoniem dolāru. Nedaudz zemākās pozīcijās dabiskā medus eksportā 2019. gadā bija Jaunzēlande un Argentīna. Ja medus ražotājs Eiropā sajauc Eiropā ievāktu medu ar Ķīnā vai citās valstīs ar ļoti zemu dabiskā medus pašizmaksu iegūtu medu, tad ir iespējams ražot medu ar ļoti zemām izmaksām. Uz šo nozares problēmu Zemkopības ministrijai daudzkārt ir norādījusi gan Latvijas Biškopības biedrība, gan Latvijas biškopji. Latvijas Biškopības biedrības vēstulē Zemkopības ministrijai jau šī gada janvārī tika uzsvērts: “Medus vairumcena tirgū, sākot no 2018. gada otrās puses un pēdējā 2019. gada laikā ir kritusies līdz pat 50% (apmēram no 3,2 eiro/kg 2017. gadā līdz 1,5 eiro/kg 2019. gada pirmajā pusē), un šobrīd nav pazīmes, ka situācija tirgū stabilizēsies, jo Eiropas Savienība ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu. Lēts medus tiek importēts gan no Ukrainas, gan no Ķīnas, un Eiropas medus pircēji pēc 2019. gada sezonas ir samazinājuši vietējā medus uzpirkšanu, līdz ar to Latvijas medus eksports uz ES valstīm ir apstājies, un tieši lielie ražojošie biškopji saskaras ar realizācijas grūtībām.

Medus vairumtirdzniecības cenas kritums Latvijā un Eiropā ir lielā mērā saistīts ar patērētāju maldināšanu. Latvijas un Eiropas veikalos mazumtirdzniecībā praktiski nav nopērkams medus ar norādi, ka tas ir no Ķīnas vai Ukrainas, taču ievests un tirgots tiek lielos apjomos ar norādi “ES valstīs un ārpus ES valstīm ražota medus maisījums”.

Ne ES likumdošana, ne Latvijas likumdošana nenosaka medus maisījuma proporcijas, līdz ar to fasētāji var sajaukt 1000 kg Ukrainas medus ar 1 kg Latvijas medus un marķēt ar norādi “ES valstīs un ārpus ES valstīm ražota medus maisījums”, maldinot patērētājus un radot iespaidu, ka maisījuma proporcijas ir vienādas. Patērētājiem ir tiesības zināt medus izcelsmi un maisījuma proporcijas.”

Tomēr, neņemot vērā Latvijas biškopjus diskriminējošos konkurences apstākļus, Zemkopības ministrija nolēma biškopības nozarei piešķirto valsts finansējumu 2019. gadā samazināt vairāk nekā par 50%, un samazināto finansējumu Zemkopības ministrija saglabāja arī uz visu 2020. gadu. Šogad Latvijas lauksaimnieku finansējums par vienu bišu saimi ir 5,80 eiro. Ar šādu finansējumu Latvijas eksportam ražojošie biškopji nespēj konkurēt ES kopējā tirgū, jo, piemēram, “Igaunijā biškopji par vienu bišu konvencionālo saimi saņem 19,00 eiro, bet par bioloģisko papildus vēl 40,00 eiro par vienu bišu saimi” (no Latvijas Biškopības biedrības vēstules Zemkopības ministrijai). Līdzīgu viedokli izsaka arī Latvijas biškopji. 15. maijā “Neatkarīgajā” tika publicēta intervija ar Madonas novada zemnieku saimniecības “Rogas” biškopi Sandri Akmanu, kurā viņš uzsvēra: “Ja uz medus burciņas etiķetes ir rakstīts, ka tas ir Eiropas Savienības un ārpus Eiropas Savienības iegūts medus maisījums, tad likt pie cenu zīmes sarkanbaltsarkano karodziņu, kas vēsta par Latvijas produktu, nav godīgi. Tā ir pircēju maldināšana. Tas, ka ārpus Latvijas un ES iegūts medus šeit tiek tikai safasēts, to nepadara par Latvijas produktu! Tieši šāds ārpus Latvijas un ES ievākts medus atsevišķās veikalu ķēdēs tiek reklamēts un pārdots kā vietējais!

Ķīnā, Ukrainā iegūta medus cena globālajā tirgū ir ļoti zema. Eiropas biškopji, ņemot vērā resursu izmaksas un noteiktos kvalitātes standartus, tik lēti medu iegūt nevar. Taču, lai varētu konkurēt, mums nākas samazināt cenu.”

Diemžēl viens no Latvijas biškopju secinājumiem, kuru izteica Sandris Akmans, ir šāds: “Globālā medus tirgus zemo cenu dēļ un citu minēto problēmu ietekmē vairākas profesionālas biškopības saimniecības apsver domu mainīt nodarbošanos.”

Vienlaikus Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas sagatavotajā pārskatā “Latvijas lauksaimniecība 2019” ir uzsvērts: “Biškopības nozare Latvijā ir viena no senākajām, tā ir tradīcijām bagāta nodarbošanās un viena no mūsdienu lauksaimnieciskās ražošanas nozarēm. Biškopībā specializējušies lauksaimnieki un biškopji amatieri kopj bišu saimes, iegūst biškopības produkciju, kā arī sniedz apputeksnēšanas pakalpojumus, t.i., izvieto bišu saimes pie lauksaimniecības kultūraugu laukiem šo augu apputeksnēšanai. .. Medus bite “Apis mellifera” ir viens no galvenajiem kukaiņiem apputeksnētājiem, un šo bišu nozīme lauksaimniecības kultūraugu apputeksnēšanā bieži vien ir neaizstājama.”

Latvijas medus ir augstvērtīgāks par tropu zemēs iegūto medu, un uz to norāda arī Zemkopības ministrija: “Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir labvēlīgs augstvērtīga medus iegūšanai. Mērenā klimata zonas jaukto koku meži, kas mijas ar plašiem siliem, dabiskajām un palieņu pļavām, krūmājiem, purviem un virsājiem, ir lieliska nektāraugu mājvieta. Nektāraugu daudzveidība un kvalitāte ir galvenais priekšnosacījums ievāktā medus kvalitātei. Turklāt ziemeļu reģionos, arī Latvijā, nektāraugu īsajā ziedēšanas laikā nektārs izdalās vairāk koncentrēts un bagātāks ar bioloģiski aktīvām vielām nekā dienvidu reģionos.”

Latvijas unikālā iespēja ir specializēties tikai ziemeļvalstīm raksturīgu augu sugu medus ražošanā. Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas sagatavotajā pārskatā “Latvijas lauksaimniecība 2019” ir norādīts, ka no visa Latvijā ievāktā medus “20% ir liepziedu medus, 19% griķu medus, 14% rapša medus un 11% viršu un cita veida medus”.

Diemžēl biškopība Latvijā nevar būt konkurētspējīga, salīdzinot ar zemēm, kurās veģetācijas sezona un augu ziedēšanas sezona ir visu gadu. Taču biškopība ir sena un tradicionāla Latvijas lauksaimniecības nozare, kura specializējas Latvijai un ziemeļvalstīm raksturīgu augu sugu medus ražošanā, tāpēc Latvijas valsts pienākums ir atbalstīt biškopības nozari. Biškopības nozares atbalsta lielums nedrīkst būt mazāks par Latvijas kaimiņzemēs noteikto. Turklāt Pārtikas un veterinārajam dienestam ir stingri jākontrolē, lai Latvijā neienāktu viltotie medus izstrādājumi un dažādās zemēs iegūti medus maisījumi un lai medus izstrādājumi tiktu precīzi marķēti. Ir svarīgi nemaldināt Latvijas pircējus ar eksportētāju viltībām, piedāvājot kā Eiropā ražotu medu daudz lētāko tropisko zemju medus maisījumu.