Ziemeļkorejas stila balsojums par ģenerālprokuroru

Saeima vakar balsoja par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Jura Stukāna apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā. Atklātajā balsojumā ģenerālprokurors tika ievēlēts vienbalsīgi. No klātesošajiem 92 deputātiem neviens nebalsoja pret un neviens neatturējās.
19.06.2020. Juris Paiders
 
©North Korea — Pyongyang, Arirang (Mass Games) August 1, 2007, www.flickr.com

Pēc vienbalsīgā balsojuma par ģenerālprokuroru Latvijas Saeima ir sasniegusi totalitārai valstij raksturīgu standartu. Visi balso vienbalsīgi. Totalitārās zemēs oficiālā pārvaldes forma parasti ir demokrātija. Vēlēšanas notiek, tiek ievēlēts likumdevēju orgāns, kas atgādina demokrātiskas valsts parlamentu. Tikai jāatgādina, jo visi balsojumi ir vienbalsīgi. Totalitāras iekārtas likumdevēju struktūra ir tikai demokrātiskas iekārtas imitācija. Šāda sistēma, kad praktiski visi balso vienbalsīgi, bija PSRS laikā. Neviens Augstākās padomes deputāts neriskēja balsot pret, jo tas nozīmētu atbrīvojumu no amata Brežņeva laikā vai nāves sodu Staļina laikā. Pirmā personība, kas PSRS Augstākajā padomē atļāvās ne tikai nobalsot pret, bet pat izteikties, ka neatbalsta parasti vienbalsīgi pieņemtos lēmumus, bija nu jau mūžībā aizgājusī ģeniālā māksliniece Džemma Skulme (viņa bija PSRS Augstākās padomes deputāte). Tiesa, tas notika nevis drūmajā Staļina vai autoritārajā Brežņeva laikā, bet gan laikmetā, kad gaisā jau bija jūtami pārmaiņu vēji. 1988. gada 1. decembrī Džemma Skulme bija vienīgā, kas PSRS Augstākajā padomē nobalsoja pret Mihaila Gorbačova plānu mainīt valsts konstitūciju. Pēc šī soļa viņa kļuva par pasaules mēroga slavenību. Pirmo deputāti, kas uzdrošinājās balsot pret, intervēja pasaules lielākās televīzijas utt.

Pēc PSRS sabrukuma izzuda arī vienprātīgie balsojumi. Pašlaik valstu skaits ar 100% vienprātīgu balsojumu ir sarucis. Šāda vienprātība oficiāli valda Ziemeļkorejā, Turkmēnijā un vēl vairākās eksotiskās zemēs. Pat ASV skarbi kritizētajā Irānā opozīcijas pārstāvji spēj iekļūt likumdevēju sapulcē un pat tur 100% vienprātīgu balsojumu nemēdz būt.

PSRS totalitārisms tomēr nav nonācis vēstures mēslainē, jo tas ir atdzimis Latvijas Saeimā. Pārejot uz atklātiem balsojumiem par spēka struktūru amatpersonām, ir sasniegts 100% “par” balsojumu līmenis.

Man nav iebildumu pret Juri Stukānu. Taču, ja šāds rezultāts tiktu sasniegts aizklātā balsojumā, tad tas liecinātu par patiešām augstu uzticības kredītu jaunajam ģenerālprokuroram. Savukārt 100% atbalsts atklātā balsojumā var liecināt par to, ka visi deputāti baidās no iespējamas atriebības. Galu galā smagos grēkos ir notraipījušies visu Saeimas politisko partiju līderi un to sponsori. Tāpēc 100% atbalstošs balsojums par ģenerālprokuroru paliks kā mīkla, vai šādu rezultātu noteica augstais uzticības kredīts vai arī tas atsedza bailes no iespējamās ģenerālprokurora atriebības pret tiem, kas atļautos balsot pret.

Manuprāt, Saeimas 18. jūnija balsojams ir pārliecinošs arguments, lai atteiktos no atklātiem balsojamiem, vēlējot valsts svarīgākās amatpersonas. Atklātie balsojumi bija pāreja uz totalitāru partiju kontroli pār neatkarīgiem deputātu lēmumiem. Savukārt pāreja uz aizklātiem balsojumiem par valsts svarīgākajām amatpersonām nāks par labu Latvijas demokrātijai un deputātu neatkarībai no partiju sponsoriem un pelēkajiem kardināliem.