Pēdējā pirmskovida ēras statistikas gadagrāmata

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde ir laidusi klājā “Latvijas statistikas gadagrāmatu 2020”. Tajā ir apkopota statistika par 2019. gadu, un tā ir izvietota salīdzinājumos ar iepriekšējiem gadiem.
13.01.2021. Juris Paiders
 
Īstie Latvijas lauki. Vistumšākajā krāsā iekrāsotas teritorijas ir tās, kurās pilnīgi visi vietējie ir lauku iedzīvotāji, kurās vispār nav blīvi apdzīvotu teritoriju ©“Latvijas statistikas gadagrāmata 2020”.

Vieglais ceļš ir paņemt iepriekšējā gada statistikas gadagrāmatu un tās tabulās un diagrammās pievienot jaunākā gada datus, vienlaikus izņemot senāku gadu datus. Par galvenajiem statiskas rādītājiem šāda pieeja ir loģiska un tiek lietota. Taču vienlaikus katru gadu ir vērojamas jaunas tendences, tāpēc CSP pilnveido dažādus datu iegūšanas un apstrādes veidus. Katru gadu var būt tieši šim laikam raksturīgi aktuāli jautājumi. 2019. gada izdevumā bija daudz materiālu par Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātiem, kuri, protams, netiek pārcelti uz jaunāko gadagrāmatu.

“Latvijas statistikas gadagrāmatā 2020” ir iekļautas pilnīgi jaunas tēmas, kuras līdz šim gadagrāmatās nebija publiskotas. Piemēram, Latvijas administratīvo vienību 2017. gada karte ar nodarbināto iedzīvotāju (pēc faktiskās dzīvesvietas teritoriālajās vienībās) radīto pievienoto vērtību (38. lpp.).

Savukārt karte, kurā ir attēlots iedzīvotāju īpatsvars, kuru faktiskā dzīvesvieta 2000. gada tautas skaitīšanas brīdī bija teritoriālajās vienībās Latvijā, bet 2020. gada sākumā - ārpus Latvijas (%), labi parāda, no kuriem pagastiem ir visvairāk uz citām valstīm aizceļojošo iedzīvotāju īpatsvars. Salīdzinot 2020. gadā ārpus Latvijas uzturējās 12,4% no tiem, kas Latvijā tika reģistrēti 2000. gada tautas skaitīšanā (43. lpp.). Tā kā no Latvijas pēdējo divdesmit gadu laikā aizbrauca arī tie, kas piedzima pēc 2000. gada, tad kopējais uz ārzemēm aizceļojošo procents ir vēl lielāks.

Pagasti un pilsētas ar vērtīgākajiem vietējiem iedzīvotājiem. Jo tumšāks krāsojums, jo lielāku pievienoto vērtību rada attiecīgajā teritorijā dzīvojošie. / “Latvijas statistikas gadagrāmata 2020”.

Gadagrāmatu papildina kartes par iedzīvotāju izvietojumu, parādot pastāvīgo iedzīvotāju skaitu blīvi apdzīvotās teritorijās (vismaz 50 iedzīvotāju) 2020. gada sākumā (45. lpp.) un lauku iedzīvotāju īpatsvaru teritoriālajās vienībās 2020. gada sākumā (46. lpp.), kā arī par ģimenes kodolu tipiem (ģimenes bez bērniem, ģimenes ar vismaz vienu nepilngadīgu bērnu, ģimenes, kurās jaunākais bērns jau ir pilngadīgs) administratīvajās teritorijās 2020. gada sākumā (58. lpp.).

Gadagrāmatā ir iekļautas kartes ar populārākajiem sieviešu un vīriešu personvārdiem 2019. gadā Latvijas novados un pilsētās, kas ļauj novērtēt tendences. Vīriešiem stabili dominē Aleksandri un Jāņi, bet Rīgā gada laikā Tatjanas jau apsteidz Jeļenas. No sieviešu vārdiem Vidzemē izplatītākie vārdi ir Inese un Līga, Latgalē Anna, Valentīna un Tatjana, Kurzemē Anna, Ilze un Dace (69. lpp.).

Gadagrāmatā ir apkopota informācija par valstī reģistrēto reliģisko draudžu skaita sadalījumu pa konfesijām gada beigās (116. lpp.), kas liecina, ka gandrīz visām tradicionālajām Latvijas reliģijām samazinās reģistrēto draudžu skaits. Tas ir saprotami, jo, samazinoties iedzīvotāju skaitam, ir jāsamazinās ar iedzīvotāju skaitu saistīto jomu skaitliskajiem rādītājiem. Ir tikai divas konfesijas, kurās reģistrēto draudžu skaits gada laikā ir palielinājies. Pareizticīgo draudžu skaits pieaudzis par trim draudzēm, bet vecticībnieku draudžu tagad ir par divām vairāk.

Krietni plašāk gadagrāmatā ir iekļauta ar nevienlīdzību saistītā statistika. Gadagrāmatā iekļauti papildu rādītāji par nabadzības vai sociālās atstumtības riskiem (134. lpp.), nabadzības riska indekss dažādās iedzīvotāju sociālekonomiskajās grupās, patēriņa izdevumi dažādās mājsaimniecību grupās (139. lpp.), patēriņa izdevumu struktūra u.c. rādītāji.

“Latvijas statistikas gadagrāmata 2020”.

Jaunajā gadagrāmatā ir krietni palielināta starptautisko salīdzinājumu nodaļa. Protams, daudzi salīdzinājumi saistībā ar IKP uz vienu iedzīvotāju u.c. ir palikuši, bet beidzot ir atrasts rādītājs, kurā Latvija ir pirmajā vietā ES, un tas ir sieviešu skaits uz 100 vīriešiem 2019. gadā.

Latvija ar sieviešu un vīriešu attiecību 117 ir pirmajā vietā ES, apsteidzot Lietuvu un Portugāli (208. lpp.). Jaunajā gadagrāmatā ir iekļauti starptautiski salīdzinājumi par ārpuslaulības dzimušo bērnu īpatsvaru, sievietes vidējo vecumu, piedzimstot pirmajam bērnam, un citi rādītāji. Tā kā “Latvijas statistikas gadagrāmata 2020” ir brīvi lejuplādējama CSP mājaslapā (publikāciju sadaļā), tad arī īpašo apstākļu laikā tā viegli atradīs savus lasītājus.

Latvijas statistikas gadagrāmata, 2020