Irānas izolācija veicina Rietumiem alternatīvu globālo varas centru konsolidāciju

12. aprīlī Eiropas Padome izplatīja paziņojumu par papildu sankcijām attiecībā pret Irānu: “Reaģējot uz nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā, Padome šodien nolēma pagarināt ierobežojošos pasākumus līdz 2022. gada 13. aprīlim. Šie pasākumi ietver ceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu, kā arī aizliegumu eksportēt uz Irānu aprīkojumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, un aprīkojumu telekomunikāciju uzraudzībai. Turklāt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir aizliegts darīt pieejamus finanšu līdzekļus sarakstā iekļautajām personām un vienībām.” Sankcijas tika attiecinātas pret astoņām Irānas personām par viņu darbību 2019. gada novembrī, kad demonstrācijas pārauga vardarbībā.
14.04.2021. Juris Paiders
 
10. aprīlī Irānas prezidents Hasans Rūhānī atklāja jauno urāna bagātināšanas centrifūgu kaskādes kodolobjektu Natanzā un apmeklēja kodoltehnoloģiju iekārtu izstādi ©Irānas prezidenta mājaslapa. news id: 120598 http://www.president.ir/

No vienas puses, ir apsveicama Eiropas Padomes apņēmība nosodīt jebkuru vardarbības izpausmi, pat tādu, kura notika visai sen, jo jaunās sankcijas ir noteiktas par divus gadus seniem notikumiem. Tomēr EP jaunās papildu sankcijas tika noteiktas laikā, kad norisinās centieni atrast izlīgumu starp Irānu un ASV par atgriešanos pie Irānas kodoltehnoloģiju līguma. Turklāt Eiropas Padomes lēmums tika izplatīts nākamajā dienā pēc tam, kad 11. aprīlī pret Irānas kodolobjektu Natanzā tika īstenots terora akta mērogam atbilstošs kiberuzbrukums, apturot elektrības padevi kodolobjektam. Kiberuzbrukuma rezultātā tika bojātas urāna bagātināšanas centrifūgas, radot risku iespējamai radioaktivitātes noplūdei. Jaunā un modernā urāna bagātināšanas kaskāde Natanzā tika iedarbināta tikai 10. aprīli, kad to svinīgi atklāja Irānas prezidents Hasans Rūhānī.

Neiedziļinoties, kas īstenoja kiberuzbrukumu kodolobjektam (Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītājs Alī Akbars Salehī paziņoja, ka to īstenoja Irānas “industriālā un politiskā progresa pretinieki, kuru nolūks ir nepieļaut plaukstošas kodolindustrijas attīstību”, bet Irānas Ārlietu ministrija norādīja, ka to īstenojis Izraēlas izlūkdienests), gan šāds uzbrukums, gan ES noteiktās papildu sankcijas neveicinās attiecību normalizēšanu starp Rietumiem un ar Irānu.

Pēc Eiropas Padomes papildu sankciju noteikšanas Irānas Ārlietu ministrija reaģēja zibenīgi, paziņojot, ka tā aptur sadarbību ar ES daudzās svarīgās jomās un vērtēs iespēju noteikt atbildes sankcijas.

Iespējams, ka tie, kuri veido ES politiku pret Irānu, šādi ir iecerējuši izdarīt spiedienu uz Irānu, lai tā piekāptos sarunās par izmaiņām kodolvienošanās līgumā, kuru 2015. gadā Irāna parakstīja ar ASV, Lielbritāniju, Ķīnu, Franciju, Vāciju un Krieviju. Līgumā Irāna apņēmās ierobežot savu kodolprogrammu apmaiņā pret sankciju atvieglošanu. Taču pēc tam, kad 2018. gadā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par lēmumu izstāties no līguma un ASV atjaunoja ekonomiskās sankcijas pret Irānu, atkal atjaunojās Irānas ekonomisko sakaru virziena nomaiņa no Rietumiem uz Austrumiem. Kā liecina OPEC publiskotā informācija, tad jau 2019. gadā 90,8% no Irānas naftas eksporta nonāca Austrumāzijā un mazāk par 9% tika eksportēti virzienā uz Eiropas centrālo un austrumu daļu. Savukārt Irānas naftas piegādes nenotika Amerikas un Austrālijas virzienā (sk. attēlu).

Irānas naftas eksporta plūsmas virzieni 2019. gadā (1000 barelu dienā) / Attēls no The Annual Statistical Bulletin 2020, Organization of the Petroleum Exporting Countries

Šāda ekonomisko sakaru pārorientācija jau iegūst ilgtermiņa raksturu. Šī gada 27. martā Irāna un Ķīna uz 25 gadiem noslēdza līgumu par visaptverošu stratēģisko sadarbību. Irānas un Ķīnas līgums paredz atbalstu Irānas rūpniecības modernizācijā, kā arī sadarbību naftas ieguvē, kalnrūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā utt. Vienlaikus ar stratēģiskās partnerības maiņu Irāna daudz aktīvāk piedalās alternatīvu varas centru veidošanā islāma pasaulē. Tikko, 8. aprīli, noslēdzas virtuālais D-8 valstu forums visaugstākajā līmenī. Kā zināms, D-8 - Ekonomiskās kooperācijas organizācija (D-8 Organization for Economic Cooperation (Developing-8)) - tika izveidota kā alternatīva platforma viedokļu apmaiņai bez ASV galvenā sabiedrotā islāma pasaulē - Saūda Arābijas ietekmes un klātbūtnes. D-8 bez Irānas piedalās arī Bangladeša, Ēģipte, Indonēzija, Malaizija, Nigērija, Pakistāna un Turcija.

Visticamāk, ka, izvirzot mērķi ar sankcijām, kiberuzbrukumiem un kara draudiem paspiest Irānu piekāpties, gala rezultāts būs cits un tiks sasniegts pilnīgi pretējs mērķis. ES un ASV sankcijas pastiprinās un paātrinās Rietumu pasaulei alternatīvu globālo varas centru konsolidāciju.