Latvija ir vismazāk demokrātiskākā no Eiropas Savienības dalībvalstīm

Šādi secinājumi izriet no pagājušajā nedēļā publiskotā starptautiskās organizācijas “Transparency International” ziņojuma – “Global Corruption Barometer – EU 2021”.
21.06.2021. Juris Paiders
 
©Avots: Percentage of citizens who think governments take their views into account when making decisions, Global Corruption Barometer – EU 2021 (27. lpp.)

Kā jau tika ziņots, pēc “Transparency International” pasūtījuma 2020. gada beigās visās ES dalībvalstīs tika veikta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu korupciju Eiropas Savienībā. Latvijā aptauju (2020. gada oktobrī un novembrī) veica “Kantar TNS Latvia”, un tajā piedalījās 1001 respondents. Viens no rezultātiem bija atziņa, ka Latvijā iedzīvotāji Krišjāņa Kariņa valdību uzskata par vienu no viskorumpētākajām valdībām Eiropas Savienībā.

Tomēr tas nav visšokējošākais “Transparency International” iegūtais rezultāts. Kā liecina aptaujas rezultāti, Latvija ir vismazāk demokrātiskākā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kā liecina aptaujas rezultāti,

tad tikai mazāk par 13% no visiem Latvijas respondentiem piekrīt apgalvojumam: “Valdība, pieņemot lēmumus, ņem vērā man līdzīgu cilvēku intereses.”

Tas ir vissliktākais rezultāts starp visām ES dalībvalstīm. ES vidēji šis rādītājs ir 30%. Savukārt šādam apgalvojumam piekrīt 62% somu un gandrīz puse Īrijas, Maltas un Nīderlandes iedzīvotāju.

Kā liecina autora veiktais Latvijas respondentu aptaujas anketu atbilžu apkopojums, 0,7% respondentu noradīja, ka nezina atbildi uz šo jautājumu, bet 63,8% no aptaujātajiem nepiekrita apgalvojumam, ka Krišjāņa Kariņa valdība, pieņemot savus lēmumus, ņem vērā vienkāršo iedzīvotāju intereses. Šajā punktā par Latvijas iedzīvotājiem vēl vairāk kritiski noskaņoti ir Horvātijas, Polijas, Bulgārijas un Francijas iedzīvotāji. Kā noradīts “Transparency International” ziņojumā, tad visā ES sievietes salīdzinoši ar vīriešiem daudz mazāk tic, ka valdība, pieņemot lēmumus, ņem vērā vienkāršu cilvēku vajadzības.

Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, kā Latvija ir nonākusi visnedemokrātiskākās ES dalībvalsts čempiones godā. Voluntārisms, patvaļa, kuru Krišjāņa Kariņa valdība demonstrēja, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, manipulācijas ar nodokļu izmaiņām, dēvējot tās par reformām un neņemot vērā nodokļu maksātāju patiesās vajadzības, korupcijas spēles ar līdzekļu sadali krīzes pārvarēšanai, kā arī citas izdarības ir atstājušas sekas, un tagad tās rada Latvijai ļoti nelabvēlīgu starptautisku reputāciju. Turklāt “Transparency International” iegūtie rezultāti attiecas uz 2020. gada nogali. Pēc tam Krišjāņa Kariņa valdības lēmumi savā neloģismā pārspēja 2020. gadā sadarīto, tāpēc pēdējā pusgada laikā Latvijas iedzīvotāju viedoklis par Krišjāņa Kariņa valdības darbību sabiedrības interešu labā, visticamāk, ir nevis uzlabojies, bet pat pasliktinājies.