Boikotējot Krievijas tirgu, tiktu sodīts nevis Putins, bet īstā šampanieša patiesie cienītāji?

Bena Latkovska raksts "Multimiljardieris Bernāns Arno par santīmiem gatavs bučot zābaku Putinam" 6. jūlija Neatkarīgajā ierosina diskusiju par jautājumu, vai ikvienam uzņēmumam, cilvēkam ir jāiesaistās jebkurā globālā konfliktā ar tādas valsts līderiem, kuri dažkārt pārkāpj civilizētā sabiedrībā pieņemtās normas vai neievēro starptautiskās tiesības.
09.07.2021. Juris Paiders
 
©European Union, 2016

Bena Latkovska raksts "Multimiljardieris Bernāns Arno par santīmiem gatavs bučot zābaku Putinam" izlasāms šeit.

Vadoties no komentārā izteiktās loģikas, pēc tam, kad Krievijas Valsts dome pieņēma likumu, kas nosaka, ka Krievijā vārdu “šampanietis” (šampanskoje) drīkst izmantot tikai, lai apzīmētu Krievijā ražotos vīnus (un lai turpmāk Krievijā varētu tirgot Šampaņā ražoto īsto šampanieti, to nedrīkst saukt par “šampanskoje”, bet tas ir jādēvē par “dzirkstošo vīnu”), Šampaņas vīndariem bija jāboikotē savas produkcijas piegādes Krievijai. Jebkura izdabāšana Krievijas likumdošanai nozīmētu zābaku bučošanu Krievijas līderim Vladimiram Putinam.

Vispirms gan ir jāpiebilst, ka dažādās valstīs var būt ļoti atšķirīgas prasības par to informāciju, kura ir obligāti jānorāda pārtikas marķējumā. Piemēram, ES alkoholisko dzērienu marķējumā ir jānorāda tikai etilspirta saturs procentos no tilpuma, bet nav jānorāda cukura daudzums un kopējā kaloritāte. Ir valstis, kurās šādas prasības ir. Lai ES ražotāji varētu tirgot savu produkciju šādas valstīs, tad viņi attiecīgajai zemei domāto produkciju papildina ar uzlīmi, kurā ir norādīts viss, ko pieprasa attiecīgās valsts likumdošana un pārtikas aprites noteikumi. Lēmums, kuru pieņēma viens no lielākajiem šampanieša ražotājiem, ka turpmāk, izplatot savu produkciju Krievijā, tiks izpildītas Krievijas likumdošanas prasības, nav nekas neparasts vai pārsteidzošs. Taču pieņemsim, ka Šampaņas vīndari izdomātu, atbildot uz Krievijas valsts domes lēmumu, boikotēt Krievijas tirgu.

Cik lieli būtu Francijas vīndaru zaudējumi?

Kā liecina “International Trade Center” aprēķini, Francijas kopējais vīnu eksports 2020. gadā bija 10 miljardi dolāru. Francijas vīnu galvenie pircēji bija ASV (1,6 miljardi dolāru), Lielbritānija (1,3 miljardi dolāru) un Vācija (834 miljoniem dolāru). Trešo daļu no visu vīnu eksporta veidoja dzirkstošie vīni. 2020. gadā Francija eksportēja dzirkstošos vīnus par aptuveni 3,2 miljardiem dolāru (2019. gadā, pirms pandēmijas krīzes, pat par 3,9 miljardiem dolāru). 2020. gadā no visa Francijas dzirkstošā vīna eksporta Šampaņā ražotais šampanietis veidoja 89% (2,85 miljardus dolāru). Galvenie Šampaņas šampanieša pircēji bija ASV (511 miljoni dolāru), Lielbritānija (401 miljons dolāru), Singapūra (252 miljoni dolāru), Vācija (189 miljoni dolāru), Japāna (168 miljoni dolāru), Itālija (166 miljoni dolāru). Krievija ar 18,5 miljoniem dolāru lielu Šampaņas šampanieša importu bija tikai divdesmitajā vietā. Formāli Krievijas daļa kopējā Šampaņas šampanieša eksporta tiešajās piegādēs no Francijas bija tikai 0,6% no kopējā eksporta apjoma. Tīri teorētiski, pārtraucot eksportēt Šampaņas vīndaru produkciju uz Krieviju, tas īpašus zaudējumus neradītu. 2020. gadā Latvija ar 8,4 miljonu ASV dolāru lielu šampanieša importu bija 32. lielākais Šampaņas produkcijas pircējs pasaulē. Savukārt visas Baltijas valstis kopā 2020. gadā iepirka Šampaņas šampanieti par 27 miljoniem dolāru. Teorētiski Baltijas valstīm īstā šampanieša importā bija daudz lielāka nozīme nekā visai Krievijai kopumā. Tomēr tas ir tikai teorētiski. Faktiski vīna un citu alkoholisko dzērienu sūtījumi uz Krieviju tiek komplektēti, ne tikai Francijā, bet daudzos loģistikas centros Vācijā, Austrumeiropā, Baltijā u.c. Tāpēc statistikas dati par Francijas, Itālijas un citu valstu vīna tiešo eksportu uz Krieviju ievērojami atšķiras no Krievijas iesniegtajiem datiem par importētā vīna izcelsmi. Piemēram, Itālija uzrāda, ka tā 2020. gadā uz Krieviju vīnu eksportēja par 144 miljoniem dolāru, bet Krievija savās atskaitēs norāda, ka tā 2020. gadā importēja Itālijas vīnus par 338 miljoniem dolāru. Ar Franciju ir vēl trakāk. Francija uzrāda, ka 2020. gadā tā eksportēja uz Krieviju vīnogu vīnu par 26 miljoniem dolāru, bet Krievija savās atskaitēs norāda, ka tā 2020. gadā importēja Francijas vīnus par 187 miljoniem dolāru. Šī neatbilstība rodas tāpēc, ka daudzas valstis, tostarp Baltijas valstis vīnus un to skaitā šampanieti importē, lai komplektētu kravas noteiktiem patērētajiem dažādās valstīs un vienā sūtījumā var iekļaut dažāda sortimenta produkciju. Latvija 2020. gadā bija 23. lielākais (50 miljoni dolāru) Francijas vīnu importētājs pasaulē. Liels Francijas vīna importētājs ir arī Lietuva. 2020. gadā Baltijas valstis importēja Francijas vīnus par vairāk nekā 100 miljoniem dolāru. Taču ir nopietns pamats uzskatīt, ka lielākā daļa no šiem vīniem pēc tam tiek reeksportēta uz Krieviju un citām valstīm.

Vai vajag sodīt īstā šampanieša patiesos cienītājus?

Jebkurā gadījumā, ja īstā šampanieša ražotāji izlemtu boikotēt Krievijas tirgu, tas viņiem ļoti nozīmīgus zaudējumus neradītu. Par zaudējumiem ir skaidrs. Taču uzdosim citu jautājumu. Ja īstā šampanieša ražotāji izlemtu boikotēt Krievijas tirgu, tad ko īsti viņi ar šādu lēmumu sodītu?

Ja Krievija būtu kaut cik nozīmīgs vīna eksportētājs, tad Krievijas vīndarus varētu sodīt ar kopēju vienošanos neimportēt Krievijas vīnus. Galu galā tieši Krievijas vīnu ražotāji izlobēja šādu likumu. Taču globālajā vīna tirgū Krievijas imports un eksports ir absolūti asimetriski. Krievija ir desmitā lielākā vīna importētājvalsts pasaulē. 2020. gadā Krievija importēja citu valstu vīnus par aptuveni 1,1 miljardu dolāru. Savukārt Krievijas pašas ražoto vīnu eksports ir mazāks par simto daļu no kopējā citu zemju vīnu importa. 2020. gadā Krievija eksportēja savus vīnus tikai par 10 miljoniem dolāru, turklāt 44% no Krievijas vīna eksporta nonāca Ukrainā.

Ja īstā šampanieša ražotāji izlemtu boikotēt Krievijas tirgu, tad viņi nekādā veidā ar šādu soli nevarētu sodīt Putinu, Krievijas valdību vai arī Krievijas Valsts domes deputātus. Ja šie ļaudis pēkšņi sagribētu nobaudīt īstu “Moët & Chandon's Dom Pérignon” (augstas klases šampanieša brends), tad viņi šo jautājumu atrisinātu, par spīti jebkuriem boikotiem. Tieši pretēji! Krievijas tirgus boikota lēmums tikai būtu signāls konfrontācijas pastiprinājumam, šķietami apstiprinot, ka mīts par Rietumu pretdarbību jebkuriem Krievijas valsts suverēniem lēmumiem ir patiesība. Ja īstā šampanieša ražotāji izlemtu boikotēt Krievijas tirgu, tad vienīgā grupa, kuru šādi varētu patiešām sodīt, būtu īstā šampanieša patiesie lietotāji un cienītāji Krievijā. Īstais šampanietis ir viens no dārgākajiem vīniem. To pērk un lieto tie, kas to var atļauties un kas izvēlas tieši šo dzērienu, balstoties uz tām īpašībām, kuras nepiemīt lētākiem analogiem. Ja īstā šampanieša ražotāji izlemtu boikotēt Krievijas tirgu, tad Putina vietā tiktu sodīti patiesie šampanieša cienītāji, nevis Krievijas autoritārā vara. Kāpēc tas būt vajadzīgs Šampaņas vīndariem?

Šampaņas ražotāji, protams, var atteikties savām vīna pudelēm pievienot uzlīmes krievu valodā, bet nekas neaizliedz daudziem vīna importētājiem un tirgotājiem Krievijā pievienot šādu uzlīmi tad, kad vīns jau ir nonācis Krievijas teritorijā. Likums tiks ievērots, un Krievijas varai pretenziju nebūs.

“Šampanskoje” ir eponīms, kas apzīmē jebkuru dzirkstošu vīnu

Ir vēl kāda nianse. Krievu valodā vārds “šampanskoje” ir eponīms (sugasvārds, kas radies no kāda īpašvārda), kas leksikā ienāca 20. gadsimta vidū un ar šo vārdu mūsdienu krievu valodā apzīmē jebkuru dzirkstošu vīnu (vīnu, kas tiek ražots ar otrreizēju raudzēšanas tehnoloģiju un kurā ir augsts izšķīdušās ogļskābās gāzes daudzums). Tas pats ir latviešu valodā. Vārds “šampanietis” jau no 20. gadsimta vidus arī latviešu valodā ir kļuvis par sugas vārdu, kas tiek lietots kā sinonīms jēdzienam “dzirkstošs vīns”. 1978. gadā izdotajā “Svešvārdu vārdnīcā” (Rīga, “Liesma”) vārds “šampanietis” tiek raksturots kā eponīms, kuram vairs nav nekāda sakara ar vārda izcelsmes vietu - Šampaņu Francijā. “Dzirkstošs vīns, ar ogļskābo gāzi piesātināts vīnogu vīns” (689. lpp.). Andreja Spektora sastādītajā vārdnīcā tezaurs.lv šampanietis ir “dzirkstošais vīns, ko divreizējas raudzēšanas procesā iegūst no speciālu šķirņu vīnogām; oficiāli par šampanieti uzskatāmi tikai Šampaņā ražotie vīni; neoficiāli tā sauc arī citās valstīs ražotos ar ogļskābo gāzi piesātinātos vīnus”. Arī Baiba Bankava (Baiba Bankava. Eponīmi latviešu valodā. Latviešu valodas aģentūra. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Atb. red. O. Bušs. Nr. 6. Rīga: Latgales druka, 2011. 58.-71. lpp.) vārdu “šampanietis” ir iekļāvusi kā vienu no eponīmiem (68. lpp.). Tāpēc Krievijas lēmums zināmā mērā attiecas uz Latviju, jo arī mēs Latvijā ražotos dzirkstošos vīnus nevarēsim eksportēt uz Krieviju, lietojot vārdu “šampanietis” Arī Latvijā ražotajiem šampaniešiem etiķetes jāpapildina ar uzlīmi krieviski, ka tas ir dzirkstošais vīns.