Kā pārmaiņas Afganistānā ietekmēs Tadžikistānu un citas Centrālās Āzijas valstis

Praktiski visu 21. gadsimtu ASV un tās sabiedroto militārā klātbūtne Afganistānā nodrošināja Centrālās Āzijas autoritāro, bet reliģiski laicīgo režīmu stabilitāti.
19.08.2021. Juris Paiders
 
Tadžikistānas armijas parāde 2014. gadā, sagaidot Latvijas prezidentu Andri Bērziņu oficiālajā vizītē. Formas tērpiem ir liela līdzība gan ar padomju armijas, gan Krievijas armijas formu ©Juris Paiders

Amerikāņu klātbūtne Afganistānā bija liels šķērslis radikālā islāma izplatībai ārpus Afganistānas. Radikālais islāms nevarēja iespiesties citās Centrālās Āzijas valstīs, jo talibi bija nodarbināti ar cīņu pret amerikāņiem un to atbalstītās Kabulas valdības karaspēku. Pirms tam - 20. gadsimta beigās - Afganistānas talibi bija liels izaicinājums reģionālajai drošībai. Afganistāna ir daudznacionāla valsts, kurā dzīvo visdažādāko tautu pārstāvji. Aptuveni puse (42%) no Afganistānas 31 miljonu lielā iedzīvotāju skaita ir puštuni. Kaimiņos esošajā Pakistānā puštunu dzīvo vairāk (aptuveni 25 miljoni) nekā Afganistānā. Afganistānā dzīvo aptuveni viens miljons ir turkmēņu un trīs miljoni uzbeku. Savukārt gandrīz trešā daļa (7 miljoni ) no visiem Afganistānas iedzīvotājiem ir tadžiki. Kaimiņos esošajā Tadžikijā tadžiku skaits ir tikai nedaudz lielāks. No aptuveni 10 miljoniem Tadžikijas iedzīvotāju 15% ir uzbeki, bet tadžiku skaits ir aptuveni 8,4 miljoni. Līdz amerikāņu iebrukumam Afganistānā Krievijas armija novērsa tadžiku izcelsmes talibu centienus pārņemt varu Tadžikistānā. Amerikāņu klātbūtne Afganistānā samazināja Krievijas noslodzi Tadžikistānas aizsardzībai un nodrošināja Turkmēnijas un Uzbekistānas robežu stabilitāti. Amerikāņu aiziešana un talibu uzvara maina spēku līdzsvaru, radot bažas par reģionālo stabilitāti.

Ir labi saprotams, ka ASV valdības lēmums atzīt sakāvi Afganistānas karā izraisīs nozīmīgas reputācijas problēmas gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā (Čehijas prezidents Milošs Zemans 17. augustā paziņoja, ka pēc NATO spēku sakāves Afganistānā, Čehijas resursu novirzīšana NATO ir “pielīdzināma naudas izšķiešanai”, bet Čehijai aizsardzības izdevumi ir jānovirza nacionālai aizsardzībai, nacionālajiem iepirkumiem). Tomēr, aizejot no Afganistānas, ASV var militāros un finanšu resursus, kas līdz šim tika tērēti stabilitātes uzturēšanai Centrālajā Āzijā, novirzīt citiem mērķiem. Savukārt savi resursi stabilitātes uzturēšanai Centrālajā Āzijā tagad būs jānovirza ASV globālajiem sāncenšiem Krievijai un Ķīnai. Faktiski process jau ir sācies. Krievijai ir ļoti ciešas ekonomiskas un militāras saites ar Tadžikistānu, tāpēc stabilitāti Tadžikistānā Krievija uzskata par savas drošības jautājumu, bet Ķīna ir gatava finansiāli atbalstīt talibu valdību, ja talibi garantēs jebkādas palīdzības un atbalsta pārtraukšanu radikālā islāma izpausmēm Ķīnas teritorijā (īpaši tas attiecas uz uiguru separātistiem).

No vienas puses, talibu nākšana pie varas maina spēku līdzsvaru Centrālajā Āzijā, kas tur dominēja visu 21. gadsimtu. Taču, no otras puses, talibu gatavība uz pragmatiskiem lēmumiem attiecībās ar kaimiņvalstīm, kā arī attiecībās ar Krieviju un Ķīnu vismaz pagaidām nerada ļoti lielas bažas, ka tūdaļ tiks sākta radikālā islāma ideoloģijas ekspansija, apdraudot reģionālo drošību un stabilitāti Centrālajā Āzijā. Pašlaik talibiem ir pietiekami daudz darba, lai pārveidotu Afganistānas sabiedrību atbilstoši viņu reliģiskajiem principiem, tāpēc šobrīd nav iespējams izteikt drošas prognozes par to, kāda būs talibu reģionālā politika ilgākā laika posmā.