Talibu uzvara satuvina Irānas, Saūda Arābijas, Krievijas un Ķīnas intereses Centrālās Āzijas drošības sistēmā

Mēdz teikt, ka PSRS sabruka nevis tāpēc, ka tā spēja spīdoši uzvarēt Otrajā pasaules karā, bet gan tāpēc, ka tā zaudēja miera periodu.
28.08.2021. Juris Paiders
 
©Scanpix

Ir pamatotas aizdomas, ka ļoti līdzīgu scenāriju šobrīd var prognozēt arī par talibu pārvaldi Afganistānā. Neapšaubāmi - talibiem izdevās gūt spīdošu uzvaru pār amerikāņu un to sabiedroto armiju un iegūt varu. Tikai valsts pārvalde miera laikā nav viens un tas pats, kas kara ikdiena un panākumi karā. Pēc uzvaras iegūstot varu, talibi saņem atbildību pārvaldīt visu valsti, arī lielpilsētas un Kabulas ikdienas dzīvi. Tagad no talibiem vietējie iedzīvotāji pieprasīs atbildību, lai ikdienas dzīve Kabulā noritētu daudz maz cilvēciskos apstākļos. Savukārt 26. augusta terora akti Kabulas lidostā parādīja visai pasaule, ka talibi nespēj novērst nezināmas izcelsmes teroristu uzbrukumus pat Afganistānā.

Protams, atstājot Afganistānu, ASV un Rietumu lielvaras ir veikušas nozīmīgus soļus, lai maksimāli apgrūtinātu talibiem normalizēt dzīves apstākļus pēc varas pārņemšanas. Talibi praktiski visur joprojām skaitās teroristiska organizācija. Talibu kontrolē esošās bankas nevar piedalīties starpbanku norēķinu sistēmā. Tās no tās ir izslēgtas.

15. augustā Kabulas bankas pārtrauca darbu, un banku sistēma Afganistānā nedarbojas. Nav iespējami ne tikai starpvalstu norēķini, bet arī iekšējie norēķini. Tas nozīmē, ka jaunās varas struktūras nevar ar pārskaitījumu samaksāt uzņēmumiem par pakalpojumiem, tās nevar samaksāt sabiedriskajā un valsts sektorā strādājošajiem algas utt. Algu nemaksāšana attiecas ne tikai uz iepriekšējās administrācijas amatpersonām, kurām, visticamāk, ir jābēg vai jāslēpjas no talibu atriebības, bet arī uz simtiem tūkstošiem vienkāršo darbu darītāju, sākot ar sētnieku un sanitāru, līdz pat daudzajiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, skolotājiem utt. Visiem, kuriem nav īpašu uzkrājumu, kuriem vairs nav līdzekļu ikdienas izdevumiem, ir sākušies ļoti grūti laiki. Talibiem būtu nekavējoties jāatjauno banku norēķinu sistēma vai jāpāriet uz skaidrs naudas norēķiniem. Pārtrūkstot starpvalstu norēķiniem, talibiem nav iespēju samaksāt par to Afganistānas importu, kuru Afganistāna pati neražo. Tas vispirms attiecas uz apgādi ar degvielu. Līdz ar to pat pēc spožas militāras uzvaras talibiem tuvākais pārbaudījums būs spēja pārvaldīt valsti miera apstākļos, ar faktisku ārvalstu ekonomisko blokādi un bez iespējām veikt ārvalstu norēķinus, kā arī bez iespējām saņemt valsts funkcionēšanai nepieciešamās importa preces.

Otra problēma ir tā, ka tik spožs talibu panākums - uzvara pār amerikāņiem - jau izraisīja pretdarbību no kaimiņvalstīm un reģiona lielvarām, kuras talibus uzskata par savas drošības lielāko draudu, kā arī no tām islāma valstīm, kuras talibu panākumos saskata savas autoritātes un ietekmes apdraudējumu. Atgādināšu, ka talibi, pirmkārt, ir reliģiska kustība. Tas, ka talibi guva uzvaru pār amerikāņiem, piešķir šai kustībai neticami augstu reputācijas līmeni. Taču šādi panākumi apdraud to autoritāti, kāda visā islāma pasaulē ir gan konservatīvajiem sunītiem - Saūda Arābijai, gan uz islāma pasaules līdera lomu pretendējošajiem šiītiem Irānā. Milzīgā starpība starp amerikāņus sakāvušajiem talibiem un Saūda Arābija karaļnamu ir tā, ka Saūdu dinastija sadarbojas ar amerikāņiem, bet talibi tos uzvarēja. Gan Saūda karaļnams, gan Irānas mullas talibu panākumus 2021. gada augustā uztver kā negaidītu un nepamatotu iznireļu uzvaru olimpiskajās spēlēs. Tas izraisa agresīvu greizsirdību un vēlmi ierādīt iznireļiem viņu īsto vietu. Līdz ar to talibiem ir ļoti maz patieso sabiedroto, un faktiski viņiem ir jāpaļaujas tikai uz pašu spēkiem.

Pašlaik ir vērojama krasa atšķirība starp talibu augstākās vadības izteikumiem par gatavību uz kompromisiem, par racionālu reģionālās intereses respektējošu politiku un lauka komandieru un ierindas talibu rīcību. Kamēr talibu augstākā vadība sola amnestiju visiem, tikmēr zemākā līmeņa talibu komandieri neaizliedz saviem padotajiem izrēķināties ar notvertajiem bijušā režīma atbalstītajiem. Tas rada pamatotas bažas par to, cik nopietni var uztvert pašreizējas talibu vadības solījumus neapdraudēt reģionālo drošību. Līdz ar to Krievija, Ķīna un citas valsts, kuras turpina dialogu ar talibiem, vienlaikus jau gatavojas nopietnai iespējamai militārai pretdarbībai pret talibiem. Augustā jau notika Krievijas un Tadžikistānas, kā arī Ķīnas un Tadžikistānas militārās mācības.

Talibu uzvara, apbrīnojamā kārtā, satuvina Irānas, Saūda Arābijas, Krievijas un Ķīnas intereses Centrālās Āzijas drošībā. Līdz ar to, turpinot sarunas ar talibu centrālo vadību, Centrālās Āzijas valstis, kā arī Ķīna un Krievija, gatavojas dot prettriecienu talibiem, lai samazinātu to ideoloģisko un militāro ietekmi reģionā.

Maz ticams, ka amerikāņu okupācijas spēkus tūdaļ nomainīs citu lielvaru okupācijas spēki, kas tieši karotu ar talibiem. Daudz ticamāks ir scenārijs, ka tas būs pamats, lai izveidotos stratēģiskā alianse, kuru veidotu Irāna, Ķīna un Krievija. Alianse finansiāli un militāri varētu palīdzēt dabiskajiem talibu pretiniekiem, kā arī tiem, kas ir pietiekami spēcīgi, lai izrādītu pretestību talibiem. Pirmām kārtām tas attiecas uz Afganistānas tadžikiem, kuri veido gandrīz trešo daļu no visiem Afganistānas iedzīvotājiem un dzīvo galvenokārt valsts ziemeļos, kā arī uz uzbeku minoritāti. Atbalsts varētu tikt sniegts arī nepakļāvīgajam Pandžšīras apgabalam, kurš joprojām nav padevies talibiem, kurš ir viegli aizsargājams un militāri apgādājams no austrumu puses. Pašlaik Tadžikistānā tiek veidoti militāro preču krājumi, gatavota infrastruktūra ar apgādes līnijām, lai jebkurā brīdī to iedarbinātu. Visticamāk, kaimiņvalstis, kā arī Krievija un Ķīna savu karaspēka kontingentu Afganistānā neievedīs, bet apgadās pret talibiem vērsto iekšējo militāro opozīciju, kā arī tās nacionālās minoritātes, kuras varētu pretoties puštuniem. Ja tiks īstenots šāds scenārijs, tad formāli tas būs nevis starptautisks, bet Afganistānas iekšējais konflikts.

Ja šie plāni izdosies un talibiem neizdosies iegūt kontroli pār uzbeku un tadžiku apdzīvotajām teritorijām, kā arī pār Afganistānas ziemeļaustrumu daļu, tas dos pamatu argumentiem, ka talibi nekontrolēs pilnībā visu Afganistānas teritoriju, līdz ar to talibus var neuzskatīt par likumīgu Afganistānas valdību. Savukārt tas ļaus cīņu pret talibu ekspansiju iedzīt iekšējā konfliktā, samazinot riskus par talibu ideoloģijas un islāma terorisma ekspansiju uz citām Centrālās Āzijas valstīm.

Šoks no talibu straujās ienākšanas Kabulā ir pārgājis. Kaimiņvalstis gatavojas pretdarbībai un veido jaunu Centrālās Āzijas drošības doktrīnu, kurā bez amerikāņu un NATO līdzdalības netiks pieļauta talibu reliģiskā virziena, kā arī islāma terorisma izplatību ārpus Afganistānas.