T.s. Pandoras dokumentu publiskojumi atgādina parodiju par korupcijas atmaskojumiem

Pagājušās nedēļas nogalē neapturamo kovida ziņu plūsmu viegli aizēnoja svaigākais globālais korupcijas “atmaskojums” jeb t. s. Pandoras dokumenti (Pandora Papers).
06.10.2021. Juris Paiders
 
Lētais karogs. Jau laikā, kamēr a/s “Latvijas kuģniecība” bija valsts uzņēmuma statusā, tās tankkuģi tika reģistrēti zemu nodokļu valstīs. Kuģa “Jūrkalne” reģistrācijas vieta bija nevis Rīga, bet Madžuro – Māršala salu galvaspilsēta ©a/s Latvijas Kuģniecība

Taču ziņas, ka, atbilstoši “Pandoras dokumentu” interpretācijai, Jordānijas karalis ir teju pats korumpētākais politiķis pasaulē, radīja pamatotas aizdomas, ka nopludinātajā dokumentu pakā ir nevis ziņas par patiešām lielākajiem pasaules korumpantiem, bet gan ne visai nozīmīga informācija par dažu marginālu valstu līderu darījumiem

T.s. Pandoras dokumentu noplūdē bija iekļauti 11,9 miljoni dokumentu no pārdesmit globālām finanšu pakalpojumu kompānijām. Dokumentu izpēti koordinēja Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs (650 žurnālistu). No dokumentiem izrietēja, ka apmēram 35 pašreizējiem vai kādreizējiem valstu un valdību vadītājiem bija darījumi ar t.s. ārzonu kompānijām. Globālajā ziņu plūsmā iekļuva atmaskojumi par iespējamo Krievijas prezidenta Vladimira Putina saistību ar slepeniem darījumiem Monako, iespējamo Čehijas premjerministra Andreja Babiša saistību ar divām ārzonas investīciju kompānijām, kuras tika izmantotas divu nekustamo īpašumu iegādei Francijā, un sensacionālā ziņa, ka Jordānijas karalis Abdulla par apmēram 80 miljoniem eiro slepeni iegādājies īpašumus Lielbritānijā un ASV. Mazāk tika izcelti esošo Azerbaidžānas un Kenijas vadītāju radinieku iespējamie darījumi, iesaistot ārzonas kompānijas.

Pat paši konsorcija dalībnieki biji spiesti atzīt, ka lielākajā daļā gadījumu nav atrasts ne tik vien kaut kas noziedzīgs, bet attiecīgi darījumi ir pat likumīgi. Lieta tāda, ka lielākajā daļā pasaules valstu nav tieša aizlieguma dibināt vai izmantot zemu nodokļu teritorijās reģistrētus uzņēmumus. Tieši pretēji, noteiktos apstākļos uzņēmumu reģistrācija zemu nodokļu teritorijā ir racionāla un pat iesakāma biznesa forma.

Dibinot starptautisku uzņēmumu, kurā piedalās ieguldītāji no daudzām valstīm ar atšķirīgu nodokļu režīmu (piemēram, transporta uzņēmums, kurā piedalās investori no Francijas, Brazīlijas Dienvidāfrikas un Kataras), ir jāizvēlas uzņēmuma reģistrācijas vieta. Pirms tam ir jāatbild uz jautājumu, vai ir taisnīgi, ka augsti nodokļi tiks maksāti tikai viena investora valstī (samazinot citu investoru peļņas daļu). Savukārt, ja transporta uzņēmums nodarbosies ar kravu pārvadājumiem starp Āfriku, Latīņameriku un Āziju, tad šādam uzņēmumam piederoši kuģi vispār lielāko daļu laika būs starptautiskajos jeb neitrālajos ūdeņos un tikai laiku pa laikam iebrauks kādā no Atlantijas vai Indijas okeāna piekrastes ostām. Tieši šādiem gadījumiem zemu nodokļu teritorijas piedāvā savus reģistrācijas pakalpojumus. Ļoti vienkāršots nodokļu maksāšanas režīms ir vairākās pasaules valstīs, tostarp ES dalībvalstī Maltā u.c. Jūras kravu pārvadājumu nozarē 40% no visas pasaules kravas kuģu tirdzniecības tonnāžas ir reģistrēti tikai trīs valstīs - Panamā, Libērijā un Māršala salās. Starp šīm teritorijām notiek asa konkurences cīņa par klientiem. Tāpēc 2016. gadā īstenotā noplūde, t.s. Panamas dokumenti (Panama Papers) tiek interpretēta kā daļa no konkurences cīņas starp ASV atbalstīto zemu nodokļu valsti - Māršala salām - un Panamu. Jāatgādina, ka Māršala salas ir monetārā savienībā (Compact of Free Association) ar ASV. Panama šajā cīņā zaudēja, jo pēc dokumentu masveida noplūdes ārzonu klienti no Panamas masveidā pārreģistrējās uz… Māršala salām.

Līdz ar to var izteikt aizdomas, ka

daudzas plašās dokumentu nopludināšanas ir tikai veids, kā notiek konkurences cīņa globālā biznesa līmenī.

Lielu jautrību un arī jautājumus par žurnālistu konsorcijā iesaistītu personu kompetenci izraisīja “Pandoras dokumentu” interpretācija, ka Jordānijas karalis ir korumpētākais vai viens no korumpētākajiem politiķiem pasaulē. Jordānija ir monarhija. Jordānijas karalis ir monarhs. Kā viņš tērē savus uzkrājumus un ienākumus, to nosaka tikai viņš pats. Ja viņš slepeni savas ģimenes vajadzībām iegādājas nekustamos īpašumus Anglijā, tad ir jābūt patiesi tērētam, lai šeit saskatītu korupciju vai naudas atmazgāšanu. Monarhs valda valsti reģionā, kurā ir nemitīgi apvērsumu un arābu pavasaru draudi, kur lielās kaimiņvalstis finansē teroristus un islāma ekstrēmistus. Ja monarhs slepeni sagatavo patvērumu sev un savai ģimenei revolūcijas vai apvērsuma gadījumā, tad nosaukt to par korupciju vai naudas atmazgāšanu var tikai totāls stulbenis.

Labāk aizvērsim šo “Pandoras lādi” un pagaidīsim, lai tiktu nopludināti dokumenti par globālo farmācijas gigantu piekopto korupciju.

Darījumi starp teju vai visu pasaules valstu valdībām un vakcīnu ražotājiem ir mērāmi desmitos miljardu. Uz kovida korupcijas miljardu fona Jordānijas karaļa mājokļa pirkums Anglijā par 80 miljoniem izskatās kā nožēlojama sīknauda.