Latvijas kviešu eksporta ienākumi vairāk nekā divas reizes pārsniedz “Latvijas dzelzceļa” ienākumus no kravu pārvadājumu pakalpojumu eksporta

Ekonomisko izaugsmi un bagātības pieaugumu nodrošina iekšējais patēriņš un ārējā tirdzniecība. Latvijas iekšējā patēriņa stabilitāti, par spīti iedzīvotāju skaita sarukumam, nodrošina nodokļu naudas pārdale un ES naudas plūsma. Savukārt Latvijas bagātības pieaugumu, kas turpinās arī pandēmijas laikā, nodrošina Latvijas uzņēmumi, kuri spēj eksportēt savu produkciju un pakalpojumus.
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Latvijas finanšu pakalpojumu eksporta ienākumi 2014. un 2015. gadā bija virs pusmiljarda USD gadā. Krišjāņa Kariņa valdības reformu rezultātā faktiski tika pārtraukta ārvalstu uzņēmumu apkalpošana Latvijas bankās un 2018.-2020. g. finanšu pakalpojumu eksports (un tā ietekme uz IKP) triju gadu laikā samazinājās par 750 miljoniem dolāru. Šo ”reformu” negatīvo ietekmi Latvijas ekonomika tiešā formā neizjuta, jo to kompensēja ar valdības politiku nesaistītu nozaru radītais eksporta pieaugums būvniecībā, kokapstrādē, lauksaimniecībā, pārtikas rūpniecībā u.c. Piemēram, Latvijas būvniecības pakalpojumu eksports 2020. gadā deva 420 miljonus dolāru ienākumu. Tas 2020. gadā bija divkāršojies pret 2016. gadu. Pēc būvniecības pakalpojumu eksporta ienākumiem uz vienu iedzīvotāju (223 ASV dolāri) 2020. gadā Latvija bija 7. vietā Eiropā.

2020. gadā ļoti daudzu lasītāju interesi izpelnījās raksts par Latvijas graudkopības eksporta panākumiem, īpaši atziņa, ka, atbilstoši “International Trade Center” aprēķiniem, 2020. gadā pēc eksportēto rudzu apjoma Latvija bija trešajā vietā pasaulē. 2020. gadā Polija eksportēja 1,29 miljonus tonnu rudzu, Vācija - 265 tūkstošus tonnu rudzu, bet Latvija eksportēja 168 tūkstošus tonnu rudzu. Pēc rudzu eksporta Latvija 2020. gadā apsteidza Kanādu, Zviedriju, Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Franciju un citas valstis. Latvijas ienākumi no rudzu eksporta 2020. gadā bija 30 miljoni ASV dolāru, un Latvijas rudzu galvenie pircēji bija Spānijas, Krievijas, Vācijas, Igaunijas, Lietuvas un Beļģijas uzņēmumi.

Atgādināsim, ka pēc rudzu eksporta ienākumiem uz vienu iedzīvotāju (USD) 2020. gadā Latvija bija pirmajā vietā Eiropā. 2020. gadā šīs preces eksports radīja 17,4 dolārus lielu ienākumu uz katru Latvijas iedzīvotāju. Latvijas daļa globālajā rudzu tirgū, rēķinot pēc eksporta ienākumiem, bija 6,7%.

Tomēr arī citu ar graudaugu audzēšanu saistītu produktu eksportā (neapskatot eļļas augus un mazāk nozīmīgas lauksaimniecības kultūras) Latvija ieņem nozīmīgu vietu pasaulē un Eiropā.

2020. gadā pēc kviešu eksporta kopapjoma Latvija bija 14. vietā pasaulē un 9. vietā Eiropā. Latvijas ienākumi no kviešu eksporta 2020. gadā bija 645 miljoni ASV dolāru. Pēc kviešu eksporta ienākumiem uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā (341 dolārs) Latvija bija pirmajā vietā Eiropā.

Kviešu eksporta ekonomiskā nozīme un ietekme uz Latvijas ekonomiku vairāk nekā divas reizes pārsniedz “Latvijas dzelzceļa” ienākumus no kravu pārvadājumu pakalpojumu eksporta.

2020. gadā pēc miežu eksporta kopapjoma Latvija bija 26. vietā pasaulē. Latvijas ienākumi no miežu eksporta 2020. gadā bija 23,6 miljoni ASV dolāru. Pēc miežu eksporta ienākumiem uz vienu iedzīvotāju (12,5 dolāri) 2020. gadā Latvija bija 8. vietā Eiropā.

2020. gadā pēc auzu eksporta kopapjoma Latvija bija 10. vietā pasaulē un 8. vietā Eiropā. Latvijas ienākumi no auzu eksporta 2020. gadā bija 17 miljoni ASV dolāru. Pēc auzu eksporta ienākumiem uz vienu iedzīvotāju (9,2 dolāri) 2020. gadā Latvija bija 3. vietā Eiropā.