Krievijas izolāciju no globālā tirgus vairs nav iespējams apturēt

Daudzi šajā laikā jūsmo par Rietumu kompāniju lēmumu atstāt Krievijas tirgu un tajā saskata atbalstu Ukrainai. Tajā pat laikā informācija par tām Rietumu kompānijām, kuras Krievijas iebrukuma dēļ evakuēja savu personālu un atstāju Ukrainu, netiek minēta.

Tā ir tīri psiholoģiska reakcija - dažādos faktos vai notikumos saskatīt tikai to, ko ikviens vēlas redzēt, nevis to, kas patiesībā notiek. Paziņojumus, ka Rietumu kompānijas cita pēc citas pārtrauc savu preču eksportu uz Krieviju, Austrumeiropā uztver tikai kā solidaritātes atbalstu Ukrainai.

Diemžēl tā ir vēlamā uzdošana par realitāti. Starptautiskais bizness vadās no īpašnieku interesēm gūt maksimālu peļņu, tāpēc ņem vērā arī reputācijas intereses. Kamēr “Coca-Cola” kavējās ar paziņojumu par aiziešanu no Krievijas tirgus, tikmēr sāka pieaugt kustība par attiecīgā uzņēmuma produkcijas boikotēšanu. Izvērtējot reputācijas riskus, “Coca-Cola” (pēc kāda laika arī “Pepsi Cola”) tomēr paziņoja, ka aizies no Krievijas tirgus. Negodīga biznesa boikots ir normāla Rietumu civilizācijas izpausme. Par to Daniels Kānemans (dz.1934) (Daniel Kahneman) saņēma Nobela prēmiju ekonomikā 2002. gadā. Viens no Daniela Kānemana secinājumiem bija: “Gadījumos, ja cilvēkiem ir iespēja sodīt negodīgos uzņēmējus, atsakoties veikt pirkumus pie negodīgajiem, tad cilvēki labprāt iesaistās šādās kolektīvās sodīšanas akcijās.” Daniela Kānemana grāmatas “Domā ātri, domā lēnām” (“Thinking, fast and slow”) latvisko tulkojumu izdevniecība “Jumava” izlaida jau 2012. gadā.

Taču lēmumi par atteikšanos eksportēt savu produkciju uz Krieviju ne vienmēr ir tieši saistāmi ar atbalstu Ukrainai.

Vispirms ir jāatgādina, ka ES, ASV, Japāna un citas valstis noteica stingras sankcijas par augsto tehnoloģiju, militāru un divējādas nozīmes preču grupu eksporta aizliegumu uz Krieviju. Tās, piemēram, ir integrālās shēmas, kuras var tikt ievietotas gan datorā, gan spārnotajā raķetē, tās ir optiskās ierīces, lāzeri utt. Tajā pašā laikā no Krievijas tirgus aiziet gandrīz visas Rietumu kompānijas, arī tās, kuru biznesi tieši nav iekļauti aizliegto preču eksporta sarakstā. Tam ir citi iemesli. Pēc ASV sankcijām attiecībā uz ASV dolāra izmantošanu transakcijās ar Krieviju un pēc vadošo Krievijas banku atslēgšanas no SWIFT (starpbanku norēķinu sistēmas) vairs nav iespējams, nenonākot konfliktā ar ASV Tieslietu ministriju (nevienam nenovēlu nonākt konfliktā ar ASV Tieslietu ministriju, Latvijā ir piemēri), saņemt samaksu par produkciju, kura tiktu eksportēta uz Krieviju. Tie ir eksporta ierobežojumi no Rietumu puses.

No Krievijas puses papildus ir ieviesti t.s. pretsankciju pasākumi. Tagad jebkuram Krievijas uzņēmumam, slēdzot darījumu ar “Krievijai nedraudzīgas” valsts fizisku vai juridisku personu, ir jāsaņem Krievijas valdības komitejas vai, noteiktos gadījumos, Krievijas centrālās bankas atļauja. Krievija tehniski ierobežoja jebkurus jaunus darījums ar jebkuras ES dalībvalsts, ASV, Šveices, pat Austrālijas, Lihtenšteinas, Monako utt. pilsoni vai uzņēmumu.

Tagad visi, kuri eksportē savu produkciju uz Krieviju atbilstoši pirms 24. februāra noslēgtajiem līgumiem, var par savām piegādēm saņemt samaksu Krievijas rubļos, bet nekādi nevar to saņemt brīvi konvertējamā valūtā. Nav skaidrs, kā un pēc kāda kursa varētu notikt samaksa par eksportēto. Atbilstoši šādiem sankciju un pretsankciju noteikumiem biznesa uzņēmumiem, kuri nav labdarības iestādes, jebkāds eksports uz Krieviju bija jāizbeidz. Juridiskās konstrukcijas, izmantojot Irānas, Vjetnamas vai Ķīnas valūtas, ir arī ar ļoti augstu juridisko risku.

Līdz ar to būsim reālisti. Rietumu uzņēmumu masveida atteikšanās no eksporta uz Krieviju nav tikai solidarizēšanās ar Ukrainu, bet arī pragmatiski biznesa lēmumi.

Lai gan Krievija draud nacionalizēt (konfiscēt) visu to ārvalstu investoru ieguldījumus, kuri pārtrauks savu darbību Krievijā, tomēr reputācijas riski un racionāli lēmumi ņem virsroku. Lavīna, kas ir sākusies, nozīmē Krievijas nodalīšanos no starptautiskās tirdzniecības, starptautiskās tehnoloģiju pārneses, un tā vairs nav apturama. Miljoni ārvalstu pārstāvniecībās un kopuzņēmumos nodarbināto jau zaudēja darbu, un tas nevairos atbalstu noziedzīgajam režīmam Krievijā.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā