Viena no alternatīvām – NATO ar Zviedriju un Somiju, bet bez Turcijas

18. maijā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs oficiāli saņēma Somijas un Zviedrijas pieteikumu uzņemšanai. Tas ir vēsturisks notikums, jo gandrīz divus gadsimtus (kopš 1815. gada) Zviedrija bija neitrāla valsts. Tikai 1995. gadā, pievienojoties ES, Zviedrija zaudēja pastāvīgo neitralitāti. ES dalībvalstīm ir jāievēro kopēja ES politika, tāpēc ES dalībvalstis nevar tikt starptautiski atzītas kā pastāvīgi neitrālas valstis. Līdz 2008. gadam Zviedrija ārpus kopējās ES nostājas turpināja īstenot neitrālām valstīm raksturīgu politiku.
©https://www.nato.int/

Krievijas - Gruzijas kara iespaidā Zviedrija spēra vēl vienu soli tālāk no neitrālas politikas, jo sāka sadarbību ar NATO. Savukārt Krievijas iebrukums Ukrainā un Putina kodoldraudi piespieda Zviedriju atteikties no neitralitātes vispār.

Somijas neitralitātei nav tik sena vēsture. Otrajā pasaules karā Somija bija Vācijas sabiedrotā un tāpēc bija viena no Otrā pasaules kara zaudētājām. Tomēr, izstājoties no kara 1944. gadā, Somijai izdevās izvairīties no Sarkanās armijas iebrukuma un valsts okupācijas. Somija piekrita atdot daļu no savas teritorijas PSRS, piekrita samaksāt PSRS kara reparācijas un piekrita neiesaistīties pret PSRS vērstos blokos un militārajās aliansēs. Somijai neitralitāte tika uzspiesta. Tā bija cena par izvairīšanos no pārtapšanas par 16. PSRS republiku. Somija neitralitāti ievēroja 77 gadus.

Taču vienlaikus Somija bija gatava aizstāvēt savu neatkarību un pieļaujot iespējamos draudus no PSRS un vēlāk no Krievijas, Somija uzturēja vienu no labāk apmācītajām un ekipētajām armijām Eiropā. Somija ir vērā ņemams militārs spēks ar ļoti augstu aizsardzības potenciālu, kas var iztikt bez NATO spēku klātbūtnes. Tāpēc, pat pēc lēmuma pievienoties NATO, Somijas premjerministre Sanna Marina noraidīja iespēju, ka Somijā varētu izvietot kodolieročus vai atvērt NATO bāzes.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gan Somijas, gan Zviedrijas sabiedrība izvēlējās pievienoties NATO. Šo lēmumu apsveica un atbalstīja ASV prezidents, Lielbritānijas premjerministrs, Baltijas un citu Eiropas NATO dalībvalstu valdības. Tomēr lēmums par NATO paplašināšanos ir jāpieņem vienbalsīgi - tam ir jāpiekrīt visām 30 alianses dalībvalstīm. Diemžēl vienas NATO dalībvalsts - Turcijas - prezidents Redžeps Tajips Erdogans izteica iebildumus par Zviedrijas un Somijas dalību NATO, apsūdzot šī valstis “terorisma atbalstīšanā”. Viens no Turcijas prezidenta argumentiem ir tas, ka Zviedrijā un Somijā ir piešķirts patvērums kurdiem, kuri ir saistīti ar Turcijā aizliegto kurdu separātistu grupējumu “Kurdistānas strādnieku partija”, kā arī netiek likti šķēršļi kurdu nevalstisko organizāciju darbībai. Līdzīgi kā ASV, arī Zviedrija un Somija palīdz Sīrijas kurdiem, kuri cīnās gan ar Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam uzticamiem spēkiem, gan arī ar Turcijas armiju, kura karo Sīrijas teritorijā.

Arī atbalsts Sīrijas kurdiem bija viens no Turcijas prezidenta iebildumu punktiem.

Pašlaik gan Zviedrijas, gan Somijas vadība sola sākt “konstruktīvu dialogu” ar Turciju. Tomēr ir jāņem vērā, ka Zviedrijas un Somijas sabiedrībā ir visai rezervēta attieksme pret pašreizējo visai autoritāro Turcijas prezidentu. Piespiest Somijas un Zviedrijas sabiedrības atteikties no demokrātiskām principiem un vērtībām, lai izdabātu autoritārā Erdogana prasībām, ir neiespējamā misija. Turcijā ir iznīcināta opozīcija, kas apdraudēja Erdogana varu, tūkstošiem Erdogana politisko pretinieku ir ieslodzīti cietumos utt. Turklāt pašlaik caur Turciju Krievija īsteno Rietumu sankciju apiešanu. Turcija pašlaik pārtop par vienu no svarīgākajiem norēķinu kanāliem, lai Krievija varētu norēķināties par importu pēc tās lielāko banku atslēgšanas no starpbanku norēķinu sistēmas SWIFT utt.

ASV prezidents Džo Baidens solīja, ka viņš spēs pārliecināt Turcijas prezidentu atsaukt noraidījumu. ASV ir sviras, lai uzspiestu uz Turciju. Turcija pašlaik piedzīvo dziļu ekonomisko krīzi. Turcija ir naftas importētāja, tāpēc šī gada enerģētiskā krīze rada papildu triecienu jau tā visai nestabilajai Turcijas finanšu sistēmai. Savukārt gadījumā, ja Turcijas prezidents nepiekāpsies, tad tas liecinās, ka Turcija NATO aliansē darbojas kā Putina Krievijas sabiedrotais. Šādos apstākļos pārējām NATO dalībvalstīm būs jālemj, vai tās vēlas turpmāk palikt vienā militārā blokā ar Putina sabiedroto. Viena no alternatīvām ir NATO ar Zviedriju un Somiju, bet bez Turcijas.

https://www.nato.int/