Turcija ir atbalstījusi tikai Zviedrijas un Somijas uzaicināšanu dalībai NATO, bet par atbalstu uzņemšanai vēl lems

Pagājušās nedēļas sākumā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piekrita atbalstīt Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO. 28. jūnijā Somija, Zviedrija un Turcija parakstīja memorandu, kurā Somija un Zviedrija apņēmās ātri un rūpīgi izskatīt Turcijas lūgumus izdot vai deportēt Turcijā terorismā aizdomās turētās personas.
2022. gada 28. jūnijs. Memoranda parakstīšanas ceremonija starp Turciju, Somiju un Zviedriju. Pirmajā rindā: Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu, Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto un Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde. Otrajā rindā: NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, Somijas prezidents Sauli Nīnisto, Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone ©www.nato.int/cps/en/natohq/photos_197173.htm

Somija un Zviedrija arī piekrita atcelt 2019. gadā noteikto embargo ieroču piegādēm Turcijai. No citu NATO dalībvalstu puses Turcijai tika solīts novērst šķēršļus Turcijā ražota bruņojuma piegādēm citām NATO dalībvalstīm. Pēc memoranda parakstīšanas Turcijas prezidenta kanceleja izplatīja paziņojumu, ka Turcija sarunās ar Zviedriju un Somiju ir “saņēmusi visu, ko tā vēlējās”.

Ļoti daudzi politiķi un komentētāji vienošanos starp Somiju, Zviedriju un Turciju nosauca par vēsturisku un NATO paplašināšanos ziemeļu virzienā dēvēja jau par notikušu faktu.

Tomēr šāda Madrides lēmuma interpretācija nav īpaši korekta. Turcija ir atbalstījusi tikai Zviedrijas un Somijas uzaicināšanu dalībai NATO, bet par atbalstu abu valstu uzņemšanai aliansē vēl lems Turcijas parlaments. Ja Turcija uzskatīs, ka Zviedrija un Somija nepilda vai sabotē noslēgto memorandu, tad Turcijas parlaments, kurā Turcijas prezidentam ir nenoteicoša ietekme, neatbalstīs Zviedrijas un Somijas uzņemšanu NATO. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans uzsvēra, ka pirms parlamenta balsojuma Somijai un Zviedrijai ir jāizpilda solījumi “cīnīties ar terorismu”. Tā kā jaunu dalībvalstu uzņemšanai Ziemeļatlantijas aliansē ir nepieciešams pilnīgi visu dalībvalstu atbalsts, tad pat vienas NATO dalībvalsts pateiktais nē nozīmē veto un lēmums netiks pieņemts. Jautājumā par ieroču piegāžu embargo atcelšanu nekādas problēmas netiek saskatītas, taču jautājums par Turcijā terorismā aizdomās turētu personu izdošanu nav tik viennozīmīgs. Vispirms jau dažādas Turcijas amatpersonas nosauca atšķirīgu izdodamo personu skaitu. Turcijas tieslietu ministrs Bekirs Bozdāgs paziņoja, ka Zviedrijai ir jāizdod 21 persona, kuras pieder pie Turcijā aizliegtā kurdu separātistu kaujinieku grupējuma “Kurdistānas strādnieku partija”, kā trimdā dzīvojošā islāmistu sludinātāja Fetullas Gilena piekritēji, kuri tiek vainoti 2016. gada valsts apvērsuma mēģinājumā. Savukārt Somijai būtu jāizdod 12 aizdomās turamās personas. Turcijas prezidents paziņoja, ka Zviedrija vien ir solījusi ekspatriēt 73 personas. Beigu beigās tika paziņots, ka kopējais terorismā aizdomās turamo personu skaits, kam Somijā un Zviedrijā piešķirts patvērums, tiks precizēts.

Visai atšķirīgi no Turcijas paziņojuma par lielu diplomātisku uzvaru noslēgto memorandu interpretēja Somijas un Zviedrijas politiskie līderi.

Somijas prezidents Sauli Nīnisto uzsvēra, ka memorandā nav norādīti personu vārdi. Sauli Nīnisto: “Izdošanas gadījumā mēs ievērosim mūsu pašu likumdošanu un starptautiskos līgumus. Galu galā, izdošana ir juridiska rīcības brīvība, kuru politiķiem nav tiesību ietekmēt.”

Savukārt Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone teica: “Es zinu, ka daži cilvēki ir noraizējušies, ka mēs sāksim medīt cilvēkus un tos izdot. Es domāju, ka ir svarīgi pateikt, ka mēs vienmēr ievērojam Zviedrijas likumus un starptautiskās konvencijas un [mēs] nekad neizdodam Zviedrijas pilsoņus.”

Gan Somijā, gan Zviedrijā vairums iedzīvotāju pašreizējo Turcijas režīmu uzskata par ļoti autoritāru un nedemokrātiskus, tāpēc sabiedrības vairākuma simpātijas būs izdodamo personu pusē. Gan Zviedrijā, gan Somijā tiesu vara ir neatkarīga, un tā lems atbilstoši likumiem, nevis politiskajai konjunktūrai. Turklāt pastāv iespēja, ka pat gadījumos, kad būtu prognozējams izdodamajām personām nelabvēlīgs spriedums, viena no pretestības formām varētu būt pievērt acis uz to, ka potenciāli izdodamā persona pamet Zviedriju vai Somiju, pārceļoties uz drošāku valsti.

Šādu rīcību Turcijas prezidents varētu uztvert kā memoranda sabotēšanu, un tas nozīmē, ka punkts stāstam par Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO vēl nav pielikts.