Covid-19 krīze veicina pāreju no tradicionālām informācijas izplatīšanas formām uz digitālo formātu

Joslas un ceļa iniciatīvas žurnālistu forumā teiktā uzruna 105 žurnālistu savienību vadītājiem no Latīņamerikas, Āzijas, Okeānijas, Āfrikas un Eiropas.
Šogad forums notika virtuāli, bet pagājušajā gadā diskusijas notika klātienē. Attēlā ‒ apaļā galda diskusija, kurā Eiropu pārstāv Juris Paiders (Latvija), Vladimirs Radomirovičs (Vladimir Radomirovic, Serbija) un Mareks Tračiks (Marek Traczyk, Polija) ©Foruma organizatori

Vispirms vēlos pateikties foruma organizatoriem par to, ka tik sarežģītos apstākļos ir rasta iespēja arī turpmāk uzturēt platformu, kas ir efektīvs līdzeklis, lai Latīņamerikas, Āfrikas, Eiropas un Āzijas valstu žurnālisti varētu dalīties ar savu pieredzi, paust savu skatījumu uz globālām un reģionālām problēmām un meklēt kopējus risinājumus.

Tas, ka šādos forumos mēs varam mācīties no citu valstu kļūdām un panākumiem, ļauj ikvienam no mums ar mazāku izdevumu apjomu palīdzēt atrast nākotnes attīstības virzienus.

Galvenais temats, uz ko es vēlos vērst visu konferences foruma dalībnieku uzmanību, ir pāreja no tradicionālā - papīra formāta laikraksta izdošanas - uz digitālo formātu. Iepriekšējā forumā 2019. gadā tieši par pāreju no papīra uz digitālo formātu mēs runājām kā par vienu no lielākajiem šī laika gan žurnālistikas, gan informācijas biznesa izaicinājumiem.

Savukārt 2020. gadā viens no Latvijas lielākajiem laikrakstiem ‒ Neatkarīgā Rīta Avīze ‒ sekmīgi īstenoja pāreju no papīra formāta uz digitālo formātu.

2020. gada sākumā Neatkarīgās Rīta Avīzes izdevēji nolēma mainīt laikraksta izdošanas formātu no papīra laikraksta izdošanas uz digitālo, turklāt piedāvājot digitālo izdevumu visiem lasītājiem bez abonēšanas maksas. Tika plānots izdevumus par digitālo laikrakstu segt tikai no reklāmas ieņēmumiem.

Lēmums bija pieņemts jau gada sākumā, vēl nezinot par tām pārmaiņām, kuras iestājās 2020. gadā. Pāreja no papīra uz digitālo formātu bija ieplānota 2020. gada maija sākumā. Brīdī, kad jau notika sagatavošanas darbi, lai atteiktos no papīra formāta laikraksta izdošanas un pārietu tikai uz digitālo formātu, sākās Covid-19 pandēmija. Epidemioloģiska rakstura ierobežojumi tika noteikti daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā. No 2020. gada marta Latvijā tika apturēta ar pārvadājumiem, izklaidi, tūrismu un dažādu pakalpojumu sniegšanu saistītu uzņēmumu darbība. Tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi un ieteikts iedzīvotājiem samazināt pārvietošanās aktivitātes, iespēju robežās strādāt no mājām.

Tā rezultātā pilnībā apstājās daudzu pakalpojumu nozaru darbs un vienlaikus pilnīgi izbeidzās darbību apturējušo uzņēmumu un nozaru reklāmas aktivitātes. 2020. gada aprīlī, maijā un arī jūnijā visai Latvijas drukātajai presei kopumā reklāmas ienākumi bija vismaz par 40% mazāki nekā pirms gada. Reklāmdevēji, kas pārstāvēja izklaides nozari, tūrismu, kā arī daudzi pakalpojumu sniedzēji pilnībā pārtrauca reklāmas aktivitātes. Pasta piegādes notika kā parasti, bet, tā kā iedzīvotāji epidēmijas iespaidā masveidā mainīja savus ikdienas paradumus, ievērojami samazinājās arī laikrakstu un žurnālu pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā, kas savukārt radīja ievērojamus zaudējumus visiem mediju uzņēmumiem.

Pandēmijas radītās sekas visam preses biznesam sakrita ar brīdi, kad Neatkarīgā Rīta Avīze pārgāja no papīra formāta uz digitālo formātu. Laiks, kad ļoti daudzi iedzīvotāji būtiski samazināja savu pārvietošanos, bija labākais brīdis, jo pieauga pieprasījums pēc dažādu interneta platformu piedāvājuma.

Neatkarīgā Rīta Avīze, pārejot no tradicionālā laikraksta uz digitālo formātu, atteicās no tiem tematiskiem blokiem, kuri vairs nebija realizējami digitālā vidē, piemēram, krustvārdu mīklas u.c., kā arī no tiem tematiskiem blokiem, kuros digitālā vidē jau bija izveidotas ļoti plaši apmeklētas digitālās platformas (laika ziņas, sporta jaunumi u.c.). Atteikšanās no daudzu tēmu uzturēšanas nozīmēja visai ievērojamu (aptuveni 50%) darbinieku skaita samazināšanu. Savukārt tēmu apjoms, kas attiecas uz sabiedriski nozīmīgiem sociāliem, ekonomiskiem un politiskiem jautājumiem, pat tika palielināts. Pārejas laikā tika nodalīti divi digitālie produkti ‒ jaunumu portāls un kvalitatīvs digitāls laikraksts. Veidojot kvalitatīvu digitālu laikrakstu, no tradicionālā laikraksta tika saglabāts pirmās lapas izkārtojums un arī tas, ka laikraksta raksti lasītājiem kļūst pieejami agri no rīta un tie dienas laikā netiek mainīti. Informācija par aktuālajiem jaunumiem, kuri mainās dienas gaitā, tiek sniegta ziņu portālā.

Vislielākais izaicinājums bija panākt, lai papīra izdevuma laikraksta lasītāji pārietu uz digitālo izdevumu. Pilnīgi godīgi ir jāatzīst, ka šāda pāreja nenotika uzreiz. Tikai aptuveni trīs mēnešu laikā lielākā daļa no papīra formāta lasītājiem kļuva par regulāriem digitālā formāta laikraksta lasītājiem.

Turklāt papīra laikraksta lasītāju paradumi saglabājas, arī pārejot uz digitālo formātu. Lielākā daļa no jaunumu portālu lasītājiem nemitīgi seko jaunumu plūsmai, bet digitālā formāta laikraksta liela lasītāju daļa laikrakstu izlasa tikai pusdienlaikā un pēc darbalaika beigām. Savukārt galvenā lasītāju daļa visus attiecīgās nedēļas digitālos numurus izšķirsta un interesi izraisošos rakstus izlasa tikai nedēļas nogalēs un brīvdienās. Atšķirībā no dažāda veida ziņu portāliem, kuros lielākā daļa skatījumu ir pirmo pāris stundu laikā pēc jaunuma ievietošanas, kvalitatīvam dienas laikrakstam digitālajā formātā galvenais lasītāju pieplūdums ir nevis pirmajās stundās pēc rakstu ievietošanas, bet gan vienas nedēļas laikā no laikraksta publicēšanas brīža.

Ienākumu un izdevumu struktūras izmaiņas, pārejot no papīra formāta uz digitālo

Tā kā, pārejot no papīra formāta uz digitālo, Neatkarīgajai Rīta Avīzei izdevās saglabāt lielāko daļu no papīra izdevuma reklāmdevējiem, tad, pat samazinot reklāmas cenu, bija iespējams sabalansēt ienākumu un izdevumu struktūru, nesamazinot algas tiem žurnālistiem, kas palika strādāt digitālajā laikrakstā. Izmaksas ievērojami samazinājās, jo samazinājās izdevumi, kas bija saistīti ar papīra formāta laikraksta ražošanu un tā izplatīšanu, kā arī ievērojami samazinājās darbaspēka izmaksas. Savukārt, tā kā lielāko daļu no reklāmas klientiem izdevās saglabāt, finansiālā situācija šādam produktam būtiski uzlabojās.

Finanšu situācijas uzlabošanās ļāva sākt laikraksta digitālās platformas attīstību citos virzienos. No 2020. gada oktobra Neatkarīgā veido laikraksta izdevumu angļu valodā (https://neatkariga.com/), kas jau ir ieguvis panākumus angļu valodā lasošajā Latvijas auditorijā.

Kādi ir vislielākie izaicinājumi un galvenais problēmu loks, ar ko šobrīd ir jāsaduras kvalitatīvam laikrakstam, kurš pāries uz digitālo formātu?

Diemžēl vislielākais izaicinājums un galvenā problēma, lai reklamētu šāda veidu digitālos produktus, ir starptautisko konglomerātu īpašumā esošo sociālo tīklu piekoptā cenzūra. It īpaši tas attiecas uz “Facebook”, jo, lai palielinātu lasītāju bāzi, viens no nozīmīgākajiem instrumentiem ir vietējie un starptautiskie sociālie tīkli.

Un, protams, līdzīgi kā visi citi informatīvi izdevumi, arī Neatkarīgā izveidoja savu lappusi “Facebook”, kurai jau ir Latvijas mērogiem ievērojams sekotāju skaits. Diemžēl atbilstoši “Facebook” algoritmam tikai niecīgai daļai (2‒3 procentiem) no mūsu sekotājiem tiek rādīti laikraksta “Facebook” mājaslapā ievietotie jaunumi.

Šādu sistēmu globālais gigants piekopj, lai stimulētu maksas pakalpojumu pirkšanu, lai uzņēmumi ar savu “Facebook” mājaslapu iegādātos maksas reklāmas pakalpojumus no “Facebook”. Diemžēl mēģinājums īstenot digitālā laikraksta popularizāciju, izmantojot “Facebook” maksas pakalpojumus, ir saistīts ar vienkārši neticamiem cenzūras ierobežojumiem. “Facebook” noraidīja Neatkarīgās piedāvājumu pat par samaksu izplatīt laikraksta angļu variantā publicētos materiālus. “Facebook” cenzūras ierobežojumi tika attiecināti pat uz interviju ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu (President of Latvia: we will overcome the crisis next year), kas bija veltīta Latvijas neatkarības svinību simtu otrajai gadadienai.

Līdz ar to globālo sociālo tīklu piekoptā cenzūra arī citās pasaules valstīs, iespējams, būs vislielākais šķērslis tiem izdevumiem, kuri no papīra formāta pāries uz digitālo formātu.

Novēlu visiem foruma dalībniekiem atrast savu ceļu, lai pārvarētu tās grūtības, kuras mūs sagaida tuvākajā laikā, un ceru, ka Latvijas pieredze palīdzēs tiem, kuriem pāreja no tradicionālā informācijas izplatīšanas formāta uz digitālo būs jāveic jau tuvākajā laikā.

Fakti

Joslas un ceļa iniciatīvas žurnālistu foruma dalībvalstis

Šogad Joslas un ceļa iniciatīvas žurnālistu forumā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku no Latīņamerikas, Āzijas, Okeānijas, Āfrikas un Eiropas. Forumā tika pārstāvētas žurnālistu savienības un asociācijas no Argentīnas, Bangladešas, Baltkrievijas, Bolīvijas, Bosnijas, Brazīlijas, Čīles, Kotdivuāras, Kubas, Dominikānas republikas, Ekvadoras, Gvatemalas, Indijas, Indonēzijas, Jordānijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Kenijas, Malaizijas, Meksikas, Mongolijas, Mjanmas, Nepālas, Nikaragvas, Nigērijas, Pakistānas, Panamas, Papua Jaungvinejas, Peru, Filipīnām, Krievijas, Serbijas, Singapūras, Zālamanu salām, Šrilankas, Šveices, Tanzānijas, Ukrainas, ASV (Puertoriko), Venecuēlas, Vjetnamas, kā arī astoņi Latīņamerikas Žurnālistu federācijas pārstāvji un Āfrikas žurnālistu federācijas prezidents. No ES forumā piedalījās žurnālistu savienību vadītāji no Bulgārijas, Grieķijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Portugāles un Rumānijas.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā