Valdības kovidkomercija

„Mobilās lietotnes, kas tiek izstrādātas, lai apzinātu Covid-19 slimniekus un kontaktpersonas, ir veids, kā sabiedrību varēs palaist brīvībā,” preses konferencē reģionālajiem medijiem 15. maijā pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
26.05.2020. Māris Krautmanis
 
©F64

Pagaidām nav skaidrs, kā tieši mobilās lietotnes sabiedrību atbrīvos, taču premjera sacītais ļoti atgādina Okeānijas pamatsaukļus no Džordža Orvela antiutopijas „1984”: „Karš ir miers, brīvība ir verdzība, nezināšana ir spēks!” Runa taču ir par izsekošanas instrumentu! Kā izsekošana var būt brīvība?

Jādomā, ka Kariņš Orvelu ir lasījis un viņam ir kāda dziļa doma papriekš izteikties provokatīvi, lai vēlāk varētu tumsoņiem parādīt, cik brīnišķīgu brīvību bauda tie, kas savos skārienjutīgajos tālruņos lejuplādējuši lielisko aplikāciju. Un attiecīgi, cik drūma, bezkrāsaina dzīve būs tiem, kam lietotnes nebūs. Iespējams, lietotne būs tāda kā pase, ar kuru varēs ceļot un visiem robežsargiem un policistiem rādīt, ka esi bez kovida. Vēl mobilo izsekošanas lietotņu nēsātāji varēs dzirdēt brīdinošus pīkstienus, ja kaut kur tuvumā vazāsies kāds ar Covid-19 slimais. Un vēl būs iespēja nobālēt un noģībt, ja lietotne pastāstīs, cik slimajiem tuvumā esi bijis pēdējā laikā. Lietotne fiksēs pat tos gadījumus, kad slimnieks būs klepojis gultā blakusdzīvoklī aiz sienas. Tiesa gan, lai šo lielo brīvību varētu baudīt, vajag, lai lietotnes masveidā lejuplādē ļoti daudz cilvēku un lai visi slimie būtu godīgi ievadījuši savu sasirgušā statusu. Pat digitālpratībā superattīstītajā Singapūrā rīku „TraceTogether” esot lejuplādējuši tikai 12% iedzīvotāju. Ja rīks nav obligāts, nav arī liela entuziasma to izmantot.

Vēl ir problēma, ka lietotnes, kas būs oficiālas Latvijā, diezin vai būs spēkā, piemēram, Polijā, jo arī poļu digitalizētāji prot nošpikot rīkus. Un tad latvju naivais ceļotājs savu smalko tālruni ar visu aplikāciju varēs iebāzt atpakaļ kabatā. Diezin vai visas lietotnes tā ļoti drīz būs saslēgtas kopā vienā vispasaules tīklā. Bet nu varbūt būs. Nekas neiespējams tas arī nav.

Lai visas šīs spēlītes varētu radīt un ieviest dzīvē, vajag piespiest sabiedrību tās lietot un naudu. Tā kā Eiropā pagaidām vēl pastāv kaut kādas atliekas no demokrātijas un cilvēktiesībām, ar likumu mobilās izsekošanas lietotnes uzspiest vēl nevar. Tāpēc vajadzēs valstiski izveidot kādus nebūt apgrūtinājumus slinkajiem un neapzinīgajiem, kas neklausa un lietotnes nelieto, un radīt brīnišķus ieguvumus un privilēģijas tiem, kas tās lieto. Latvijas IT speciālistu jaunais produkts - izsekošanas lietotnes - būšot gatavas šā mēneša beigās vai jūnija sākumā. Tad redzēsim, kādā veidā biznesmeņi atpelnīs produkta izstrādē ieguldītos līdzekļus - vai slauks tikai no valsts budžeta vai arī vēl papildus no katra lejuplādētāja?

Nezin kā tas ir citās valstīs, bet latviešu mobilās izsekošanas nacionālās īpatnības ož diezgan nelāgi - pēc komerciāla marodierisma Covid-19 posta laikā, kur valdības valdošajām partijām pietuvināti uzņēmēji silda rociņas un uzvārās.

Saeimas deputāts Aldis Gobzems jau ceļ trauksmi, interneta vietnē „Facebook” rakstot: „Īpašais stāvoklis tiks mazināts tikai apmaiņā pret publikas piekrišanu, ka tiek iedarbināta izsekošanas aplikācija, kuras izstrādē piedalās Kariņa māsas vīrs Bērziņš (Lietotnes izstrādē no biznesa sektora piedalās LMT, „Mak IT”, „TestDevLab”, „Zippy Vision”, „ITcentrs” un nevalstiskās organizācijas „TechHub Riga” līdzdibinātājs Andris Bērziņš). No akadēmiskā un valsts sektora atbalstu sniedz Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja, SPKC, Veselības ministrija, DVI, „NATO StratCom” un Latvijas Universitāte. Savukārt digitālās komunikācijas partneri ir „Nord DDB Riga”, „Deep White”, „Wrong” un „Mobilly” (Normunds Bergs).” Šķiet, ka neko nepareizu Gobzems neraksta - viņa nosauktās firmas un organizācijas tur tiešām ir klāt. Var jau gadīties, ka starplaikā kāds dalībnieks ir izstājies, taču būtību tas nemaina. Acīmredzama ir ekselento digitālbiznesmeņu cauraudze un ciešsaiste ar „Jauno Vienotību”, „Attīstībai/Par!”, Jauno konservatīvo partiju - tāda kā „medicīniski politiska mafija”.

Taču neuztrauksimies par valdošo politiķu labsajūtu. Tā nav apdraudēta. Viņi zina, ka Latvija nav Francija vai Vācija, kur tāds klajš komerckovids neietu cauri un sabiedrība spēcīgi izpaustos sašutumā. Šeit kādi pāris tūkstoši ļaužu papukosies internetā, bet valdības kavalkāde parādes solī dosies tālāk un neko galvā neņems.

Mobilo izsekošanas lietotņu problēma pastāv visā pasaulē. Vienkāršāk ir Āzijā, kur sabiedrībai ir citādas tradīcijas un cilvēki ir apzinīgi un paklausīgi. Tos, kas neklausa, sit ar nūjām un ar varu iesloga mitekļos. Tikmēr Eiropas Savienībā notiek izmisīgi centieni kaut kā izlavierēt, lai digitālos instrumentus varētu izmantot sērgas izplatības ierobežošanai un tajā pašā laikā pārāk neciestu demokrātijas un cilvēktiesību pamatvērtības. Eiropas institūcijās atzīst, ka pastāv privātuma pārkāpuma riski, jo kontaktu izsekošanas lietotnes varētu atklāt sensitīvus lietotāju datus. Šajā sakarā Eiropas Parlaments uzsver, ka ir rūpīgi jākoordinē lietotņu izstrāde, lai nodrošinātu to atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem par personu datu aizsardzību. Eiropas Komisija ir publiskojusi ieteikumu izstrādāt kopēju ES pieeju mobilo lietotņu izmantošanai kontaktu izsekošanas vajadzībām. Eiroparlamenta deputāti norāda, ka sabiedrībai ir jāsniedz skaidra informācija, kā kontaktu izsekošanas lietotnes novedīs pie ievērojami mazāka inficēto cilvēku skaita, kā tās darbojas un kādas ir tehnoloģiju izstrādātāju komercintereses. Latvijā pagaidām stipri pietrūkst informācijas par lietotņu labumu, toties parādās informācija par izstrādātāju komercinteresēm. Mūsu valdošā koalīcija sērgas laikā nošauj uzreiz divus zaķus - iegūst instrumentu sabiedrības kontrolei un vēl pelna ar to naudu.