Mobilā digitālās lielības lietotne

„Ir izgudrota velnišķīga aplikācija, kas tagad izsekos visu, ko darām un nedarām, mūsu labos un ne tik labos sapņus, mūsu domas un gaitas. Citplanētieši un viņu pakalpiņi no Bilderbergas kluba un vietējās filiāles Pokaiņos beidzot ir atraduši veidu, kā pakļaut mūsu prātus un uzzināt mūsu visslēptākās vēlmes, vest mūs apgrēcībā pret mūsu gribu un piesmiet mūsu vislabākos nodomus,” savā „Facebook” kontā raksta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
03.06.2020. Māris Krautmanis
 
©Ekrānšāviņš

Pēc tam gan viņš raksta tā, lai varētu saprast, ka iepriekš teikto nav domājis nopietni. „Ja nopietni, tad tie, kas nevēlas lietot aplikāciju #Apturicovid, tā ir jūsu izvēle, neviens to nevar un negrasās uzspiest. Šī rīka izmantošana ir brīvprātīga, paldies tiem, kas to dara, saprotu tos, kas nevēlas to darīt,” paskaidro Rinkēvičs. „Twitter” kontā ministrs demonstrē, ka ir lejupielādējis „ApturiCovid”, izsaka cerību, ka daudzi to lietos, un slavē Latviju, kas viena no pirmajām pasaulē lieto digitālos rīkus cīņā ar koronavīrusu.

Labāk būtu izskaidrojis

Ārlietu ministrs ir asprātīgs, taču viņš ir augsta amatpersona, nevis kurš katrs blogeris. Tāpēc diezin vai pieklājas augstprātīgi ņirgāties par koronavīrusa šausmu un neziņas mocīto publiku, pozicionējot sevi par progresīvu ekselenci iepretī glupiem prastajiem ļautiņiem. Visā pasaulē cirkulē sazvērestības teorijas par vīrusa izcelsmi, par ļauniem cilvēkiem, kas speciāli to radījuši, un bailes no „digitālās koncentrācijas nometnes”, kurā valstu valdības sadzīs pilsoņus Covid-19 krīzes aizsegā. Diemžēl ironiju un sarkasmu viena daļa ļaužu uztver nevis pārnestā, bet tiešā nozīmē. Jādomā, ka neviens vien neizlasīja tvītu līdz galam un nodomāja, ka drosmīgais Rinkēvičs atmasko ļauno, velnišķo „ApturiCovid”. Var jau čaukstināt folija cepurīti un piedāvāt to tumsoņiem, taču vērtīgāk būtu sniegt sabiedrībai nopietnus, izsmeļošus skaidrojumus par valdības darbiem.

Atbrīvos ar izsekošanu?

Jau vairākas dienas ir iespēja lejuplādēt šo lietotni, taču joprojām nav skaidrojuma jo daudzām lietām, kas ar šo digitālo brīnumu saistītas.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir sacījis, ka lietotne atbrīvos sabiedrību, taču, kas par brīvību var nākt no izsekošanas programmas? Ļausim sevi izsekot un būsim brīvi?

„Latvijas mobilais telefons” gan skaidro, ka lietotne neievāks GPS datus un neizsekos lietotājus. Viedtālruņi, kuros tā būs uzstādīta, ar „Bluetooth” palīdzību apmainīsies ar signāliem jeb digitāliem „rokasspiedieniem”, ko uzglabās lietotāja tālrunī šifrētā veidā. Ja viena tālruņa lietotājs saslims, otrs tiks brīdināts, ka kādā brīdī savās ikdienas gaitās ir saskāries ar Covid-19 inficētu cilvēku. Inficētā persona un vieta, kur noticis kontakts, lietotājam paliks anonīma.

Pārbīties ne pa jokam

Paldies, nomierināja. Bet tad nav skaidrs, kādā veidā lietotne palīdzēs atbrīvot sabiedrību un virzīties uz tautsaimniecības plauksmi? Lietotne tikai apmainīsies ar digitāliem rokasspiedieniem, un par kontaktu ar slimajiem varēs uzzināt pēc tam, kad ar viņiem būts ciešā tuvumā, turklāt nebūs zināms, kur, kad un ar ko tas noticis. Cilvēkam, kas saņems tālrunī ziņu par notikušu rokasspiedienu, šermuļi skries pār muguru, sāksies roku un kāju trīce un atliks tikai tīties baltā palagā, lai dotos uz kapiem.

Medīsim inficētos pokemonus

Pagaidām nav saskaitīts, cik cilvēku lejupielādējuši „ApturiCovid”, taču tā būs neliela daļa iedzīvotāju. Ne visi lieto mobilos tālruņus. Ja tālruņa modelis nav pietiekami moderns, tas aplikāciju neņem pretī. Viena daļa ļaužu aplikāciju neielādē principā, uzskatot, ka šis rīks nāk no valdības, kura grib tikai regulēt, sodīt, spaidīt un zagt, bet palīdzību no tās var gaidīt ar maisu.

Tātad pa ielām staigās, autobusos brauks, uz poliklīnikām ies ļoti daudz ļaužu, kuri varbūt būs slimi, taču nekādi „zilzobis” viņu gaitas nefiksēs. Aplikācijas lietotājiem kaut kāda jēga no tās ir ļoti minimāla un necik daudz no kovida tā nepasargā. Lietotne izskatās kā pokemonu medības, ko var spēlēt tikai tie, kam ir mobilais tālrunis un kurus šī spēle interesē.

Divas nedēļas karantīnā

Ceturtdien, 28. maijā, Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas paredz, ka par ierobežojumu pārkāpšanu, kas saistīti ar Covid-19 izplatību, tiek noteikta administratīvā atbildība tādā pašā apmērā kā līdz šim arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Par Ministru kabineta noteikumos noteikto izolācijas vai karantīnas neievērošanu vai pulcēšanās skaita ierobežojuma neievērošanu paredzēti skarbi sodi - no 10 līdz 2000 eiro fiziskajām personām, no 140 līdz 5000 eiro juridiskajām personām.

Ne tikai slimajiem, bet arī personām, kas bijušas saskarsmē ar inficētiem cilvēkiem, ir jāsēž karantīnā vismaz 14 dienas. Te var sanākt liela ķeza, jo, ja cilvēks savā tālrunī ierauga, ka viņam bijusi saskarsme ar kovidslimo, viņam jāpārtrauc visa rosība un jāsēž divas nedēļas mājās. Viņš gan var būt neapzinīgs un mājās nesēdēt, neizpaust citiem, ka mobilajā tālrunī bijis informēts par nelāgo kontaktu. Taču, kur ir garantija, ka viņu uz ielas neaptur policija un neuzliek sodu? Nav izskaidrots, kā šīs lietas darbosies, kā aplikācija var vai nevar tikt lietota ļaužu represēšanai? Vai nebūs tā, ka cilvēki, kas aiz laba prāta būs apzinīgi atsaukušies augsto amatpersonu aicinājumiem lejupielādēt lietotni, paši sev būs sagādājuši ķibeli - mājas arestu uz 14 dienām? Un vai ir novērsta iespēja, ka dati nenoplūst un netiek izmantoti kādām politiskām vai ekonomisku grupējumu cīņām? Ar „digitālo rokasspiedienu” taču var izslēgt konkurentu vismaz uz 14 dienām. Ja viņš, draņķis, nesēž mājās, kaut kā nejauši ziņas par to var nonākt plašsaziņas līdzekļos kā atmaskošana, kaunināšana un pamats sodīšanai. Sevišķi jau priekšvēlēšanu laikā tādi cipari var kļūt aktuāli. Varētu jau noticēt, ka sensitīvi dati un ļaužu privātums būs stingri aizsargāts, ja nebūtu redzēts kaudzēm dažādu politiķu un uzņēmēju privāto telefonsarunu ierakstu, blāķiem dažādu amatpersonu e-pasta vēstuļu, kuras platā straumē ir noplūdušas no tiesībsargājošām iestādēm vai iegūtas nesankcionēti. Digitālais rīks pašlaik uz skatuves karājas pie sienas kā bise, un nav garantijas, ka trešajā cēlienā tā neizšaus. Piemēram, Austrālijas valdība ir uz to cietāko apsolījusi, ka „ApturiCovid” līdzīgā „TrackTogether” lietotne tiks sargāta kā acuraugs, veselības ministrs Gregs Hants ir sacījis, ka ne tiesa, ne policija nevarēs piekļūt tās datiem. Tikmēr Latvijas ārlietu ministrs ierēc, citēdams superintendantu Samsonu no filmas „Vella kalpi”, kuru drebina drebuļi un trīcina trīcekļi. Un šausmina šausmas.

Digitāli mobilais Kariņš

Zinot pašreizējās valdošās koalīcijas brīžiem pat neslēpto alkatību, kā patīkams pārsteigums ir ziņa, ka mobilo lietotni brīvprātīgi un bez maksas radījuši pašmāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares un zinātnes pārstāvji. Nekas cits neatliek kā ticēt uz vārda lietotnes izstrādātāju altruismam, ka viņi ne eirocentu nav iebāzuši sev kabatā.

Tiesa gan, valsts izdevumi, un ne mazie, ir dažādu ministriju komunikācijai ar sabiedrību un ministru tēla spodrināšanai. Brīnišķīgā lietotne, kas tapusi par velti, lieliski iekļaujas veiksmes stāstā par premjeru Kariņu, kura vadībā gūti izcili panākumi cīņā ar koronavīrusu.

Ja digitālā lietotne „ApturiCovid” netiks lietota kopā ar skarbiem represīviem pasākumiem, tad no tās ir maz jēgas vīrusa izplatības ierobežošanā. Bet, ja no tās ir maz jēgas, tad tā noder tikai, lai plātītos ar it kā grandiozo jauno tehnoloģiju progresu, ko Latvija sasniegusi premjera Kariņa vadībā. Lai gan nekāds pasaules čempiones gods „ApturiCovid” patiesībā nav - līdzīgas lietotnes jau pāris mēnešus darbojas daudzās citās valstīs.

Ja arī mobilā lietotne neko daudz nedos un neietekmēs, viens mazs solis cilvēkam tā ir. Iespējams, rudenī, kad tā skaudrāk sāks izpausties krīze ekonomikā, redzēsim nākamos soļus un dekorāciju maiņas. Var gadīties tā, ka Kariņš kā pozitīvais varonis dodas pa Valda Dombrovska iemīto taku uz Eiropu, bet viņa vietā nāk stingrais un neapturamais Juris Pūce (AP), kurš ar skubu ķeras klāt darbiem kā jauns un enerģisks censonis. Lai gan varbūt nebūs tā īsti, ko ēst, būsim lepni, ka esam pati progresīvākā valsts pasaulē ar ciparu Saeimu un digitālo antikovidu mobilajā tālrunī. Nēsāsim to kabatā sev tuvu pie sirds!