Vajag ģenerālprokuroru, kas nav vējrādis

Tieslietu padome pirmdien par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.
10.06.2020. Māris Krautmanis
 
Var būt tā, ka pūlis uz ielas skaļi pieprasa kādu linčot vai atbrīvot. Taču ģenerālprokuroram ir jāstāv šīm kaislībām pāri, jāraugās tikai un vienīgi likuma grāmatā, un tikai atkarībā no likuma jāvirza lietas un jāuztur apsūdzības tiesā ©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Tātad, ja par kandidātu piepeši neatklāsies kādi baismi, kompromitējoši skeleti skapī, pastāv ļoti liela varbūtība, ka tieši šis kandidāts būs nākamais ģenerālprokurors.

Stukāns dzimis 1972. gadā, specializējies administratīvo un krimināltiesību jomā, līdz šim strādājis dažādos tiesu sistēmas amatos, bijis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis un tiesas priekšsēdētāja vietnieks, kā arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs. Viņš ir izturējis diezgan skarbu atlases konkursu, kurā atzīts par pirmo starp līdzīgajiem.

Latvijas tautai vajag tādu ģenerālprokuroru, kuram ir raksturs. Vajag, lai ģenerālprokurors stingri stāv likuma sardzē un neļaujas visādu vēju pūtieniem. Var būt situācijas, kad kādi politiķi, ekonomiski grupējumi, citas valstis spiež. Var būt situācijas, kad plašsaziņas līdzekļos un interneta tīklojumā žvadz kāda apdullinoša kampaņa. Var būt tā, ka pūlis uz ielas skaļi pieprasa kādu linčot vai atbrīvot. Taču ģenerālprokuroram ir jāstāv šīm kaislībām pāri, jāraugās tikai un vienīgi likuma grāmatā, un tikai atkarībā no likuma jāvirza lietas un jāuztur apsūdzības tiesā. Spriežot pēc tiem nedaudzajiem Stukāna izteikumiem, kas dzirdēti, viņš ir apņēmies par šādu likuma sargu būt. Nezinām gan, kā tas viņam sekmēsies, kad apņēmība sastapsies ar praktisko darbu un tur aiz krūmiem jau tupošajiem un uzglūnošajiem spiedieniem.

Latvijas tautai vajag ģenerālprokurora principialitāti un prasmi atšķirt krimināllietas pamatu no safabricējuma. No ģenerālprokurora vajag gan drosmi apsūdzēt kādus šīs pasaules varenos un nesodāmos, gan arī sekot, lai apsūdzība taptu tikai tad, kad ir savākti pierādījumi, nevis tikai pasakas, leģendas, viedokļi un lamuvārdi.

Vajag taisnību, taisnīgu tiesas spriedumu, turklāt tam jāatnāk saprātīgā termiņā. Liels kauns un neizdarība Latvijā ir tas, ka lietas tiek iztiesātas nejēdzīgi ilgi, par ko pēc tam Latvijai ir garantēti zaudējumi Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Dažkārt pati tiesāšanās ir kā bezlikumīgs, ļauns sods, cilvēkam atņemot brīvību citām nodarbēm un liekot lielu daļu savas dzīves pavadīt tiesas zālē.

Stukāns ir paudis apņēmību strādāt, lai pirmstiesas izmeklēšana turpmāk notiktu kvalitatīvāk. Tas labi, jo tieši izmeklēšanas brāķi ir biežs cēlonis tiesas prāvu pārmērīgajam ilgumam.

Par Stukāna kandidatūru būs jābalso Saeimā, jādomā, ka papriekšu kandidātu gribēs apspriest Juridiskā komisija. Pagaidām nav zināms, cik liels atbalsts partijās būs Stukānam. Daži politiķi jau izteikušies labvēlīgi, bet viena partija būs ļoti īgna. Jo šķiet, ka Jaunās konservatīvās partijas (JKP) favorīts nebija vis Stukāns, bet cits kandidāts, kam tāds pats vārds kā deputātam Jurim Jurašam (JKP) un arī uzvārda pirmie trīs burti sakrīt. Taču prokurors Juris Juriss Tieslietu padomes vērtējumā ir bijis gan ļoti spēcīgs kandidāts, taču palicis otrais aiz Stukāna.

Ir zināms, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sen sapņo izveidot speciālu tiesu ekonomisko noziegumu iztiesāšanai, kuru viņš varētu dancināt. Taču Stukāns savulaik nav paudis milzu sajūsmu par šo ideju, norādot, ka speciālas tiesas veidošana būtu nelietderīga valsts līdzekļu izšķērdēšana.

Zināms, ka Bordāns ir ļaunatminīgs kā kamielis, tāpēc diezin vai sagaidāms JKP atbalsts Stukānam. Bet JKP gan nav vienīgā partija Saeimā.

Lielā mērā Stukāns pagaidām ir “melnais zirdziņš”. Ekspertu aprindās viņu zina, bet politiķiem vēl jāiepazīstas. Droši vien ir virkne jautājumu, ko viņam uzdot. Jācer, ka parlaments pietiekami nopietni jautās, klausīsies, domās un lems, vērtējot, vai bijušais tiesnesis Stukāns būs labs vai slikts ģenerālprokurors.