Mana dzimtene jaukā, cietumu zeme

Valdība ir konceptuāli atbalstījusi tieslietu ministra Jāņa Bordāna sen sapņoto jaunā Liepājas cietuma būvniecības plānu.
11.06.2020. Māris Krautmanis
 
©F64

Valdība ir piekritusi būvniecību sākt jau nākamgad, nevis atlikt, kā bija domāts iepriekš. Viss jau būtu jauki - demokrātiskā un civilizētā valstī arī cietumnieki ir cilvēki, tāpēc viņiem jāsēž cilvēcīgos apstākļos. Jācer, ka jaunais cietums būs paraugs visai pasaulei, cik lieliskos luksusapstākļos tiesas piespriesto laiku Latvijā atsēž slepkavnieki, zagļi un narkoteroristi. Jādomā, ka cietums būs tik izcils, ka ļaudis uz turieni rautin rausies.

Ja Bordānam vēl izdosies izveidot Jaunajai konservatīvajai partijai politiski atbildīgu speciālu ekonomisko noziegumu tiesu un par ģenerālprokuroru iebīdīt savu cilvēku, daudziem JKP konkurentiem iznāks kļūt par jaunā Liepājas cietuma klientiem. Savukārt,

ja tomēr Temīda paliks bezkaislīga un ar zobenu cirtīs nepartejiski, Liepājas cietuma jaunās, smaržīgās nāras varbūt izdosies iemēģināt arī dažam JKP kartona tēlam.

Jebkurā gadījumā pasākums ir humāns un pareizs, jo cietumiem būt!

Tikai mazliet mulsina summa - 147 miljoni eiro! Par šādu naudu var nopirkt 10 saliņas Karību jūrā, un, ja cietumniekus sūtītu uz turieni, viņi laiku pavadītu vēl tīkamākos, siltos klimatiskajos apstākļos, kur iedegtu brūni un kļūtu morāli labojušies.

Par 147 miljoniem dolāru, pat ne eiro, Japānas valdība pagājušajā gadā nopirka prāvu salu okeānā, lai pārceltu uz turieni militāru bāzi. Jo vecajā vietā bāze pārāk traucēja civiliedzīvotājiem ar lidmašīnu motoru rēkoņu.

Kaut kā dīvaini izskatās ‒ ieguldīt 147 miljonus cietumā, kamēr vēl nevar zināt, kā valsts tiks ārā no koronavīrusa krīzes nelāgajām sekām ekonomikā. Bet nu, kā sacīt jāsaka, tiem runas vīriem ir spēks un vara.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) gan ir bildis, ka viņam ir atsevišķs, no pārējās valdības atšķirīgs viedoklis, ka cietumu nevajag, bet vajag atbalstīt eksportējošus uzņēmumus. Bet Ģirģens neko nesaprot. Naudas tagad ir tik daudz, kā nekad nav bijis. Iespējams, Liepājas cietums arī būs eksportējošs - ja to uzbūvēs pietiekami plašu, varēs uzņemt pie sevis soda izciešanai zviedru, britu un vācu varmākas un blēžus un nopelnīt ar to finanses Latvijas plauksmei. Mārketinga labad varētu cietumā turēt kādu slavenību - piemēram, palūgt Norvēģijai 77 jauniešus nošāvušo Bēringu-Breivīku un medijos pavēstīt, ka viņš sēž pie mums. Liepājai popularitāte uzreiz būtu garantēta.

ASV, lai tiktu ārā no Lielās depresijas pagājušā gadsimta 30. gados, būvēja lielus infrastruktūras objektus, autoceļus, dzelzceļus. Taču Latvijas valdība ies citu ceļu. Nost ar tādiem projektiem kā dzelzceļa modernizācija, jo Latvijai nevajag tranzītu! Pateicīgajai Klaipēdai par tādu dāvanu jāceļ piemineklis latvju labajiem zirgagalvām. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) nav slēpis, ka tranzīts viņu neinteresē. Ventspils brīvostas infrastruktūras projektiem nupat atvēlēta tieši nulle eiro.

Katra valsts cenšas izdomāt kādu knifiņu, lai sevi gaišā gaismā prezentētu pasaulei. Piemēram, Igaunija lielās ar savu dižo IT nozares attīstību. Tikmēr Latvijai banku paradīzes stāsts ir beidzies bēdīgi, tranzīts arī pagalam, un „Jaunā zīda ceļa” stāsts par kravām no Ķīnas uz Eiropu tiks rakstīts lietuviešu valodā. Taču beidzot, pateicoties JKP gādībai, arī Latvijai būs savs „know-how”, ar ko tā būs pazīstama visā pasaulē - Latvijas nākotne ir cietumā!